Komentāri / Vai ir jāglābj lauksaimnieki, kas rīkojas bezatbildīgi?
 

24 komentāri

ppartpatriots
vai tad Latvijā vēl ir saglabājušies zemnieki (lauksaimnieki, kā tagad viņus dēvē pēc Eiropas modes), vai tad beidzot viņi nav likvidēti kā nevajadzīgi
20.septembris 2018, 9:01 Atbildēt
IInāra
Ļoti precīzi pateikts, jāprot racionāli saimniekot, nevis cīnīties par atbalstu...
20.septembris 2018, 9:43 Atbildēt
JJēpis
Nav runa par glabšanu. Bet ir solidāri jāpalīdz, jo lauksaimniecība ir vienīgā no nozarēm, kas ir tik ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Un tajā pašā laikā tā ir visai sabiedrībai ļoti nepieciešama nozare, jo ražo pārtiku.
20.septembris 2018, 9:57 Atbildēt
MMr.Susurs
Un kadel man solidari japalidz lauksaimniekam. , ja vinsh ir mulkis. Ielidoji minusos un nav naudas, sac pardot zemi. Ar ko tad laiksaimnieki tadi ipashi. Bus drankigi laika apstakli un ari turisti uz Latviju nebrauks. Nu un saksim tik visiem kompensacijas pec kartas maksat, turisma firmam, viesnicam, tam pasham estuvem, kas dzivo tikai no turistu ienakumiem. Ar ko tad lauksaimnieciba tada ipasha? Nebus Latvija razhas, no Polijas ievedisim un poli vel par letu naudu pardos. Ar visam tam eirodotacijam un kompensacijam, lauksaimniekus ir parvertushi par totalakajiem impotentiem. Vini vairs nedoma, ka nopelnit, bet ka sanemt kompensacijas.
20.septembris 2018, 10:10 Atbildēt
NNu nu
Kāpēc citi uzņēmēji nav tik priviliģēti kā lauksaimnieki kuriem maksā priekšā un pakaļā. Pilnīgas muļķības Paiders šodien raksta, ka lauksaimnieki ir lielākie darba devēji reģionos. Tur kur kādreiz strādāja 1000 cilvēki, tagad strādā 30. Protams tas ir modernizetas saimniekošanas progress, bet tur arī peļņa ir nesalīdzināmi lielāka. Un kāds mums prastajiem siļķēdajiem labums no visa tā??? Lai izput bauri!
20.septembris 2018, 18:17 Atbildēt
MMr.Susurs
Lauksaimnieciba ir viena no retajam nozarem Latvija, kura pat minusos esot , tu tik un ta klusti bagataks. Latvijas zemnieki visi tadi bankrotejushi, bet tikai redz labu zemi tu nenopirksi. Nu vienkarshi nav vinas pardoshana. Lai lauksaimnieks nobankrotetu, vel ir loti stipri japacenshas. Ari es shogad uz kadiem 7000 eiro esmu ielidojis, bet tikai zemes vertiba tikai par sho gadu ir pieaugusi ap 150 eiro hektara. Nu un pastatiet man gudrinieki, kados minusos es esmu. (250 x 150 ) - 7000 = 30500 eiro. Un sanak mums intersanta situacija. Vislielakie cieteji ir lielsaimnieki un vikskalak pikst par zaudejumiem, bet reali vini ir kluvushi bagataki. Un man nu tada videja saimnieciba. Bet pagasta ir ari saimnieki ar 5000 hektariem. Nu ari man nav to milzigo noliktavu, kura turet to razhu un nakas uzpircejiem par leto pardot. Nu neatstasi razhu zem klajas debess. Bet isteniba, pats vien esmu vainigs, ka minusos. Vel pagajushaja gada vajadzeja domat, par noliktavu paplashinashanu. Bet es pargudrinieks neviss celu savejo noliktavu, bet ireju vinu.Nu shogad man tas pilniba atspelesies. Un stulbakais ir tas, ka es pats apzinos, ka minusi shogad ir manas personigas mulkibas del.
