Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Viedokļi

Vai 6. oktobrī Krievija izpletīsies līdz pat Rucavas–Kolkas līnijai?

© F64 Photo Agency

Pēc vakar publicētā viedokļa Neskaidrie velēšanu rezultāti es saņēmu daudzus lasītāju jautājumus par to, kas tagad būs. Kas notiks, ja vairākumu Saeimā iegūs spēki, kas nepārstāvēs ZZS, Vienotību un nacionālo bloku? Kas notiks, ja Saskaņa, KPV LV un jaunkonservatīvie iegūs matemātisku vairākumu Saeimā? Kas tad būs? Vai Krievija jau 7. oktobrī izpletīsies līdz pat Rucavas–Kolkas līnijai?

Manuprāt, atbildes ir jāapskata divos līmeņos - individuālā jeb personību un ģeopolitiskā līmenī. Pašreizējiem valdošajiem spēkiem šādas iespējamās pārmaiņas patiešām šķiet kā īsts pasaules gals, ja pēc vēlēšanām aizsēdējušos ministrus un ministres (ar visu lejupejošo personāliju piramīdu) nomainīs citi, visticamāk, tādi paši, tikai daudz izsalkušāki un ar varu nepārbaudīti kadri. Taču ir maz ticams, ka pat pēc iespējamas varas maiņas Latvijas ārpolitikā varētu notikt fundamentālas pārmaiņas.

Apgalvojums, kuru izplata vairāki opozīcijas politiķi, ka pēkšņa attiecību uzlabošanās ar Krieviju dos Latvijai tūlītējus ekonomiskos labumus, ir pilnīgas muļķības.

Lūk, atliek Latvijas ārlietu ministram samazināt agresīvo toni, un Krievijas kravu plūsma piepildīs Rīgas un Ventspils ostas! Tas tūdaļ dos grūdienu ekonomikai un radīs desmit tūkstošus jaunu darba vietu, kas mazinās migrāciju utt. Leiputrija!

Taču Krievija Somu jūras līcī jau ir uzbūvējusi un attīstījusi Baltiju apejošu ostu kompleksu. Ustjlugas osta saņem tās beramkravas, kas agrāk tika pārkrautas Baltijas valstu ostās. Ģenerālkravu apjomos Baltijas jūras austrumu krasta līderis ir Sanktpēterburga. Svarīgākās Baltijas virziena lejamkravas jau sen pārkrauj Primorska un Ustjluga. Pēc ostu kompleksa izbūves Somu jūras līcī Krievijai Latvijā vairs nav stratēģisku ekonomisku interešu. Lai palielinātu kravu plūsmu uz Latvijas ostām, Krievijas līderim būtu jānoņem kravas no Ustjlugas, Pēterburgas vai Primorskas virziena. Vai Krievijas publika sapratīs Krievijas prezidentu, kurš ņems nost kravas no Krievijas ostām, lai tās atdotu Latvijai? Varas popularitāte Krievijā (nepopulārās pensijas reformas dēļ) jau tā ir smagā problēmsituācijā.

Pasaules gala nebūs pat tad, ja kādam no pašlaik vēl ietekmīgiem politiķiem pēc 6. oktobra būs jānomaina nodarbošanās.

Pat tad, ja Latvijas attiecības ar Krieviju pēkšņi uzlabotos, Krievija tehniski nevar atcelt tikai Latvijai pret ES noteiktos eksporta ierobežojumus. Lai tos atceltu, Latvijai būtu jāizstājas no ES. Līdz ar to pat tādi spēki, kas izlemtu kaut kā tuvināties Krievijai, īstermiņā nekādus ekonomiskus ieguvumus Latvijai nesaņemtu, bet izraisītu tikai plašus vietējā un starptautiska līmeņa protestus.

Turklāt ārzonu čaulu bizness no Latvijas ir padzīts. Atgūt to vairs nebūs iespējams, jo Latviju atstājušās čaulas kompānijas jau ir atradušas jaunas, daudz viesmīlīgākas mājvietas un jau ir iekārtojušās tur. Līdz ar to vienīgais reālais ekonomikas dzinējs ir un paliek ES finansējums. Krievijas rīcībā nav tik lielu finanšu resursu, lai tā visiem saviem iespējamajiem sabiedrotajiem (vai neitrālās pozīcijas paudējiem) nodrošinātu tikpat lielu naudas plūsmu, kādu nodrošina ES fondi Austrumeiropas valstīm.

Bez ES naudas plūsmas Latvijas ekonomiku gaida pilnīgs kolapss. Jebkura attālināšanās no ES naudas plūsmas Latvijā izraisīs ekonomikas problēmas, kuru izpausmes būs neapmierinātība un patiesi protesti, kas vienkārši aizmēzīs tos politiķus, kas iedomāsies sākt īstenot šādu avantūru.

Tāpēc neviens no Latvijas politiskajiem spēkiem, kas teorētiski var iegūt matemātisku vairākumu Saeimā, nevarēs izmanīt Latvijas ekonomisko un ģeopolitisko realitāti. Līdz ar to pašreizējās koalīcijas aizstāšana ar citiem politiskiem spēkiem nerada draudus Latvijas valstiskumam un neapdraud Latvijas vēsturisko izvēli par labu ES un NATO.

Tāpēc nevajag pārlieku dramatizēt situāciju.

Var pilnībā piekrist Mārcim Bendikam (2. oktobra Neatkarīgā), ka ar pašlaik pieejamām statistikas metodēm vēlēšanu rezultāti ir neprognozējami. Taču pat viskritiskākie no iespējamajiem partiju sadalījuma scenārijiem nevar izraisīt radikālas Latvijas ārpolitiskā kursa pārmaiņas. Turklāt demokrātiskās valstīs valdība (kuru veido sīkas kabatas partijas) var īstenot tikai tādu politiku, kuru atbalsta vai pret kuru neiebilst un kuru nesabotē iedzīvotāji, kā arī valsts un pašvaldību sektora darbinieki, armija, policija, speciālie dienesti. Mēģinājumi sākt veikt pārmaiņas, pret kurām radikāli protestēs vairums Latvijas iedzīvotāju, nozīmē politisku pašnāvību, jo šādi politiski spēki protestos tiks vienkārši noslaucīti vēstures mēslainē.

Tāpēc nevajag lieki uztraukties. Uztversim vēlēšanu rezultātus mierīgi, lai kādi tie būtu. Pasaules gala nebūs pat tad, ja kādam no pašlaik vēl ietekmīgiem politiķiem pēc 6. oktobra būs jānomaina nodarbošanās.