Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrija publiskoja provizoriskos rezultātus par zaudējumiem, kurus izraisījis šīs vasaras sausums. Ilgstošā sausuma dēļ zālāju attīstība aizkavējās praktiski visā Latvijas teritorijā, bet zaļmasas ražība šogad vidēji valstī bija par 54% mazāka nekā vidēji pēdējo trīs gadu laikā. Zaudējumi rodas, jo ir jāpļauj lielākas platības un zāles zemās ražības dēļ lopkopjiem būs jāiepērk vairāk lopbarības nekā citus gadus. Turklāt šogad lopbarības iegādes cena ir divas reizes lielāka nekā normālā lauksaimnieciskā gadā. Zemkopības ministrija prognozē, ka sausuma ietekmē lopbarības sagatavošana un iegāde palielinās Latvijas zemnieku kopējos izdevumus par aptuveni 100 miljoniem eiro.
Sausuma ietekmē šovasar bija mazāka graudaugu un rapša ražība. Iepirkuma cenu pieaugums nekompensēja zaudējumus no zemākas ražības, tāpēc Zemkopības ministrija prognozē, ka graudaugu un rapša audzētāju zaudējumi šogad varētu sasniegt 137 miljonus eiro.
Savukārt ieņēmumu samazinājums no augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu realizācijas šogad varētu pārsniegt 28 miljonus eiro.
Kas traucē Latvijas valdībai jau šoruden izmaksāt sausuma zaudējumu kompensācijas ES plānotajā apmērā, bet pēc ES naudas saņemšanas to nākamgad atgriezt valsts budžetā?
Ilgstošā sausuma izraisītie meža ugunsgrēku, kā arī izkaltušo jaunaudžu radītie zaudējumi Latvijas mežsaimniecībā tiek vērtēti 92,9 miljonu eiro apmērā, taču šie zaudējumi nav tieši attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu.
Tā kā 2018. gada vasaras karstums ir skāris ne tikai Latviju, bet vēl kādas desmit ES dalībvalstis, ir liela cerība, ka Latvijas lauksaimniekiem sausuma un karstuma radītos zaudējumus varētu daļēji kompensēt ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Ir tikai viens sīkums. Tiekoties ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs saņēma skaidru signālu, ka 2018. gada sausuma un karstuma radītos zaudējumus ES daļēji varētu atlīdzināt, bet tikai 2019. gadā. Tāpēc, draugi zemnieki, savelciet jostas ciešāk un gaidiet nākamo gadu. Eiropa jūs sapratīs, bet pēc gada!
Tajā pašā pagājušajā nedēļā, kad Latvijas Zemkopības ministrija aprēķināja provizoriskos sausuma un karstuma radītos zaudējumus, līdzīgi aprēķini par sausuma radītajiem zaudējumiem zemniekiem tika iesniegti Vācijas valdībā. Vācijā kopumā lauksaimniekiem nodarītie zaudējumi ir aprēķināti nedaudz virs 700 miljoniem eiro. Pagājušajā nedēļā Vācijas valdība konceptuāli vienojās, ka no Vācijas federālā budžeta un no federālo zemju budžetiem Vācijas lauksaimniekiem tiks kompensēti 50% no sausuma radītajiem zaudējumiem. Šā lēmuma pamatojums ir saistīts ar to, lai šī gada zaudējumu ietekmē zemnieki neatteiktos no konkrētas lauksaimniecības specializācijas, kā arī drošības apsvērumiem. Vācijas spēja apgādāt sevi ar galveno lauksaimniecības produkciju ir svarīgs valsts drošības elements. Uzturot augsta līmeņa lauksaimniecisko ražošanu, Vācijas rūpniecība un iedzīvotāji tiks vairāk aizsargāti, ja ir risks, ka, izceļoties kādam globālam konfliktam, tiks būtiski samazināti starptautiskās tirdzniecības apjomi. Tā kā pašlaik ASV, Ķīnas, Irānas u. c. nesaskaņas var pāraugt globāla mēroga konfliktā, lauksaimnieciskās ražošanas bāzes saglabāšana ir būtisks valsts drošības elements.
Tagad novērtēsim, ar ko atšķiras konkurences apstākļi starp Latvijas un Vācijas zemniekiem. Vācijā lauksaimnieki saņem daudz lielākus ES noteiktos platību maksājumus. Latvijā platību maksājumi ir ļoti tālu no ES vidējā, un, spiežot pēc iecerēm samazināt lauksaimniecības politikai atvēlētos līdzekļus Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2021.-2027. gada periodam, Latvijas zemniekiem praktiski nav nekādu cerību uz ES lauksamniecības maksājumu taisnīgu izlīdzzināšanu, jo ļoti ticami, ka lauksaimniecības atbalsta maksājumi tiks radikāli reformēti.
Papildus tam Vācijas valdība laikus kompensē Vācijas zemniekiem 50% no šī gada sausuma zaudējumiem.
Latvijas gadījumā kaut kādas kompensācijas lauksaimniekiem būs, bet labākajā gadījumā tikai pēc gada.
Tas saucas ES vienotais tirgus! Lūdzu, Latvijas zemnieki - brīvi konkurējiet ar Vācijas zemniekiem! Šādos apstākļos Latvijas lauksaimnieki tiek diskriminēti dubultā. Vispirms mēs tiekam diskriminēti ar daudz mazākiem platību maksājumiem, salīdzinot ar vācu un citu attīstītu ES valstu konkurentiem. Otrkārt, mēs tiekam diskriminēti, vērtējot valdību atšķirīgo attieksmi pret lauksaimniecības problēmām.
Turklāt pašlaik Latvijas valsts budžetā ir izveidojies milzīgs pārpalikums. Pārpalikums ir tik liels, ka Latvijas valdība varētu pret Latvijas zemniekiem īstenot tikpat godīgu politiku, kādu piekopj Vācijas valdība pret saviem zemniekiem, un pārpalikums tik un tā paliktu milzīgs. Sliktākajā gadījumā, ja valsts budžeta pārpalikums ir jānovirza daudz svarīgākiem politiskajiem klientiem, tad kas traucē Latvijas valdībai jau šoruden izmaksāt sausuma zaudējumu kompensācijas ES plānotajā apmērā, bet pēc ES naudas saņemšanas to nākamgad atgriezt valsts budžetā?
