Tarifi pieaug, inflācija... tā nedaudz
Vērtējot, kā notiek Latvijas ekonomikas attīstība, nav īpašu strīdu par to, ka kopējais eiro daudzums, kas nonāk Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju banku rēķinos, palielinājās par aptuveni 8%.
Ja par aptuveni 8% gada laikā pieauga vidējās patēriņa cenas, tad būtu jāsecina, ka mēs vidēji neesam kļuvuši nedz bagātāki, nedz nabagāki. Tad būtu jāsecina, ka gada laikā IKP nemainīgās cenās ir bijis nulles līmenī. Ja pa šo laiku bija 10% liela inflācija, tad būtu jāsecina, ka IKP nemainīgās cenās ir samazinājies par 2%. Tad būtu jāpaziņo sēru vēsts, ka, ai, ai, ai, Latvijā ir krīze. Savukārt, ja tiek deklarēts, ka inflācija bija tikai 3%, tad var taurēt pa visu pasauli un Brexit pārņemto Eiropas Savienību, ka Latvijā ir sācies neticams ekonomisks bums. IKP nemainīgās cenās pieaug par 5% gadā! Aptuveni tik lielu IKP pieaugumu par 2018. gadu arī uzrādīja CSP, publiskojot Latvijas IKP provizorisko pieaugumu ceturtajā ceturksnī. Tāpēc inflācijas skaitlis ir politiski jutīgs, un ir stingri pamatotas aizdomas, ka tas tiek noteikts ar politiskiem līdzekļiem, bet aprēķinu metodika tiek izveidota tāda, lai matemātiski visi gali daudzmaz saietu kopā.
Kritisks mirklis, lai uzturētu mītu par 3% inflāciju Latvijā, bija 11. februārī, kad CSP bija jāpublisko patēriņa cenu pieaugums šā gada janvārī. Kritisks tāpēc, ka no 2019. gada 1. janvāra stājās spēkā ļoti daudzi pamata tarifu pieaugumi. No 1. janvāra visām mājsaimniecībām ar dabasgāzes pieslēgumu tika ieviesta abonēšana maksa par dabasgāzes piegādi. Mājsaimniecībām ar lielu gāzes patēriņu (kurās gāzi izmanto apkurei, bet tādu mājsaimniecību skaits ir neliels) tarifa izmaiņas nebija būtiskas, bet mājsaimniecībām ar relatīvi nelielu dabasgāzes patēriņu (tādu mājsaimniecību ir vairākums) gāzes pakalpojumu summārais tarifs pieauga desmitos procentu. No 2019. gada 1. janvāra zīmīgs elektrības cenas pieaugums skāra lielāko daļu (aptuveni 90%) mājsaimniecību, kas izmanto fiksēto elektrības tarifu. No 2019. gada 1. janvāra mainījās maksas un nodokļi par atkritumu apsaimniekošanu, tāpēc praktiski visur pieauga vai pieaugs atkritumu izvešanas tarifi. Piemēram, salīdzinot ar 2017. gada decembri, 2019. gada janvārī Stopiņos atkritumu izvešanas tarifs pieauga par 60%, Rīgā atkritumu izvešanas tarifi pieauga par 4 eiro kubikmetrā utt. Daudzviet lēmuma pieņemšanas procedūras dēļ lielais atkritumu izvešanas tarifs stāsies spēkā 2019. gada pirmajos mēnešos, nevis 1. janvārī. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laiku, 2019. gada 1. janvārī pieauga transporta izmaksas mājsaimniecībām, kas izmanto vieglo auto (tādu ir vairākums), jo ievērojami - par divciparu skaitli procentu izteiksmē - tika paaugstināts autotransporta nodoklis vieglajiem auto ar benzīna dzinēju.
Tāpēc ar nepacietību tika gaidīts CSP inflācijas aprēķins, slēdzot derības, kādas manipulācijas un matemātiskus trikus statistiķi izmantos šoreiz, lai pierādītu, ka pat 2019. gada janvārī inflācija nepārsniegs 3% gadā.
Pārsteigumu nebija. CSP aprēķināja, ka 2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0%. Savukārt 2019. gada janvārī, rēķinot pret 2018. gada decembri, vidējais cenu pieaugums tika iegūts 0,5% lielumā.
Tik zemu inflāciju izdevās sarēķināt, deklarējot, ka ir notikusi gandrīz desmitprocentīga (-8,1%) apģērbu cenu deflācija, bet par 2,2% ir samazinājušās mājsaimniecību transporta cenas un tarifi.
Vai patiešām jaunā valdība ir paguvusi samazināt autotransporta nodokli par 2,2%?
Kad es vedīšu savu auto uz tehnisko apskati, ja man liks nodoklī maksāt vairāk nekā pērn, es apsūdzēšu CSP melos. Autotransporta nodokļa kalkulators man uzrāda izmaksu pieaugumu, kas procentos ir divciparu skaitlis. Pagaidām es ticu, ka taisnība ir CSP, bet dažādās vietnēs reklamētie autotransporta nodokļu kalkulatori ir Kremļa aģentu izplatītās feika ziņas.
Kas attiecas uz milzīgo apģērbu deflāciju, tad nebūtu slikti, ja jaunā Saeima steidzamības kārtībā mainītu Statistikas likumu. Pašlaik likums aizliedz CSP publiskot to veikalu adreses, kuros tiek tirgoti lētie mēteļi, uzvalki un peldkostīmi. Taču tieši tirgotāju interesēs būtu šādu informāciju publiskot, lai pircēji varētu doties tieši uz tiem veikaliem, kuros apģērbu cenas ir tik zemas! Tirgotāji nesūdzētos, tiem būtu prieks par papildu pircēju pieplūdumu.
Kamēr mēs nezinām lēto apģērbu veikalu adreses, tikmēr uzvalku deflācija turpina uzturēt IKP pieaugumu! Pateicoties uzvalku cenu kritumam, IKP aprēķins atkal uzrādīs strauju izaugsmi, un arī jaunā valdība varēs pēctecīgi pārņemt «labo darbu čempionu» stafetes kociņu ekonomiskās izaugsmes ilūzijas uzturēšanā.