Manipulācijas ar jauno valdību

 
©F64 Photo Agency

Reizi gadā ļoti dažādi vērtētā organizācija Transparency International dalās ar aptauju apkopojumiem par iepriekšējo gadu. Organizācijas pārstāvniecības dažādās valstīs veic gan iebraucēju, gan arī vietējo iedzīvotāju aptaujas, jautājot, ko viņi zina vai domā par korupciju. Aptaujas apkopojot, tiek aprēķināts korupcijas uztveres indekss (KUI). Pagājušajā gadā Latvijā aptaujātie nesaskatīja nekādas īpašas pārmaiņas savos uzskatos par korupciju Latvijā, un 2018. gada KUI indekss Latvijai palika nemainīgs.

Šos necilos aptaujas rezultātu izmantoja biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna direktore. Liene Gātere, kas izplatīja paziņojumu, ka «Latvija nespēj mazināt korupciju».

To, ka aptauju atbildēs nekas nav mainījies, L. Gātere izmantoja, lai izvirzītu jaunajai valdībai piecus aicinājumus par 2019. gadā veicamajiem darbiem, kā arī izvirzīja 10 soļu plānu ar 39 rekomendācijām nākamajiem četriem gadiem.

Vispirms ir jāatgādina, ka korupcijai, kas ir smags un sabiedriskai ļoti bīstams noziegums, nav tieša sakara ar valsts ekonomisko izaugsmi un citiem ekonomiskajiem procesiem.

Pēc PSRS sistēmas sabrukuma Pasaules Banka un ASV Valsts kase ieteica bijušajām sociālistiskajām valstīm strauji atvērt ekonomiku, īstenot masveida privatizāciju, liberalizēt kreditēšanu un ārējo tirdzniecību. Kreditēšanas brīvība izraisīja kredītu masas pieaugumu vairāku gada garumā, kas nodrošināja patēriņa pieaugumu vidējā termiņā, un daudzviet, arī Latvijā, cilvēki to uzskatīja par brīvā tirgus sagādāto ekonomisko izaugsmi. Tiklīdz kredītmasas pieaugums beidzās, ekonomiskā izaugsme apstājās, jo izaugsmi nodrošināja nevis privatizācija, bet (nākotnes ienākumu) pārnese kredītu veidā, tos iztērējot relatīvi īsā laikā. Lai slēptu patiesos krīžu cēloņus, tika radīta un uzturēta viltus teorija. Masveida privatizācija un tirgus atvēršana nerada ekonomisko izaugsmi, ja valstī ir korupcija. Apkarojiet korupciju, un tas nodrošinās labklājības pieaugumu! Viens no šīs pieejas galvenajiem ideologiem bija Pasaules Bankas vadītājs (2005-2007) Pols Volfovičs, kurš apgalvoja: «Cīņa ar korupciju ir daļa no cīņas ar nabadzību ne tikai tāpēc, ka korupcija ir ļaunums un tā ir slikta, bet arī tādēļ, ka tā palēnina ekonomisko attīstību.» Tikai korupcijas noziegumiem nav tikpat kā nekādas ietekmes uz ekonomisko izaugsmi. Kukuļdošana un kukuļņemšana ir bagātības pārnese no vienas personas pie citas personas, kas parasti nemaina pārnestās summas izlietojumu. Taču, kā jau 2009. gadā norādīja Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krūgmens, mīts par korupciju bija jārada, lai noslēptu patiesos krīzes cēloņus, jo krīzes izraisīja pārāk liela kapitāla un finanšu tirgu atvēršana (Pols Krūgmens Depresīvās ekonomikas atgriešanās un 2008. gada krīze, Rīga, Jumava, 2010. -113. lpp.).

Taču ilgstošas ideoloģiskās propagandas ietekmē cilvēki daudzviet, arī Latvijā, noticēja, ka, ja ekonomika neaug tā, kā to gribētos, tad pie vainas ir korupcija. Faktiski korupcijas vietā Latvijā un Eiropā desmitiem gadu tika mērīta cilvēku (ne)apmierinātība ar ekonomiskajiem apstākļiem. Tāpēc sanāk, ka Delna un Transparency International desmitiem gadu muļķoja un joprojām muļķo politiķus un iedzīvotājus par korupciju un tās ietekmi uz sabiedrību.

Korupcija ir smags noziegums, taču attieksmei pret to jābūt samērojamai ar citiem noziegumiem pret valsti, sabiedrību un personu.

Pašlaik tiem, kas patiešām ir eksperti korupcijas sfērā, nav ilūziju par Delnas un Transparency International veikto aptauju patieso vērtību. Šāda izpratne ir arī Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadībai. Tāpēc KNAB savā paziņojumā Latvijas sabiedrībai 29. janvārī norādīja: «Korupcijas uztveres indeksa noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ tikai pēc valstu vietas KUI nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. KUI raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko ir teju neiespējami precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs.»

Mēs varam tikai pievienoties KNAB aicinājumam ikvienam «būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem vērsties KNAB». Savukārt pret to personu prātuļojumiem, kuru ikdienas alga ir atkarīga no korupcijas mītu uzturēšanas, vajadzētu izturēties ļoti kritiski. Vajadzētu kritiski izturēties arī pret Delnas aicinājumiem un rekomendācijām jaunajai valdībai, jo tajās graudi ir tā sajaukti ar pelavām un sēnalām, ka labas idejas no šīs kakofonijas ir grūti nodalīt.