Vēlēšanās nezaudētā balss

© F64

Manā profesionālajā darbībā man tā vai citādi bija jāvērtē vai jāapraksta pilnīgi visas Saeimas vēlēšanas pēc neatkarības atjaunošanas. Lielākā atšķirība starp citām un šī gada priekšvēlēšanu gaisotni: visdažādāko slāņu un aprindu vēlētāji izsakās, ka «nav par ko balsot».

Tas, ka ir notikusi vilšanās līderos, kas ir pie varas, tas ir normāli. Tā ir bijis teju vai vienmēr. Liela vilšanās ir vērojama arī par t.s. opozīcijas darbību. Latviskās opozīcijas partijas šī Saeimas sasaukuma laikā ir uzvedušās kā mazā koalīcija, kā koalīcijas ļaudis, kas nav paņemti varā, bet citādi no tiem ne ar ko neatšķiras. Savukārt Saskaņai savu vēlētāju bāzi īpaši paplašināt nav izdevies. Līdz ar to ir loģisks secinājums: «Nav par ko balsot!»

Neticiet apgalvojumiem, ka jūsu balss tiks zaudēta, ja nobalsosiet par partiju, kas neiekļūs Saeimā

«Kā nav?» es atbildu ar pretjautājumu. «Šogad mazo partiju ir vairāk nekā citas reizes!» Man atbild, ka daži no iespējamiem Saeimas jaunpienācējiem jau ir paguvuši sagādāt vilšanos. Izskatās, ka jaunie konservatīvie, kas skaļi ielauzās pašvaldību vēlēšanās, jaunas simpātijas nav ieguvuši. Cik ilgi var malt korupcijas tēmu, novirzot to tikai pret oligarhiem, kas bija kaut cik ietekmīgi pirms septiņiem gadiem? Kāpēc tiek noziedzīgi klusēts par tiem politisko bandītu klaniem, kas šodien ar maksātnespējām un OIK izģērbj Latviju pliku? Tiklīdz Jaunās konservatīvās partijas līderi paver mutes ārpus oligarhu sarunu tēmas, tad labāk būtu turējuši mutes ciet. Kāds lasītājs dalījās iespaidos par Jutas Strīķes solījumiem latviešu vēlētājiem britu salās. Tikuši pie varas, jaunie konservatīvie sola valsts budžeta naudas straumi novirzīt diasporas atbalstam. Iespējams, ka to padzirdot, ikviens anglolats metīsies pie urnām, vilkdams plusus, bet, kad to dzird vietējie vēl neaizbraukušie (sižetu rādīja LTV), tad tie saprot, ka jau tā plānais maizes rieciens, ko saņem lauku novadi, jauno konservatīvo vadībā tiks vēl vairāk samazināts, lai uzbarotu uz Korku (pilsēta Īrijā) un uz Bostonu (pilsēta Anglijā ar lielu latviešu diasporu) aizbraukušos.

Tomēr galvenais arguments, kāpēc nav vērts balsot par mazajām partijām, ir nevis vilšanās iespējamajos Saeimas jaunpienācējos, bet gan pārliecība, ka, nobalsojot par partiju, kas netiek Saeimā, «tava balss tiek pazaudēta». Tā apgalvoja astoņi no desmit, kas uztraucas, ka nav par ko balsot. Jā! Matemātiski tā arī ir. Balsis, kas tiek nodotas par tām partijām, kas nepārvar procentu barjeru, dalot deputātu vietas proporcionāli, sadala starp partijām, kas pārvar procentu barjeru. Var piekrist, ka šāda sistēma nav taisnīga. Taisnīgāk būtu, atteikties no procentu barjeras vispār. Pašlaik sanāk, ka Saeimā iekļuvušie nozog to partiju vēlētāju balsis, kas Saeimā neiekļuva. Likums nav īsti godīgs, bet vēlēšanu likums jau nav vienīgais negodīgais likums, kas ir spēkā Latvijā.

Mītu, ka nav jēgas balsot par mazajām partijām, ilgstoši propagandēja varas partiju ideologi, kas, aicinot vēlētājus balsot par «mazāko ļaunumu», piedabūja, ka daudzi tagad jūtas līdzatbildīgi par varas pastrādātajām nelietībām un cūcībām. Tāpēc vīlušies vēlētāji vairāk negrib uzņemties atbildību par Saeimas nākamā sasaukuma varas partiju riebeklībām.

Tāpēc arī tiek izteikts secinājums - nepiedalīties vēlēšanās vispār. Ar tik lielu nevēlēšanos dalīties atbildībā ar to «mazāko ļaunumu», kas iekļūs nākamajā Saeimā, es saskaros pirmo reizi.

Es tomēr aicinu visus vēlēšanās piedalīties. Es pārstāvu paaudzi, kura dzīvoja padomju laikā un kurai 50 gadus bija liegtas daudzas elementāras pilsoņu tiesības un demokrātiskas brīvības. Padomju laikā faktiski bija aizliegts nepiedalīties vēlēšanās, bija atļauts balsot tikai par vienu - valdošās partijas - kandidātu, bet par katru strīpojumu vēlēšanu biļetenā vēlēšanu komisijai bija jāraksta slepens ziņojums, kas nonāca Valsts drošības komitejā. Atgūstot neatkarību, mēs ieguvām patiesas vēlēšanu tiesības.

Tiem, kas zina, par ko balsot, ko svītrot un kam vilkt plusus, šādi padomi nav vajadzīgi, bet tos, kas nezina, par ko balsot, un gatavojas nepiedalīties vēlēšanās, es aicinu vēlreiz izvērtēt savu lēmumu.

Ja jūs esat vīlušies gan varas partijās, gan opozīcijā, tad piedalieties vēlēšanas un nobalsojiet par kādu no partijām, kura vēl tikai ienāk lielajā politikā. Neticiet apgalvojumiem, ka jūsu balss tiks zaudēta, ja nobalsosiet par partiju, kas neiekļūs Saeimā. Jūsu balss netiks zaudēta! Ar savu balsojumu jūs dosiet cerību un atbalstu kādam no jaunajiem, kas ir tikai pārdomu krustcelēs par iespēju ienākt politikā. Piedalieties vēlēšanās un dodiet cerību tiem, kuru uzskatiet par visatbilstošākajiem jaunajiem pienācējiem. Jūsu balss viņiem dos cerību. Iespējams, ja ar jūsu atbalstu jauns politisks spēks pārvarēs 2% atbalsta robežu, tad tas iegūs arī zināmu valsts atbalstu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.