Vēlētāji noraidīja valdības reformu kursu
 
©F64 Photo Agency

Novērtēsim iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanas, analizējot to, kāds bija Latvijas pilsoņu balsojums par partijām, kas pašlaik joprojām veido valdību. Valdību joprojām veido ZZS, Nacionālās apvienības un Vienotības koalīcija.

Vispirms uzdosim jautājumu, cik pašvaldībās 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā vēlētāju vairākums nobalsoja par visām trim valdības partijām kopā? Kurš atceras?

No 119 pašvaldībām (novadiem un republikas pilsētām) 2014. gadā absolūtā vairākumā - 106 pašvaldībās - vēlētāju vairākums nobalsoja par valdības partijām. Visvairāk valdības partiju atbalstītāju 2014. gadā bija Jaunpils novadā, kurā 89% balsotāju atbalstīja ZZS, NA un Vienotību kopā. Vēl 15 pašvaldībās - Pāvilostas, Ventspils, Jaunpiebalgas, Dundagas, Grobiņas, Raunas, Durbes, Rojas, Amatas, Kuldīgas, Talsu, Smiltenes, Krimuldas, Nīcas un Tukuma novados - vairāk par 80% no vēlētājiem atbalstīja kādu no valdošās koalīcijas partijām. 2014. gadā tikai 13 pašvaldībās - Rīgā, Olaines novadā un vēl 11 Latgales pašvaldībās - vēlētāju atbalsts koalīcijas partijām bija mazāks par 50%. Viszemākais balsotāju atbalsts valdošās koalīcijas partijām bija Daugavpilī, kur tikai 19% no balsotājiem atbalstīja kādu no valdošās koalīcijas partijām.

Kāpēc bija vajadzīga kavēšanās tik jaukās atmiņās par 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātiem?

Tagad uzdosim aktuālāku jautājumu, cik Latvijas pašvaldībās 2018. gadā - 13. Saeimas vēlēšanās - balsotāju vairākums nobalsoja par kādu no vadības partijām? Valdībā ir tās pašas - ZZS, NA un Vienotība, kas ir deklarējusies kā jaunā? 2014. gadā 106 pašvaldībās - vēlētāju vairākums nobalsoja par valdības partijām. Cik pašvaldībās 2018. gada Saeimas vēlēšanās balsotāju vairākums atbalstīja valdības partijas? Kāda ir pareizā atbilde?

Pareizā atbilde ir - nevienā! NEVIENĀ! Tā nav kļūda vai pārteikšanās. Patiešām. Kā liecina 2018. gada Saeimas vēlēšanu rezultāti, tad starp visiem 110 Latvijas novadiem un deviņām republikas pilsētām nav nevienas pašvaldības, kuras vēlētāju vairākums (virs 50% no balsotājiem) 2018. gadā atbalstītu valdības partijas. Vislielākais valdošo partiju atbalsts bija vērojams Rucavas novadā, kurā 47% no visiem balsotājiem atbalstīja kādu no valdības partijām. Riebiņu novadā valdības partijas kopumā atbalstīja 45% no tiem, kas piedalījās vēlēšanās, bet starp 40 un 45% liels valdības partiju atbalsts bija Jaunpils, Preiļu, Apes, Vārkavas, Jēkabpils, Rugāju, Ventspils, Beverīnas un Aknīstes novados. Visos pārējos novados un pilsētās 2018. gadā valdības partijas atbalstīja mazāk par 40% no balsotājiem. 26 novados un republikas pilsētās atbalstu valdības partijām izrādīja mazāk nekā 30% no balsotājiem. Daugavpilī tikai 11% no Latvijas pilsoņiem nobalsoja par valdības partijām, bet Rēzeknē kopējais atbalsts ZZS, NA un Jaunajai Vienotībai bija 17% līmenī. Starp novadiem, kur bija vērojams ļoti zems atbalsts valdības partijām 2018. gadā, vairāk nav tikai Latgales pašvaldības. No visiem balsotājiem mazāk par 30% liels pilsoņu skaits izteica atbalstu valdības partijām Rīgā, Jūrmalā un Liepājā, kā arī Valkas, Rūjienas, Mārupes, Carnikavas, Inčukalna, Salacgrīvas, Ķekavas, Salaspils, Ādažu, Aizkraukles, Babītes, Skrundas, Stopiņu un Olaines novados.

Latvijā visādi brīnumi ir redzēti, bet to, ka valdības partijas nav savā pusē noskaņojušas nevienas pašvaldības vēlētāju vairākumu, ir kaut kas patiesi šokējošs.

Diemžēl no tā ir jāsecina, ka Latvijas pilsoņu vairākums ir izteicis neuzticību Latvijas valdības īstenotajai politikai un aizsāktajām reformām.

2018.gada vēlēšanas var uzskatīt par savdabīgu referendumu pret valdības politiku, un valdības reformu kurss ir noraidīts pilnīgi visās Latvijas pašvaldībās. Latvijas pilsoņu vairākums savu nostāju izteica skaidri - pašreizējā Latvijas valdība darbojas pretēji Latvijas pilsoņu vairākuma interesēm.

Pašlaik vēl tiek analizētas atbildes uz jautājumu, kuras no Kučinska valdības aizsāktajām reformām (obligātā veselības apdrošināšana, kas liedzot veselības aprūpi tūkstošiem, bezjēdzīgā kompetenču reforma izglītībā, akcīzes nodokļu politika utt.) izraisīja visskarbāko Latvijas pilsoņu noraidījumu. Tāpēc jaunajai valdībai ir relatīvi viegli iegūt vēlētāju uzticību. Jaunās valdības pirmajiem soļiem ir jābūt Kučinska valdības uzsākto reformu apturēšana, lai jau tuvākajā laikā pilnībā atceltu tās, kuras neatbilst Latvijas pilsoņu vairākuma interesēm.