Ar ko Krievija biedē amerikāņus
30. novembrī Argentīnā ir ieplānota Eiropas Savienības un 19 pasaules ekonomiski lielāko valstu (G20) līderu sanāksme, kas ir laba platforma, lai risinātu domstarpības starp valstīm.
Maz ticams, ka vienā sanāksmē varētu atrisināt visas samilzušās starptautisko attiecību problēmas. Maz ticams, ka Ķīnas un ASV tirdzniecības karš varētu uzreiz beigties, izmantojot nelielu iespējamu abu valstu līderu tikšanos G20 samita laikā. Viens no gaidāmajiem notikumiem, kas attiecas uz Eiropas drošību, ir iespējamā Krievijas un ASV prezidentu tikšanās, lai apspriestu bruņošanās ierobežojošo līgumu nākotni. Šoruden ASV paziņoja, ka gatavojas iziet no vidējo un tuvo raķešu ierobežojošā līguma, bet ap 2022. gadu noslēgsies termiņš svarīgākajiem ASV un Krievijas bruņojuma ierobežojošajiem līgumiem.
Jauna bruņošanās sacensība noteikti palielinās draudus globālajai drošībai, bet būs milzīgs stimuls ASV ekonomikai
ASV prezidents publiski deklarēja, ka izaicina uz jaunu bruņošanās sacensību gan Krieviju, gan Ķīnu, jo ASV ekonomika to izturēs, bet par Ķīnas un Krievijas ekonomiku spēju izturēt bruņošanās sacensību ar Ameriku Tramps nebija pārliecināts. Jauna bruņošanās sacensība noteikti palielinās draudus globālajai drošībai, bet būs milzīgs stimuls ASV ekonomikai, bet jo īpaši ASV militārajai rūpniecībai. Militārajā sektorā neko nedrīkst komplektēt ar iespējamā pretinieka teritorijā ražotiem fabrikātiem, tāpēc no ekonomiskā viedokļa jauna bruņošanās sacensība būs milzīgs stimuls visdažādākajām tehnoloģiju nozarēm ASV daudzu gadu garumā. Savukārt gan Krievijas, gan Ķīnas ekonomikas papildu resursus jaunai bruņošanās sacensībai var iegūt, tikai pārdalot tos no civilā sektora par labu militārajam. Krievijai, kura ekonomiski ievērojami atpaliek gan no ASV, gan no Ķīnas, šāds izaicinājums varētu radīt ļoti negatīvas sociālās sekas.
Iespējams, tas arī ir ASV prezidenta mērķis. Krievijas iesaistīšana jaunā bruņošanās sacensībā pasliktinās iedzīvotāju dzīveslīmeni, un ir cerības, ka neapmierinātība ar varu izlauzīsies uz āru. Ja atceramies, tad iepriekšējā bruņošanās sacensība, kuru ASV aizsāka 20. gs. astoņdesmito gadu sākumā, noveda pie PSRS sabrukuma. PSRS ekonomika neizturēja bruņošanās sacensību ar ASV, un sekas bija sociālo problēmu uzkrāšanās, kas finālā noveda pie PSRS sadalīšanās un supervaras statusa zaudēšanas.
Ir loģiski un saprotami, ka Krieviju apmierina esošais militārā spēka līdzsvars, bet jaunu bruņošanās sacensību tās vadība nevēlas. Kādi instrumenti ir Krievijas rīcībā, lai piedabūtu «amerikāņu partnerus» neiziet no bruņošanos ierobežojošajiem līgumiem un pagarināt līgumus, kuriem tuvākajā laikā noslēgsies termiņš? Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsver, ka uz jebkuru ASV iziešanu no bruņošanos ierobežojošajiem līgumiem Krievija sniegs adekvātu atbildi. 19. novembrī Putins paziņoja, ka Krievijas atbilde uz ASV izstāšanos no pretraķešu sistēmu aizlieguma līguma bija pāreja uz hiperskaņas ieročiem, kas varot apiet jebkuru pretraķešu sitienu utt. Tas ir oficiāli un publiski, bet Krievijas vadība saviem «amerikāņu draugiem» izsaka arī neoficiālus brīdinājumus. Baltijas foruma laikā, kad notika viedokļu apmaiņa starp Krievijas un ASV ekspertiem, no Krievijas puses ekspertiem tika doti mājieni, ka, turpinot Krieviju izolēt un izaicināt, Krievijas vadība apsvērs iespēju paziņot par izstāšanos no kodolieroču neizplatīšanas līguma. Izstājoties no šā līguma, Krievija varētu pārdot kodolieročus un kodoltehnoloģijas jebkuram pasaules režīmam. Ja Krievija tiks iedzīta pilnīgā stūrī, tad Krievija draud starptautiskajās attiecībās uzvesties kā huligāns, piegādājot kodolieročus tādiem režīmiem, ka rietumvalstu līderiem žokļi no šoka atkārsies. Te gan ir jāpiebilst, ka šādu draudu izteikšana pat neoficiālā līmenī neko labu par Krieviju neliecina. Tomēr atbilde uz jautājumu, vai mēģinājumi pilnībā iznīcināt Krieviju kā superlielvalsti rada lielākus draudus globālajai drošībai, nekā centieni izveidot ar Krieviju līdzsvarotas attiecības, ir skaidra un saprotama.
Ikvienam, kurš kaļ plānus iznīcināt kādu no lielvarām, vai tā būtu Krievijas militārā varenība, vai ASV uzturētā globālā dolāru norēķinu sistēmas stabilitāte, vajadzētu iepazīties ar izcilā ķīniešu stratēģa Suņdzi ( 453.- 403. p.m.ē.) pasaulslaveno darbu Kara māksla, kurā ir šāda atziņa: Plānojot kara mērķus un stratēģiju, ir jāsaprot, ka «neviena no sistēmas sastāvdaļām nedrīkst pieļaut otras iznīcināšanu, jo tas var radīt visas sistēmas izvešanu no līdzsvara, kaitējumu citiem sistēmas dalībniekiem un tāpēc visas sistēmas sabrukumu».
Pasaulē un dabā valda līdzsvars, kas ir jāsaglabā, tāpēc pat izlīgums, kas īsti neapmierina nevienu, ir labāks par centieniem un mēģinājumiem iznīcināt vienam otru.
