Nevajag pārspīlēt Breksita sekas!

 
©F64 Photo Agency

Šobrīd vairāk nav ilūziju, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES neradīs īpašus ieguvumus nedz Lielbritānijas, nedz ES lielajam biznesam.

Tieši pretēji, tie būs apgrūtinājumi, zaudējumi un papildu izmaksas praktiski visam lielajam Lielbritānijā bāzētajam starptautiskajam biznesam. Britu pilsoņu izvēli izstāšanās referendumā diktēja nevis racionāli - uz labklājību un ekonomisko izdevīgumu - balstīti argumenti, bet gan emocionālā un uz citām vērtībām balstīta izvēle. Arī esot ES sastāvā, Lielbritānija bija viena no ES ekonomikā vismazāk integrētajām valstīm. Tas ir saprotams, valstis, kas ir novietotas jūru vai okeānu piekrastē ES ārējā malā, ir mazāk integrētas ES nekā valstis, kuras robežojas tikai ar citām ES dalībvalstīm. Tāpēc arī visciešāk ES ekonomikā (vismazākais tirdzniecības apjoms ar trešajām valstīm) ir integrētas Luksemburga, Slovākija un Čehija. Savukārt 2017. gadā Kipra (50,5%) un Lielbritānija (50,2%) tirdzniecībā ar trešajam valstīm veidoja vairāk par pusi no kopējās eksporta un importa summas. Vidējais ES rādītājs ir 36%, bet Latvijai 2017. gadā tie bija 27,6%. Tāpēc Lielbritānija ir vienīgā no lielajām ES ekonomikām, kuras nodalīšanās no Savienības izraisīs vismazākās ekonomiskās sekas. Hipotētiskā Francijas vai Vācijas nodalīšanās gadījumā šāda procesa ietekme uz ES ekonomiku būtu vairākas reizes lielāka, bet iespējamo negatīvo seku apmērs būtu divtik liels, nekā izstājoties Lielbritānijai.

Kas notiks, ja tiks piedzīvota Lielbritānijas nodalīšanās bez līguma? Finanšu sistēmas ir nodalītas, un tās nebija pat plānots apvienot. Lielbritānijai ir mārciņa, bet ES ir eiro.

Zināmas grūtības izraisīs lielais ES pilsoņu skaits Lielbritānijā. Taču man ir pilnīga pārliecība, ka gandrīz visas problēmas tiks risinātas normāli un cilvēcīgi. Man ir pieredze ar dažādu problēmu risinājumiem, braucot uz Lielbritāniju laikā, kamēr Latvija vēl nebija iestājusies ES un vēl pirms uz Latviju tika attiecināta brīva darbaspēka kustība. Tolaik 99% problēmu vai pārpratumu tika atrisināti cilvēcīgi un izprotoši. Protams, ka gan vienā, gan otrā robežas kontroles pusē atradīsies kāds ierēdnis, kas izmantos situāciju, lai demonstrētu varu vai kārtotu savus personīgos rēķinus. Bet šādi gadījumi būs izņēmums. Noteikumi tiks ievēroti. Cilvēcība gūs pārsvaru. Iespējams, dažām ceļotāju un darba meklētāju grupām uz laiku būs jārēķinās ar nepatīkamiem ierobežojumiem. Var gadīties, ka lielākās grūtības būs uz robežas starp Īriju un Ziemeļīriju, bet tas ir tālu un lielāko daļu Latvijas ļaužu tas neskars.

Ja Breksits netiks atlikts un Lielbritānijas izstāšanās notiks bez līguma, turklāt nesaglabājot vienoto muitas telpu starp ES un Lielbritāniju, tad tirdzniecība ar Lielbritāniju varētu radīt noteiktas problēmas.

Taču iespējamie zaudējumu apmēri ir asimetriski. ES 27 dalībvalstu (bez Lielbritānijas) kopējais eksports uz Lielbritāniju 2017. gadā bija 2,3% lielumā no 27 ES dalībvalstu kopējā IKP tirgus cenās. Savukārt Lielbritānijas eksports uz citām ES dalībvalstīm 2017. gadā bija 7,9% apjomā no Lielbritānijas kopējā IKP tirgus cenās. Šī asimetrija izskaidro, kāpēc ES vadība var būt stingra un nepiekāpīga, var neatjaunot sarunas pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments neratificēja izstāšanās līgumu, utt. Ikviena neatrisināta problēma preču ārējā tirdzniecībā Lielbritānijā izraisīs trīs četras reizes lielāku IKP kritumu pretskatā ES kopumā.

Mīnus 2,3% no IKP ir teorētiski iespējamie maksimālie ekonomiskie zaudējumi un tikai tādā gadījumā, ja ES eksports uz Lielbritāniju pēc 30. marta tiks apturēts vispār. Taču tik lieli zaudējumi noteikti nebūs. Šā gada pirmajā ceturksnī eksports uz Lielbritāniju notiek kā parasti. Pilnīga eksporta apturēšana notiek tikai karastāvokļa gadījumos. Tāpēc ir pilnīgi neiespējami, ka eksports tiks pārtraukts pilnībā. Var gadīties, ka noteiktām preču grupām uz kādu laiku būs vērojama preču plūsmas aizkavēšanās. Līdz ar to, vērtējot reālistiski, ja Breksits bez līguma izraisīs īslaicīgus ES dalībvalstu eksporta kavējumus, tad tas kopumā radīs negatīvu efektu procenta desmitdaļu apjomā no kopējā ES IKP. Iespējams, ka ASV un Ķīnas, kā arī ASV un Irānas konfliktu kopējās ekonomiskās sekas atstās daudz negatīvāku ietekmi uz ES IKP 2019. gadā nekā Lielbritānijas izstāšanās.

Tomēr ir valstis, kuru ekonomikas ir daudz ciešāk integrētas ar Lielbritāniju nekā ES vidēji. 2017. gadā Nīderlandes un Beļģijas eksports uz Lielbritāniju pārsniedza 6% no attiecīgo valstu IKP. Ievērojams - virs 5% no IKP - eksports uz Lielbritāniju ir arī Īrijai. Šīm zemēm Lielbritānijas izstāšanās bez līguma varētu radīt ekonomiskās sekas, kas būtu tuvas vienam procentam no IKP lieluma. Latvijas attiecīgais rādītājs ir tikai nedaudz virs ES vidējā, tāpēc Breksita sekas uz Latvijas ekonomiku, gadījumā, ja Lielbritānija izstāsies bez līguma, būs aptuveni tādas pašas kā vidēji ES.