Eiropas Komisija nedrīkst sodīt Itālijas vēlētājus
 
©F64

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noraidīja Itālijas valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināja Itālijas valdību to pārstrādāt. Eiropas Komisija uzskata, ka Itālijas 2019. gada budžeta projekts neatbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Itālijas valdībai vēl ir laiks – nedaudz vairāk par divām nedēļām, lai izpildītu Eiropas Komisijas prasības.

Kāds ir Itālijas valdības noziegums? Itālijas valdība sagatavoja 2019. gada valsts budžeta projektu, kurā valsts budžeta deficīts ir ieplānots 2,4% lielumā no iekšzemes kopprodukta.

EK nav jāsoda Itālijas vēlētāji par to, ka tie izbrāķēja nelegālajiem migrantiem un Eiropai draudzīgos politiskos lūzerus.

Vispirms. Valsts budžeta deficīts virs 2,4% pret IKP nav nekas neparasts. Latvijai 2008. gadā valsts budžeta deficīts pret IKP bija 4,2%, 2009. gadā - pat 9,1%, 2010. gadā - 8,7%, bet 2011. gadā - 4,3%. Eiropas Komisija Latvijai ne tikai ļāva, bet arī aizdeva naudu valsts budžeta deficīta finansēšanai. Tiesa, Latvija ir labojusies un pēdējos gados mūsu valsts budžeta deficīts atbilst stingrākajām ES prasībām.

Valsts budžeta deficīts virs 2,4% pret IKP nav nekas neparasts arī citām ES dalībvalstīm. Pēc Eurostat datiem, 2017. gadā vēl lielāks valsts budžeta deficīts - virs 2,4% pret IKP - bija Spānijā, Francijā, Portugālē un Rumānijā. Savukārt 2014. gadā valsts budžeta deficīts virs 5% pret IKP bija Horvātijai - 5,1%, Bulgārijai - 5,4%, Lielbritānijai - 5,4%, Slovēnijai - 5,5%, Spānijai - 6,0%, Portugālei - 7,2%, bet Kiprai pat 9,0% pret IKP. Ne pret vienu no šīm valstīm EK neizvirzīja nekādas sankcijas un sodus. Nekad! Turklāt arī Itālijai valsts budžeta deficīts pret IKP 2,4% lielumā nav nekas neparasts. Tas ir tikpat liels, cik tas bija... 2017. gadā. Pirms diviem gadiem Itālija tikpat lielu valsts budžeta deficītu apstiprināja, un EK pret to neiebilda. Tos, kas vismaz pāris gadus ir sekojuši problēmām par valsts budžeta deficīta lielumu ES dalībvalstīs, šokē nevis Itālijas valdības lēmums, lai izkustinātu ekonomiku no sastinguma punkta, ieplānot vienu gadu lielāku valsts budžeta deficītu, nekā to Eiropas Komisijai solīja vēlēšanās zaudējusī valdība, bet gan asā EK reakcija - apsūdzot Itāliju, ka tā «atklāti un apzināti pārkāpusi ES noteikumus».

Protams, Itālijai ir viena nopietna problēma. Itālijas kopējais valsts parāds pārsniedz 130% no IKP. Kaut kad šis parāds būtu jāsamazina, jo ES noteiktais limits paredz, ka dalībvalsts kopējais valdības parāds nedrīkstētu pārsniegt 60% no IKP. Tomēr būsim reālisti. Principiālas starpības nav, vai Itālijas valsts parāds 2019. gadā būs 131% no IKP vai arī 132% no IKP. Iepriekšējā Itālijas valdība, kas sevi pozicionēja kā Eiropai draudzīga, centās sākt samazinātvalsts kopējo parādu ar radikāliem taupības soļiem.Itālijasvēlētāji šādu rīcību novērtēja, demokrātiskā ceļā nobalsojot par citiem politiskajiem spēkiem. Tagad Itālijā pie varas ir jaunu politisku spēkuvairākums. Ja jaunajai Itālijas valdībai izdosies arpragmatiskiem pasākumiemaktivizēt ekonomiku, tadtas dos papildu bonusus partijām, kuras ES līmenī tiek zākātas par populistiem un fašistiem.Tāpēc pašreizējais EK konflikts ar Itālijas valdību izskatās pēc EK mēģinājuma iejaukties Itālijas iekšējās lietās, lai nepieļautu pašreizējās Itālijas valdības panākumus. Īpaši tāpēc, ka iespējamais sods, ko EK var lietot pret Itāliju,ir soda nauda 0,2% apjomā pret IKP. Ja EK piemērospret Itālijutik lielu soda naudu, tad formāliveiks to pašu, ko pašlaik piedāvā Itālijas valdība - Itālijas valstsbudžeta deficīts tiks palielinātsvēlpar 0,2% pret IKP, un arīItālijas kopējais valsts parāds pret IKP pieaugs par 0,2% punktiem. Ar šādiem sodiem EK pati radīs tās sekas, kuras tā it kā vēlas novērst.

Ja EK nepieņems pašreizējās Itālijas valdības ekonomikas attīstības plānu, tad šādi EK sodīs Itālijas vēlētājus par to, ka tie neatbalstīja EK simpātiskākas partijas. Tieši šādi EK lēmumu interpretē un saviem iedzīvotājiem skaidro Itālijas vadība. EK konflikts ar Itālijas valdību kompromitē Eiropas ideju un dod trumpjus un argumentus tiem politiskajiem spēkiem, kuri zvejo vēlētāju balsis, apgalvojot, ka Eiropā veidojas jauna totalitāra sistēma, ka Briseles ierēdņi jau uzurpē varu un pret Eiropas suverēnām valdībām un tautām izturas kā pret mēsliem.

EK nav jāiejaucas Itālijas iekšējās lietās. EK nav jāsoda Itālijas vēlētāji par to, ka tie izbrāķēja nelegālajiem migrantiem un Eiropai draudzīgos politiskos lūzerus. Eiropas Komisijai ir jāļauj Itālijas valdībai vismaz vienu gadu īstenot tās plānus. Pie Itālijas jautājuma EK būtu jāatgriežas pēc gada. Taču, visticamāk, šo darbu veiks jau pavisam cits EK sastāvs, jo nākamgad būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas.