ASV politika kļūs līdzsvarotāka

ASV demokrātiskā pārstāvniecības sistēma izveidojas pirms vairāk nekā diviem gadsimtiem un ir visu šo laiku nav mainījusies. ASV parlamenta apakšpalātas (Kongresa) deputātiem pilnvaras ir tikai uz diviem gadiem, un tos pārvēlē ik pēc diviem gadiem. ASV parlamenta augšpalātas (Senāta) deputātiem pilnvaras ir uz sešiem gadiem. Katrus divus gadus tiek pārvēlēta trešdaļa Senāta locekļu. Izpildvaru (analogs Latvijas Ministru kabinetam) pārstāv prezidents, kuru pārvēlē reizi četros gados.

6.novembrī ASV notika kārtējās Kongresa vēlēšanas un tika pārvēlēti 35 senatori (no 100). Šī gada vēlēšanas tika uzskatītas par savdabīgu referendumu par Donalda Trampa īstenoto politiku. Pēc vēlēšanām gan republikāņi, gan demokrāti pasludināja, ka vēlēšanās ir gūta uzvara. Demokrāti ieguva stabilu vairākumu Kongresā, savukārt republikāņi Senātā no nestabila pārsvara (plus viena balss) ieguva stabilu - sešu balsu - vairākumu. Demokrātiem neizdevās iegūt gubernatoru posteņus vairākuma ASV štatu izpildvarā. Savukārt republikāņi ieguva gubernatoru posteņus vairākos štatos ar lielu iedzīvotāju skaitu, kas tradicionāli bija demokrātu balsts.

Demokrātiem izdevās demonizēt Trampu. Pret Trampu aktīvi iestājās gan daudzas etniskas minoritātes, gan vairākums ASV balto sieviešu ar augstāko izglītību. Taču 2018. gada vēlēšanas parādīja jaunu fenomenu ASV politikā. Lai gan vēlētāju daudzums, kas deklarēja, ka ienīst Trampu, pārsniedza Trampa aktīvo atbalstītāju skaitu, tomēr ļoti liels vēlētāju skaits savu nepatiku pret ASV prezidentu izteica ar frāzi: «Es ienīstu Trampu, bet esmu ļoti apmierināts ar viņa politikas rezultātiem!» Trampa uzsāktie tirdzniecības kari ir stimulējuši ASV iekšējo pieprasījumu, un ASV ekonomiskie rādītāji ir labākie vismaz pēdējo piecu gadu laikā.

Ja demokrāti iegūtu pārsvaru gan Senātā, gan Kongresā, tad viņi varētu vismaz iekšpolitiski izolēt Trampu, līdzīgi kā tas notika Baraka Obamas valdīšanas pēdējā termiņā, kad vienīgais, ar ko Baraks Obama varēja efektīvi darboties, bija ārpolitika.

Tāpēc demokrāti nav guvuši pārliecinošu uzvaru. Senātā demokrāti neieguva kaut vai nelielu pārsvaru, tāpēc cerības gāzt prezidentu (iniciēt impīčmentu) ir minimālas. Lai gāztu Donaldu Trampu, impīčmentā ir jāiesaista vismaz daļa no republikāņu deputātiem. Ja demokrāti iegūtu pārsvaru gan Senātā, gan Kongresā, tad viņi varētu vismaz iekšpolitiski izolēt Trampu, līdzīgi kā tas notika Baraka Obamas valdīšanas pēdējā termiņā, kad vienīgais, ar ko Baraks Obama varēja efektīvi darboties, bija ārpolitika. Savukārt tas, ka demokrātiem neizdevās iegūt kontroli pār izpildvaru ASV štatu vairākumā, nozīmē, ka demokrāti nevarēs pilnībā izmantot varas resursus, lai sagatavotu savu iespējamo uzvaru 2020. gada vēlēšanās. ASV 2020. gadā notiks tautas skaitīšana, pēc kuras būs jāmaina vēlēšanu iecirkņu robežas. Latvijā vēlēšanu apgabalu robežas paliek nemainīgas, un CVK drīkst, mainoties vēlētāju skaitam, mainīt tikai no katra apgabala ievēlamo deputātu skaitu, bet ASV vēlēšanu iecirkņu robežas nosaka štata izpildvara, un tai nav aizliegts izveidot tādas vēlēšanu iecirkņu robežu kontūras, lai maksimizētu savas partijas uzvaru. Piemēram, ja štatā, kurā ir 4 miljoni vēlētāju un ievēlē 8 deputātus, 2 miljoni vēlētāju (50%) atbalsta republikāņus un 2 miljoni vēlētāju (50%) atbalsta demokrātus, tad normāli būtu, ka četri deputāti pārstāvētu demokrātus un četri - republikāņus. Taču, ja, veidojot vēlēšanu iecirkņu robežas, vienu iecirkni izveidos tā, lai tajā būtu pusmiljons 100% republikāņu atbalstītāju, savukārt pārējo iecirkņu robežas izveidos tā, lai katrā iecirknī būtu 300 000 demokrātu un 200 000 republikāņu atbalstītāju, tad no šāda štata vienā iecirknī par republikāņiem nobalsos 100% vēlētāju, bet septiņos iecirkņos demokrātus atbalstīs 60% vēlētāju katrā no iecirkņiem. Ja viltīgi izveido iecirkņu robežas, tad štats, kurā abu partiju atbalstītāji ir vienādā skaitā, Kongresā ievēlēs vienu republikāni un septiņus demokrātu deputātus. ASV kontrole pār štatu izpildvaru nozīmē kontroli pār vēlēšanu iecirkņu sistēmu. Pēc 2018. gada vēlēšanām šajā jomā būs līdzsvars.

No Latvijas un ES interešu viedokļa ASV 2018. gada vēlēšanu iznākums ir jāuztver kā labvēlīgs. Līdz šim republikāņiem bija kontrole pār visiem likumdošanas varas atzariem, tāpēc neviens no likumdošanas varas atzariem nevarēja līdzsvarot Trampa īstenoto politiku. Pēc 2018. gada vēlēšanām Kongresa vairākums būs demokrātu rokās, un līdz ar to Trampa īstenotā politika būs jāsaskaņo ar Kongresu, kas primāri lems par valsts budžetu un to, vai piešķirt līdzekļus prezidenta aktivitātēm. Svarīgu lēmumu pieņemšana ASV tagad būs iespējama tikai tad, ja sadarbosies abas lielās partijas un ASV prezidents. Līdz ar to ir cerības, ka jaunais spēku balanss padarīs ASV politiku līdzsvarotāku, īpaši attiecībās ar ASV uzticamākajiem draugiem un sabiedrotajiem.