Lēnā atteikšanās no sezonas laika

© Emīls Desjatņikovs, F64 Photo Agency

Šonedēļ, kā jau tas ir pieņems gadu desmitiem, 28. oktobrī, mēneša pēdējā svētdienā, pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Iespējams, ka nākamais, 2019. gads būs pēdējais gads, kad Eiropas Savienībā notiks sinhrona pāreja uz vasaras laiku.

Vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības pilsoņu aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju un valdību viedokli par atteikšanos no sezonālās laika maiņas. No šī gada 4. jūlija līdz 16. augustam Eiropas Komisija saņēma viedokli no 4,6 miljoniem respondentu. 84% no visiem respondentiem, kas piedalījās aptaujā, atbalstīja ziemas un vasaras laika maiņas atcelšanu. Pēc saņemto atbilžu daudzuma aptauja par sezonālās laika maiņas atcelšanu bija vispopulārākā no visām Eiropas Komisijas jebkad rīkotajām sabiedriskajām apspriešanām. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās arī Neatkarīgā, un, paužot mūsu lasītāju vairākuma viedokli, mēs aicinājām Latvijas valdību pieņemt lēmumu par atteikšanos no sezonālas laika maiņas. Balstoties uz Eiropas pilsoņu un valdību pausto nostāju, Eiropas Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu 2019. gadā atteikties no sezonālas pulksteņu grozīšanas, taču priekšlikums vēl nav pieņemts.

Jautājums, kas joprojām daudziem lasītajiem nav saprotams - kāpēc, ja Eiropas pilsoņu vairākums noraida sezonālo laika maiņu, ES līmenī lēmumu nevar pieņemt operatīvi, bet ir jāgaida gandrīz divi gadi. Varētu uzmantot šo kavēšanos, lai izteiktu kritiku par to, ka lēmumu pieņemšanas sistēma ES līmenī ir ļoti smagnēja un neefektīva, ka tas ir viens no lieliem ES trūkumiem. Tomēr jautājumā par atteikšanos no sezonālas laika maiņas šāda kritika nav īsti korekta.

Ir jāņem vērā, ka savā reformas priekšlikumā Eiropas Komisija nevēlas direktīvi noteikt dalībvalstīm, kurā laika joslā katrai dalībvalstij būtu jāpaliek pēc atteikšanās no sezonālās laika maiņas. Eiropas Komisija ierosina izbeigt ziemas un vasaras laika maiņu, katrai dalībvalstij izvēloties, kurā laika joslā tā pēc tam paliks pastāvīgi. Līdz šim visas ES dalībvalstis tikai piecus mēnešus gadā dzīvoja atbilstoši savas laika joslas laikam (ziemas laiks), bet lielāko daļu no gada (septiņus mēnešus) bija spēkā vasaras laiks, kas atbilst austrumos esošas laika joslas laikam. Kuru no laikiem saglabāt nemainīgu - ziemas (joslas laiku) vai vasaras (joslas laiks plus viena stunda) laiku - dalībvalstīm ir jāizlemj pašām. Jāsaka, ka šis jautājums ir daudz grūtāks par to vienprātību, kas tika izteikta, jautājot par atteikšanos no laika grozīšanas vispār. Latvijā deviņi no desmit aptaujātajiem ir pret laika sezonālu grozīšanu un par to, ka visām Baltijas valstīm ir jābūt vienā laika joslā. Savukārt par to, kuru laiku noteikt par pastāvīgo, viedokļi ir atšķirīgi. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir svarīgi, lai vēlos rudeņos un agros pavasaros gaišāki būtu vakari, aicina Latvijai kā nemainīgu izvēlēties vasaras laiku, savukārt tie, kuriem ir svarīgāk, lai vairāk dienas gaismas ir vēlo rudeņu un agra pavasara rīta pusē, aicina kā nemainīgu atstāt ziemas (Latvijas laika joslas) laiku.

Ja Eiropas Komisijas lēmums tiks pieņemts pašreizējā redakcijā, pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2019. gada 31. martā. Līdz 2019. gada aprīlim visām dalībvalstīm, pirms tam vienojoties ar kaimiņvalstīm, būs jāpaziņo EK, kuru no laikiem - vasaras vai ziemas laiku - tās piemēros nākotnē kā nemainīgu.

Dalībvalstis, kuras kā nemainīgo laiku izvēlēsies vasaras laiku, pēc 2019. gada aprīļa pulksteņus vairs negrozīs, bet dalībvalstis, kas izvēlēsies nākotnē palikt pie savas laika joslas (ziemas) laika, pēdējo reiz grozīs pulksteņu rādītājus 2019. gada oktobrī.

Šāda ilgstoša procedūra ļaus sagatavoties laika uzskaites maiņai, laikus sinhronizējot transporta kustības grafikus, sakaru un datoru sistēmas utt.

Lai EK priekšlikums stātos spēkā un atteikšanās no laika maiņas noslēgtos jau nākamā gada beigās, tas līdz 2019. gada martam ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei. Ja kāda no šīm ES institūcijām ar piekrišanu kavēsies, tad atteikšanās no sezonālās laika maiņas tiks atlikta vismaz uz vēl vienu gadu.

Diemžēl galīgais lēmums vēl nav pieņemts, tāpēc par to, vai vispār un kā notiks atteikšanās no sezonālās laika maiņas, vēl daudz neskaidrību.

Viedokļi

Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.

Svarīgākais