Jo vairāk manevru, jo lielākas ir incidentu iespējas
 
©F64

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, būdams iesaukts padomju armijā, piedalījos šaušanas apmācībās no bruņotās kaujas mašīnas (BMP1) lielgabala. Ļaudis bez armijas pieredzes šādu kaujas mašīnu parasti dēvē par tanku, jo BMP ārēji ir līdzīga kaujas tankam.

Lai BMP lielgabalā ielādētu lādiņu, stobrs bija jāpaceļ 30 grādu leņķī. Pēc tam stobrs bija jānolaiž tēmēšanas leņķī, parasti vairāku 5 grādu leņķī, jāziņo poligonā dežurējošam virsniekam, ka lielgabals šaušanai ir gatavs, un, saņemot komandu «Uguni!», jānotēmē un jāizšauj, cenšoties trāpīt kustīga tanka siluetā. Dienā, kad bija mana kārta demonstrēt šaušanas prasmes, atgadījās misēklis. Viens no kareivjiem pa rāciju paziņoja, ka viņš ir gatavs šaušanai, pirms lielgabala stobrs tika nolaists tēmēšanas leņķī. Virsnieks deva komandu «Uguni!», un tieši pēc šā vārda kareivis nospieda palaišanas sprūdu. Reaktīvais lādiņš tika izšauts 30 grādu leņķī, un tas aizlidoja pāri visai poligona teritorijai, pazūdot aiz meža līnijas. Par pieļauto kļūdu poligona dežurējošais virsnieks rupji nolamāja kareivi, un šaušana turpinājās. Pēc pusstundas pie poligona novērošanas torņa piebrauca aizsargkrāsas apvidus auto, no kura kliegdams izlēca kaut kāds ģenerālis. Izrādījās, ka reaktīvais šāviņš bija aizlidojis visai tālu no poligona un ietriecies ģenerāļu grupas vidū, kad tie meža pļavā apspriedās par rudens manevru uzbrukuma virzienu. Šāviņam bija nevis kaujas, bet inertā galviņa (bez sprāgstvielām), taču ģenerāļi to nezināja un ceturtdaļstundu gulēja ar seju dubļos, gaidot sprādzienu. Incidents noslēdzās bez īpašam sekām - uz nedēļu manai vienībai tika aizliegtas šaušanas apmācības.

Šo jaunības dienu epizodi es atminējos, lasot informāciju, ka 7. augustā, laikā, kad airBaltic lidmašīna no Rīgas lidoja uz Tallinu, Igaunijas dienvidrietumos netālu no Otepē pilsētas Spānijas iznīcinātāja pilots mācību lidojuma laikā nejauši izšāva «gaiss-gaiss» tipa raķeti ar kaujas galviņu.

Cik ir zināms, paldies Dievam, spāņu pilota palaistā raķete nekādus postījumus nenodarīja. Varēja būt arī sliktāk. 2001. gada 4. oktobrī Ukrainas bruņotie spēki mācību laikā virs Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem nejauši notrieca Siberia Airlines lidmašīnu, kas lidoja reisā Telaviva-Irkutska. Toreiz visi pasažieri un apkalpes locekļi - 78 cilvēki - gāja bojā.

Kā vērtēt šādus vai līdzīgus incidentus NATO militāro mācību laikā? Šovasar šis jau ir otrais nopietnais incidents Baltijas telpā. Jūnija sākumā NATO mācībās, šaujot ar kaujas ieročiem ļoti sausā un karstā laikā, Ādažu poligonā izcēlās meža ugunsgrēks, kurš, lai netraucētu militārās apmācības, netika ierobežots, līdz to bija grūti lokalizēt. Tādējādi pilnībā nodega 140 hektāri laba meža, ka arī 260 hektāri meža jaunaudzes. Kā vērtēt šādus incidentus?

Nevajag uzskatīt NATO karavīrus par pusdieviem. Tie ir normāli cilvēki, ar visām iespējamajām cilvēciskajām vājībām un trūkumiem, kas ir izvēlējušies karavīra profesiju. Laiku pa laikam arī karavīri mēdz būt noguruši un neuzmanīgi. Karavīri gluži kā ikviens no mums mēdz kļūdīties un kaut ko sajaukt. Ikvienas valsts un jebkura laikmeta armijā, visur, kur ir darīšana ar sprāgstvielām, šaujamieročiem vai liela izmēra mehānismiem, laiku pa laikam atgadīsies incidenti. Visbiežāk tie būs bez smagām sekām, bet ļoti reti notiks incidenti ar smagām vai pat katastrofālām sekām. No tā pilnībā izvairīties nav iespējams. Kamēr armiju komplektēs no dzīviem cilvēkiem, nevis no perfektiem un nekļūdīgiem robotiem, tikmēr dažādi incidenti būs nepatīkama armijas un militāru struktūru klātbūtnes blakne.

Ja Latvija un Baltija kā savas drošības galveno garantiju ir izvēlējusies stratēģiju rīkot Baltijas teritorijā regulāras un biežas militāras mācības, tad šādas stratēģijas nepatīkamā blakne būs dažādi incidenti, kas ļoti reti noslēgsies arī ar letālām sekām militārpersonām vai civiliedzīvotājiem.

Izvēle ļoti bieži rīkot mācības un manevrus Baltijas telpā bija politiska izšķiršanās. Līdz ar to tiem, kas atbild par Latvijas drošību, ir jāuzņemas atbildība par politisko izvēli un visiem nākotnē iespējamiem riskiem. Alternatīva ir cita politiska izšķiršanās - izvēlēties armijas kaujas gatavības uzturēšanas stratēģiju ar mazāku manevru un kaujas mācību skaitu. Samazinot militāru mācību daudzumu, to mērogu un ģeogrāfiju, samazināsies incidentu notikšanas varbūtība. Taču arī šāda politiska izšķiršanās nedos garantiju, ka nekādi incidenti nekad nenotiks. Kamēr valstīm būs armijas, tikmēr incidenti ar sprāgstvielām, šaujamieročiem vai smago tehniku laiku pa laikam notiks.