20.septembris 2018, 10:02 Atbildēt
RRokenrols
Lai cik krutas būtu mūsdienu lauksaimniecības tehnoloģijas, zemnieks nevar, rudenī sēdams ziemājus, prognozēt, kāda būs ziema, nāmakais pavasaris, vasara un rudens. Un te jau sākas tā laimes spēle vai krievu rulete, sauc kā gribi.
20.septembris 2018, 10:07 Atbildēt
TTeicējs
Te nu ir tā reize, kad sakāmvārds "Ko sēsi, to pļausi" lauksaimniecībā nestrādā. Nav citu tādu nodarbju, kur būtu tik ļoti daudz ārējo risku, kas tavas iestrādes objketīvu iemeslu dēļ pēc pusgada vai nepilna gada var pilnībā iznīcināt.
20.septembris 2018, 10:10 Atbildēt
MMr.Susurs
Nu par laika apstakliem nevajag. Es taja pasha Canada padzivoju un vina ir stipri vairak uz ziemeliem un laika apstakli ir daudz neprognezejamaki, ka Latvija. Bet kursh Jusuprat ir 4 lielakas graudaugu eksportetajs pasaule? Jus uzminejat. Canada. Canada vienkarshi nevienam prata neienaks pirkt traktoru kadiem 20 hektariem. Jo pa teoretiski tu nespesi izmaksat pec tam kreditu. Tadel ir kooperativas sabiedribas, kur tehniku izziret. Bet Latvija vesa miera perk. Un reali ari ielido parados. Es pasaules gudribas saskatijies ari ireju tehniku. Nu saliti jau sanak razhas novakshanas laika, , bet man vismaz traktors pec tam pusgadu nestav zem Jumta un tikai naudinu ed nost.
20.septembris 2018, 10:21 Atbildēt
JJūlis
Lauksaimniekiem, protams, ir vajadzīga atbalsta sistēma, jo Latvijā lauksaimniecība ir pakļauta daudziem riskiem. Bet pašreizējā lauksaimniekošana vispār nav ilgspējīga. Latvijā nav daudz augšņu, kas spēj izturēt ražošanu bez orgāniskā mēslojuma. Bet orgānisko mēslojumu saražo kūtis. Pie pašreizējās augstās degvielas cenas kūtsmēslus nevar aizvest tālu. Tas tad arī ierobežo saimniecību lielumu. Saimniecibu lielums nevar būt diez ko lielāks par simts hektāriem. Pašreiz piedevām problēmas rada nepiemērota lieluma traktori un kombaini, ko piedāvā tehnikas ražotāji. Tā ir tehnika, kas piemērota melnzemju rajoniem. Bez tam ir vajadzīga lauksaimniecību atbalstoša infrastruktūra, kura diez vai radīsies bez valdības iejaukšanas.
20.septembris 2018, 10:08 Atbildēt
JJāpalīdz
Es par palīdzību zemniekiem. Atbalstu. Protams, saprāta robežās.
20.septembris 2018, 10:19 Atbildēt
JJānis
Latvijas zemkopības dīvainības ir ārzemnieku rapša lauki gar austrumu robežu , regulāras epidēmijas,kā putnu gripa,cūku mēris un citas ligas . 2-5x mazāki ha atbalsti salīdzinot ar Franciju ,Vāciju. Pārpildīts tirgus ar poļu un vācu cūkgaļu, 2x lētāku vistu gaļu. Izpostītas mazo ražotāju saimniecības, pārsimts lielgruntnieku- miljonāru pat līdz 10000 ha ražotnes. Izteikts darba vietu sezonāls trūkums rudenī - ziemā un darba roku trūkums jūnijā- septembrī. Sadragāta sociālā un transporta infrastruktūra aiz Pierīgas robežām.Pārvaldības organizatoriskās un kopējās lauksaimniecības politikas "debīlisms".
