Neskaidrie vēlēšanu rezultāti

 
©F64

Tuvojoties vēlēšanām, arvien lielāku publikas interesi izraisa svaigāko aptauju rezultāti, kurās ļaudis atbild, par ko viņi balsos, vai piedalīsies vēlēšanās un kāda izskatīsies Saeima, ja vēlēšanas notiktu jau šodien?

Latvijā ir tradīcija plašsaziņas līdzekļos analizēt vidējos rādītājus un salīdzināt to izmaiņas mēneša laikā. Lielākā daļa no tiem, kas šos skaitļus komentē, uz vidējiem rezultātiem par atbalsta procentiem partijām raugās kā uz kaut ko absolūtu. Tie, kas ir draugos ar matemātiku (Mārcis Bendiks un vēl vairāki komentētāji), zina, ka jebkuriem aptaujas rezultātiem ir nosakāma statistikas kļūda vai tā sauktais ticamības intervāls. Ja aptaujā piedalās kādi 1000 respondenti, tad ticamības intervāls ir aptuveni 1,4 procenta punkti. Ja aptaujā piedalās divdesmit respondentu, tad ticamības intervāls ir desmitos procentu. Ko tas nozīmē? Septembra SKDS aptaujā (gandrīz 1000 respondentu) tika iegūts rezultāts, ka partiju No sirds Latvijai atbalsta 1,5 procenti no respondentiem. Aprēķinot statistikas kļūdu un ņemot vērā ticamības intervālu, ir jāsecina, ka ar ļoti augstu ticamību var apgalvot, ka par partiju No sirds Latvijai nobalsotu no 0 līdz 3% Latvijas pilsoņu. Ar šādu respondentu skaitu jebkuras vidējo lielumu pārmaiņas, ja tās nav īpaši lielākas par 1,4 procentu punktiem, visticamāk, ir nejaušas izmaiņas statistikas kļūdas ietvaros. Tāpēc pēc LTV pasūtījuma veiktās SKDS aptaujas rezultāti ar augstu ticamību apliecina, ka septembrī pārmaiņas ir notikušas Saskaņas, ZZS un Attīstībai/ Par un Jaunās Konservatīvās partijas atbalstā. Pirmajiem diviem sarakstiem atbalsts mazinājās, bet otrajiem diviem spēkiem tas pieauga. Visiem pārējiem mēneša laikā notikušās pārmaiņas ir statistiskās kļūdas ietvaros.

Tomēr, vērtējot svaigākos aptauju datus, vajadzētu pievērst uzmanību vienai satraucošai niansei. Atbilstoši LTV publiskotajiem SKDS aptaujas rezultātiem, 12,7 procenti no aptaujātajiem LR pilsoņiem apgalvoja, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Atveram Saeimas vēlēšanu vēlētāju aktivitātes datus. 2011. gadā Saeimas vēlēšanās nepiedalījās 40,6% no visiem LR pilsoņiem, bet 2014. gadā - 41,1%. Septembra aptauja uzrāda, ka nepiedalīties sola tikai 12,7%. Par ko liecina tik milzīga neatbilstība starp reālo (vēsturisko) Latvijas vēlētāju uzvedību Saeimas vēlēšanās un aptaujas rezultātiem? Tik augsta vēlētāju aktivitāte, kā uzrāda septembra aptaujas rezultāti, bija tikai tālajā 1993. gadā, kad bija cits laikmets un, jāsaka, arī cits vēlētāju sastāvs.

No svaigākajām aptaujām var izlobīt, ka vēlēšanu iznākums ir ļoti neskaidrs.

Ja vēlētāju daudzums, kas nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, būs līdzīgs kā 2014. gadā (tas ir optimistisks pieņēmums, jo ir vairākas pazīmes, kas liek domāt, ka nebalsojušo procents šogad varētu būt lielāks nekā 2014. gadā), tad sanāk, ka gandrīz katrs trešais no septembra aptaujas dalībniekiem meloja par savu iespējamo dalību 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Šajā grupā ir gan tie, kas netaisās piedalīties Saeimas vēlēšanās, bet apgalvoja, ka nobalsos par nosaukto partiju, gan tie, kas varbūt zina, par ko gribētu balsot, bet kuriem dalība Saeimas vēlēšanās ir trešā vai ceturtā iespējamā darbība 6. oktobra prioritāšu sarakstā. Pilnīgi droši, ka liela daļa no tiem, kas apgalvoja, ka vēl nav izlēmuši, par ko balsot, ar šo frāzi eleganti nomaskēja jau pieņemtu lēmumu nepiedalīties šajās Saeimas vēlēšanās vispār.

Kas no tā izriet?

Ja aptauju dati būtu patiesi, ticamības intervāls būtu plus, mīnus 1,4% robežās. Ja ir noprotams, ka vismaz ceturtā daļa (visticamāk, ka vismaz 30%) no aptaujas dalībniekiem melo par savu iespējamo dalību Saeimas vēlēšanās vai savās atbildēs izsakās par iespējamu un tikai pieļaujamu nolūku, nevis par stingru apņemšanos, tad tas nozīmē, ka aptaujas rezultāti nav vispārināmi, lai prognozētu kaut cik konkrētus Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Visticamāk, ka piecas populārākās partijas Saeimā iekļūs. Taču to procentuālais sadalījums matemātiski ir prognozējams tik plašā diapazonā, ka ir teorētiski pieļaujamas visādas kombinācijas. Bez šiem apsvērumiem ir jāņem vērā, ka Latvijas vēlētāji aptaujās tradicionāli melo, ja viņiem ir jāatbild, ka tie ir nolēmuši balsot par partiju, kas ir plaši dēmonizēta publiskajā telpā. Domājams, ka patiesais atbalsts Latvijas Krievu savienībai varētu būt lielāks par septembra aptaujās uzrādīto. Bez dēmonizācijas problēmas, kuras dēļ Latvijā bija Saeimas vēlēšanas, kad aptaujas uzrādīja kļūdaini zemu atbalstu kādai varas nemīlētai partijai, vēl ir jāņem vērā iespējamie protesta balsojumi un vēlme šokēt apkārtējos. Pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2016. gadā Latvijas gludi saķemmētos un politkorekti pieklājīgos intelektuāļus varēja šokēt, publiski izsakot simpātijas Donaldam Trampam, tad tagad pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām labi audzinātos un pieklājīgos vecākus to bērni var šokēt, solot, ka Saeimas vēlēšanās balsos par KPV LV.

Līdz ar to no svaigākajām aptaujām var izlobīt, ka vēlēšanu iznākums ir ļoti neskaidrs. Iespējams, ka vēlētāju noskaņojums ir tāds, ka valdošie spēki nemainīsies, ka tiks veiktas tikai kosmētiskas izmaiņas, atbrīvojoties no nepopulārākiem ministriem vai ministrēm. Taču ar tikpat lielu ticamību ir prognozējama iespēja, ka, protesta balsojumiem summējoties ar noteiktu sarakstu atbalstītāju disciplinētību, populārāko partiju rezultāti var pat divkārt atšķirties no tiem procentiem, kuras aptaujas tiem solīja septembra vidū.