Valdības programma nav pirmsvēlēšanu plakāts
 
©F64 Photo Agency

Šī laikam ir pirmā valdība, kuras izveidi noraka pārāk ambiciozi sastādītā valdības darbības programma.

Vienā no izcilākajām padomju laika kinokomēdijām, režisora Leonīda Gaidaja 1968. gadā uzņemtajā filmā Kaukāza gūstekne viens no varoņiem izsaka šādu novēlējumu (tostu): «Man ir vēlme nopirkt māju, bet nav iespēju to izdarīt. Man ir iespējas nopirkt kazu, bet nav šādas vēlmes. Tad iedzersim par to, lai mūsu vēlmes sakristu ar mūsu iespējām!»

Šis skaistais novēlējums kodolīgi izteica Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidāta Jāņa Bordāna piedāvātās valdības programmas galvenos trūkumus. Laikā, kad notika priekšvēlēšanu cīņas un partijas sacentās vairāksolīšanā, kura partija piesolīs vēlētājiem lielākos labumus, bija viena pieeja. Pavisam cita pieeja ir laikā, kad, nokļūstot pie varas, ir jāsavieto politiskās ambīcijas un vēlmes ar reālajām iespējām. Latvijas valdības rīcībā ir milzīgi finanšu resursi. Valdība, kurai ir vairākums Saeimā, lemj par to, kā iztērēt gandrīz deviņus miljardus eiro gadā. Ja tā padomā, deviņi miljardi ir milzīgi līdzekļi. Ko tikai nevarētu pasākt ar deviņiem miljardiem gadā!

Saeimas vairākumam būs savas vēlmes jāsavieto ar valsts budžeta iespējām

Tomēr ir jāsaprot, ka iepretim gandrīz deviņus miljardus lielajiem ienākumiem Latvijas kopbudžetā 2018. gadā ir obligātie izdevumi. Valsts ir uzņēmusies noteiktas ilgtermiņa saistības. Ir jāapkalpo valsts parāds. Ir jānovirza noteikts procents no IKP aizsardzībai. Pensijas nedrīkst būt mazākas. Ir jāmaksā algas mediķiem, skolotājiem policistiem, valsts pārvaldē nodarbinātajiem utt.

Pret miljardu lielajiem valsts ienākumiem ir miljardu lielās valsts obligātās saistības. Ja tiek ņemtas vērā obligātās saistības, tad starpība, ko valdība varētu brīvi tērēt jaunām politikām vai papildus iedalīt esošajām, samazinās līdz dažiem simtiem miljonu eiro.

Lai iegūtu lielākus līdzekļus jaunām politikām, ir vai nu jāpalielina ienākumi (nodokļi), vai arī ir jāatsakās no jau esošajām saistībām.

Līdz ar to partijām, kas veido valdību, ir jāvienojas, kādas būs jaunās politikas, un, ja tām ir nepieciešami lielāki līdzekļi par esošajām iespējām, tad ir jāvienojas par to, kurām no pašreiz finansētajām politikām līdzekļi tiks samazināti. Tas arī ir kopsaucējs, kas bija jāpanāk, veidojot valdības deklarācijas galīgo redakciju. Vienpusēja valsts budžeta izdevumu ievērojama palielināšana ar vai bez skaidri saprotamas un ticamas ienākumu plūsmas jebkurā gadījumā būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Latvija un citas ES valstis jau sen nav suverēnas lemt par savu valsts budžeta deficīta lielumu, jo tām ir jāievēro t.s. stabilitātes pakts.

Jebkuras jaunas valdības ambīcijas ievērojami palielināt valsts budžeta izdevumus uz deficīta pieauguma rēķina būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Ikviens politiķis ar elementāru pieredzi darbā Eiropas līmenī sapratīs, ka pašlaik nav labākais brīdis, lai Latvija saņemtu EK piekrišanu ievērojami palielināt valsts budžeta deficītu. Vispirms - Latvija oficiāli uzrāda tik augstus IKP izaugsmes tempus, ka, atbilstoši ekonomikas teorijai, nekāda papildu ekonomikas stimulēšana nav nepieciešama. Ar tādiem IKP izaugsmes tempiem, kādus uzrāda Latvijas statistika, EK drīzāk mudinās Latviju sākt veidot uzkrājumus, nevis papildus stimulēt ekonomiku, vēl vairāk palielinot izdevumus. Tas ir no ekonomiskās teorijas viedokļa. Taču arī politiski pašreizējais brīdis nav piemērots šādiem lūgumiem. Šoruden EK nonāca lielā konfliktā ar Itālijas valdību. Itālijas jaunā valdība ir iesniegusi EK Itālijas 2019. gada valsts budžeta projektu, kas ir visai līdzīgs Jaunās konservatīvās partijas valdības darba programmas projektam, paredzot būtisku sociālās sfēras izmaksu pieaugumu, kuru daļēji sola kompensēt no lielākiem nodokļu ieņēmumiem, apkarojot ēnu ekonomiku un cerot uz lielu IKP izaugsmi. EK stingri iebilst pret idejām palielināt sociālās sfēras izdevumus uz iespējama valsts parāda pieauguma rēķina. Ja pašlaik Latvijas valdība iedomātos iesniegt EK kaut ko līdzīgu, tad cerības, ka Latvijai atļaus to, ko tikko aizliedza Itālijai, pat apstākļos, kad Latvijas kopējais valsts parāds ir mazāks nekā Itālijai, ir naivas.

Līdz ar to neatkarīgi no tiem politiskajiem spēkiem, kas veidos nākamo valdību, Saeimas vairākumam būs savas vēlmes jāsavieto ar valsts iespējām, ieskicējot tikai tās valdības prioritātes, kuras jaunā valdība var atļauties esošo valsts ienākumu apjomā.