20.septembris 2018, 10:56 Atbildēt
SSidlu
Lauksaimnieku tēvu gudrība bija nelikt visas olas vienā grozā. Šaura specializācija noved pie tā, ka lauksaimniekam nav savas saimniecības robežās ar ko kompensēt zaudējumus un viņi nav pašpietiekami. Privatizāciju uzsākot tika popularizēta ideja, ka privātajiem jātiek galā bez valsts stutēm atšķirībā no PSRS, kur sliktie kolhozi un sovhozi tika no valsts budžeta stutēti. Back to USSR?
20.septembris 2018, 11:45 Atbildēt
EEs no laukiem
Jajau glabjam lauksaimniekus tad ari jaglabj ir mazdarzina ipašnieki man ari raža cieta tagad ēst nav ko bada nāvei nolemti un iepriekšējo gadu raža ar jau gandrīz visa apēsta. Vel piedevam lopiem siens 2 × dargaks
20.septembris 2018, 13:39 Atbildēt
tto es no laukiem
Ja patiešām esi no laukiem, tad izcili dumjš. Mazdārziņa īpašnieki savas dobes var apliet kaut katru vakaru, taču laistīt milzu platības nav reāli. Lauksaimnieki ir vistiešākajā mērā atkarīgi no laikapstākļiem. Arī mūsdienās to nav iespējams ietekmēt.
20.septembris 2018, 18:20 Atbildēt
LLīdaka
Es arī esmu par palīdzību lauksaimniekiem. Jāsaprot, ka šeit nav runa par slinkošanu, bet objektīviem iemesliem, kāpēc ražas nav.
20.septembris 2018, 18:21 Atbildēt
OOts
I ko ,man solidāri jāpalīdz pilsetnieku metalurgam ,parex valūtas maiņas kantorim ,antonoviem,apzeltītiem Rīgas tiltiem un vilcieniem un tramvajiem?.....i par to vēl neesam norēķinājušies!
20.septembris 2018, 18:36 Atbildēt
GGunārs
Dīvaini, ka visi kliedz par kompensāciju piešķiršanu - ne jau Latvijas nodokļu maksātāji to piešķirs šobrīd, bet gan Eiropas Savienība. Un salīdzināt banku - augļotāju biznesu ar darbu laukos vispār ir pilnīgi nekorekti. Bankas ņem tavu naudu un laiž apgrozībā, lai sev paši pelnīti procentus. Zemnieks pērk sēklu, apsēj lauku un tad graudus pārdod. Un tad parādās cietēji baņķieri, kuri tos uzpērk lēti, bet pārdod tālāk dārgāk. Nevajag pirkstu ar p... salīdzināt. Zemnieki ir jāatbalsta un labi, ka tas notiek.
20.septembris 2018, 21:32 Atbildēt
JJanka
Paiders vispār par laukiem kaut ko zina? Jeb tikai gudras frāzes ir salicis kopā? Zemnieki veido uzkrājumus, nav viņi pilnīgi idioti, kā arī divertificē savu biznesu. Bet arī zemnieki patiešām ir atkarīgi no laika apstākļiem un nevajag gudri muldēt par padomju laika anekdotēm. Visa Eiropa šovasar ir cietusi un citas valdības atbalsta savus zemkopjus, mūsējos atbalsta ministrija, izsitot no Eiropas naudu.
20.septembris 2018, 21:41 Atbildēt
ttu pats
saprati, ko uzrakstīji ??!
20.septembris 2018, 23:36 Atbildēt
rreti
labs raksts.Ja neprot saimniekot--lai to nedara.Un tie jaunie lauksaimnieki--izsmiekls,Nomā to zemi--apar-neko lāga neaudzē--atkal iear--un sanāk ,ka viņiem par to maksā--smieklīgi noskatīties--kaut kas te nav kārtībā.
21.septembris 2018, 7:49 Atbildēt
ssīkzemnieks
Paidera kungs! Man ir priekšlikums- iznomājiet (nopērciet) lauksaimniecībā izmantojamu zemi un apstrādājiet to. Nevajag ilgi- pietiks ar kādiem 3 (5) gadiem. Uzrakstiet biznesa plānu un dzīvojiet precīzi pēc tā.... Un sapratīsiet, ka laukos un visā, kas saistīts ar lauksaimniecisko ražošanu (lielāku vai ne tik lielu) ir spēkā teiciens CILVĒKS DOMĀ- DIEVS DARA. Šādus tekstus (rakstu) var rakstīt tikai cilvēks, kurš sevi uzskata par radības kroni . Patiesībā visā pasaulē ir mehānismi, kā atbalstīt pārtikas ražošanu, audzēšanu. Tas nav stāsts tikai par lielražotājiem. Jūs ar savu rakstu noniecināt jebkuru zemnieku, lauksaimnieku, arī laukos dzīvojošu cilvēku-parasto- sauciet kā gribat, jo arī viņi praktiski visi saņem kaut kādu atbalsta maksājumu. Domāju, ka arī Jūs savu darbu darot meklējiet iespēju, kā tikt pie papildus maksājumiem- ne tikai par tiešo pienākumu pildīšanas. Arī Jūsu darbs un šis raksts ir kādam lobijs....par ko kaut kad saņemsiet samaksu....
21.septembris 2018, 14:17 Atbildēt
oopis no laukiem
Jā ,lauksaimniekiem ir tie četri gadalaiku risku faktori,tāpēc nevajadzētu tiem pieplusēt vēl citus ,piemēram, tādus kā Godmaņa šoka terapija,kura starp citu runājot nav atcelta,bet joprojām darbojas,jo šoka terapiju nodrošina fiksētie valūtu kursi,kuri neļauj darboties brīvā tirgus pašregulācijas sistēmai.Visa tā rezultātā Latvija jau 28 gadus darbojas vadāmā haosa režīmā,ko izcili nemākulīgi mēģina vadīt mūsu politiskās elites intelektuālie nejēgas,jeb kā saka žurnālists Bens Latkovskis - intelektuālie iidioti! Kā izpaužas šis idiotisms? Piemēram,Latvijas valsts slēdz brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu,kurā abas puses apņemas neaplikt preču un pakalpojumu kustību abu valstu starpā ar muitas tarifiem.No pirmā acu uzmetiena it kā viss būtu normāli,bet analizējot problēmu dziļāk,redzam,ka Kanādai ir iespēja aizsargāt savas valsts iekšējā tirgus intereses ar nacionālās valūtas monetāro mehānismu,bet Latvijai tādu iespēju nav,tāpēc līgums nav līdztiesīgs. Tas pats attiecas arī uz Poliju,Dāniju un jebkuru citu valsti,kurām ir savas nacionālās valūtas,tāpēc Latvijai apstākli,ka viņai nav savas nacionālās valūtas ir jākompensē ar muitas tarifiem un tas būtu tikai godīgi. Latvijas valdība nav tik bagāta,lai atteiktos no muitas tarifiem,kas ir ļoti perspektīvs nodokļu ieņēmumu avots,jo tāpēc,ka mums nav iespējas iekšējo tirgu aizsargāt ar monetāriem instrumentiem,tad tas mums jādara ar muitas tarifiem un pret to neviens nedrīkst iebilst. Un tieši lauksaimniekiem ir visvairāk vajadzīga iekšējā pārtikas produktu tirgus aizsardzība pret nevienlīdzīgo un negodīgo ārējo konkurenci pret valstīm,kuras savus iekšējo tirgu pārtikas sektoru aizsargā ar savu nacionālo valūtu monetāro transformāciju.
21.septembris 2018, 19:48 Atbildēt
AAbc
Lai apdrosina produkciju. Vai tad to nedara?
22.septembris 2018, 20:22 Atbildēt