Komercbanku noslēpumu atklāšana ASV neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm
 
©F64 Photo Agency

Ir normāli un saprātīgi, ka ikviena demokrātiska valsts nosaka aizliegumus terorisma un masu iznīcināšanas ieroču finansēšanai. Ir normāli un saprātīgi, ka tiek noteikti aizliegumi, lai nepieļautu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (naudas atmazgāšanu). Lai šos mērķus sasniegtu, valsts piešķir resursus un plašas pilnvaras, ļaujot aizdomīgus gadījumus izmeklēt, pat pielietojot operatīvas darbības, un nodrošinot, ka aizdomīgo darījumu veicēji nekā nezina par izmeklēšanas sākumu, operatīvajam darbībām utt.

Lai sabiedrība iegūtu lielāku drošību, diemžēl ir būtiski jāierobežo vairākas cilvēku pamattiesības un privātās dzīves neaizskaramība.

Tomēr amatpersonas, kas iekļūst sistēmā, kurā ir pieejama informācija par praktiski visiem lielākajiem norēķiniem (šādas pilnvaras Latvijā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam jeb Kontroles dienestam), var iegūt informāciju arī par iespējamiem aizdomīgiem darījumiem, kas neattiecas uz terorismu, masu iznīcināšanas ieroču ražošanu un noziedzīgu līdzekļu legalizāciju.

Kaut vai viens piemērs. Ikviens, kas veic pārskaitījumu ASV dolāros, ir formāli pakļauts ASV jurisdikcijai, jo jebkurš ASV dolāru pārskaitījums notiek caur kādu no ASV Federālās rezervju sistēmas bankas norēķinu kontu, kas atrodas ASV teritorijā. Tāpēc ikviens pārskaitījums ASV dolāros ir pilnībā pakļauts ASV likumdošanai un uz to attiecas visi ASV noteiktie aizliegumi.

Savulaik ASV specvienība negaidīti iebruka Panamas prezidenta mājās, izcēla no gultas vietējo prezidentu, aizveda to uz ASV un tur notiesāja. Panamas prezidents - ģenerālis Norjega - ASV teritorijā fiziski nebija pastrādājis nevienu noziegumu, bet viņš bija no vietējiem narkotiku darboņiem saņēmis pārskaitījumu ASV dolāros. Pārskaitījumi ASV dolāros formāli tika veikti ASV teritorijā un līdz ar to bija pakļauti ASV jurisdikcijai. Ja ģenerālis ar saviem narkobaroniem norēķinātos ar skaidras naudas koferiem un neizmantotu pārskaitījumu ASV dolāros, tad viņš būtu jātiesā Panamā, nevis ASV.

ASV likumdošana var tikt pārkāpta, pat to nezinot. Piemēram, nopērkot no Ķīnas uzņēmuma tehnoloģiju (intelektuālo īpašumu), par kuru ir spēkā ASV tiesas spriedums, ka šīs tehnoloģijas patentam (intelektuālā īpašuma autortiesībām) ir cits likumīgs īpašnieks (ASV uzņēmums). Ja šādas darījums tiek veikts ar pārskaitījumu ASV dolāros, tad tiek pārkāpts ASV tiesas aizliegums un uzņēmums vai privātpersona, kas šādu pārskaitījumu ASV dolāros ir pieļāvis, būs pilnībā pakļauts ASV jurisdikcijai. Tāds pats pārskaitījums eiro vai Šveices frankos nekādas īpašas juridiskas sekas neradītu, protams, ja par attiecīgo patentu nebūtu spēkā konkrēts Latvijas vai Šveices tiesas spriedums.

Cilvēks, kurš neseko visām detaļām ASV tieslietu sistēmā, var vienkārši nezināt, ka šķietami nevainīgs pirkums trešās valsts interneta veikalā, maksājot ASV dolāros ar pārskaitījumu, var radīt nozīmīgus juridiskus riskus ar iespēju tikt pie apsūdzības ASV.

Tas attiecas ne tikai uz uzņēmumiem un privātpersonām, bet arī uz visu banku sektoru. Pietiekami lielā bankā vienmēr būs klientu simti, kas aiz nezināšanas un muļķības var veikt darbības, kas Latvijā formāli nav aizliegtas, bet ASV ir.

Tāpēc ikvienā normālā valstī kontrolējošām struktūrām ir jāvērtē un jāizmeklē iespējamie vietējo likumu pārkāpumi, bet nav jāsniedz ASV struktūrām informācija par visiem visu banku klientu darījumiem. Tādus pienākumus nosaka arī Latvijas starptautiskās saistības, kas ir iekļautas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums vēršas pret tiem, par kuriem jau ir tiesas lēmums par to, ka ir noticis noziegums, kura rezultātā iegūtie līdzekļi ir jāizņem no legālās aprites, vai gadījumos, ja pārskaitījumu mēģina veikt personas, kuras tur aizdomās par terorismu vai masu iznīcināšanas ieroču ražošanu un pret kurām ir noteiktas starptautiskas sankcijas.

Sabiedrība ir atļāvusi Kontroles dienestam pārkāpt privātās dzīves un banku noslēpumu neaizskaramības robežas, nevis meklējot jebkuru iespējamu pārkāpumu, nevis jebkuru ASV noteikumu neievērošanu, bet tikai tajās robežās, kuras nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Iecere visu informāciju, kaut vai par vienas komercbankas visiem klientiem, nodot ASV iestādēm neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Šādi tiek apdraudēta to cilvēku drošība, kas, paļaujoties uz to, ka viņi savā ekonomiskajā darbībā drīkst to, kas nav aizliegts Latvijā, ir labticīgi pārkāpuši ASV likumus un aizliegumus.

Ikviens gadījums, kad ir aizdomas, ka kāds no Latvijas komercbanku klientiem pārkāpj Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, ir jāizmeklē un jātiesā Latvijā, bet ASV kolēģi ir jāinformē jau par notiesājošo spriedumu un atmaskoto ļaundaru skaitu.