Es saprotu, ka tas var izklausīties nepopulāri, jo neatbilst ASV demokrātu partijas fanātiķu (tādu Latvijā ir pārpārēm) pieņemtajām dogmām, bet ir daudzi punkti, kuros ASV prezidentam Donaldam Trampam ir pilnīga taisnība. Piemēram, tirdzniecības sistēma, kas ir izveidojusies starp ASV un ES, jau 70 gadus rada Eiropai daudz lielākus ieguvums nekā Amerikai.
ASV un Eiropas attiecību arhitektūra izveidojās pēc Otrā pasaules kara. Tolaik ASV bagātības, rūpnieciskā, militārā un ekonomiskā potenciāla ziņā (gan absolūtos skaitļos, gan uz vienu iedzīvotāju) vairākas reizes pārspēja vidējos Eiropas rādītājus. Tāpēc bija pilnīgi loģiski, ka ASV uzņēmās lielāko daļu no kopējām aizsardzības izmaksām, tāpēc bija loģiski, ka Eiropai tika atļauts aizsargāt savu rūpniecību un lauksaimniecību, bet Amerika tika plaši atvērta Eiropas precēm. Šāda sistēma neapšaubāmi veicināja Eiropas izaugsmi. ES pieņēmās spēkā, bet attiecību arhitektūra nemainījās. Tā 21. gadsimta sākumā bijā tāda pati, kāda tika izveidota 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitos gados, kad Eiropa ievērojami atpalika no Amerikas.
Tāpēc ASV un Eiropas tirdzniecības sistēmā joprojām saglabājas savdabīga asimetrija. Piemēram, ASV ražotie auto, tos ievedot ES, tiek aplikti ar vairākas reizes lielāku muitu nekā Eiropā ražotie un uz ASV eksportētie auto. Vai cits piemērs. ASV lauksaimniecības preču eksports uz ES tiek stingri ierobežots ar ārpustarifu barjerām. Plašie aizliegumi ES izmantot ģenētiski modificētos lauksamniecības produktus ir ārpustarifu barjera, kas ir tieši vērsta pret ASV lauksaimniecības nozari, lai aizsargātu ES lauksaimniekus.
Protams, ka ilgstoši šāda netaisnīga sistēma nevarētu pastāvēt. Agri vai vēlu tai būtu jāpieliek punkts. Bija cerības, ka brīvās tirdzniecības līgums starp ASV un ES varētu novērst lielāko daļu no vēsturiskajām disproporcijām un barjerām. Tāpēc tirdzniecības noteikumi iepriekšējā ASV prezidenta laikā netika reformēti. Bija cerība, ka jaunie spēles noteikumi tiks iestrādāti topošajā ASV un ES brīvās tirdzniecības līgumā.
Tā kā brīvās tirdzniecības līgums starp ASV un ES vairs nav darba kārtībā, visas disproporcijas un barjeras palika nemainīgas.
Līdz ar to ASV prezidenta pozīcija, ka pašreizējās ASV un ES ekonomiskās attiecības ir vairāk izdevīgas ES nekā ASV, ir korekta. Vienīgi Donalds Tramps šo patiesību izteica diplomātiski neraksturīgā veidā un visai parupjā formā.
Līdz ar to neatkarīgi no tā, ko par Trampu dveš viņa politiskie pretinieki, ASV prezidents panāca, ka Eiropa sāk respektēt ASV intereses un ir gatava piekāpties ASV svarīgākajos punktos.
Par to liecina 26. jūlijā ASV prezidenta Donalda Trampa un EK prezidenta Žana Kloda Junkera panāktais izlīgums ASV un ES tirdzniecības strīdā.
EK prezidents Žans Klods Junkers apsolīja, ka ES vairāk iepirks ASV izcelsmes ģenētiski modificētās sojas pupas, vairāk importēs sašķidrināto dabasgāzi no ASV utt. Savukārt ASV prezidents solīja atcelt īpašos muitas tarifus ES ražotajam tēraudam un alumīnijam. Taču galvenais! Kamēr norisinās sarunas, abas puses vienojās atturēties no jaunu tarifu noteikšanas citām preču grupām. Atbilstoši Trampa paziņojumam, ASV un ES ir kopīgi vienojušās tirdzniecībā ar rūpniecības precēm «strādāt kopā nulles tarifu virzienā».
Pēc notikušā ir jāizdara vairāki secinājumi.
Vispirms - Donalds Tramps ir guvis pirmo globālo panākumu, izpildot savu apņemšanos aizstāvēt ASV biznesa intereses. Lādzīgajam Junkeram izdevās tas, ko nespēja sasniegt kareivīgā Vācijas kanclere Angela Merkele.
Eiropas un ASV tirdzniecības attiecībās tagad būs jāatsakās no vēsturiski izveidojušās netaisnīgās sistēmas un jāpielāgojas jaunajiem spēles noteikumiem.
Visbeidzot ir jāsecina, ka konflikti nav ASV prezidenta mērķis. Donalds Tramps konfliktu publisku pieteikšanu izmato kā instrumentu savu ārpolitisko mērķu sasniegšanai. Izrādās, ka attiecībās ar ES šāda metode strādā! Neskaidrs ir jautājums, vai šāda metode būs tikpat efektīva ASV un Ķīnas attiecībās.
Latvijai ES un ASV izlīgums ir laba zīme. Latvijai ārējā tirdzniecība ar ASV ir pilnīgi nenozīmīga. Taču, ja ASV un ES tarifu kara eskalācija izraisītu ekonomiskās problēmas Vācijā, tad tas jau tieši skartu Latvijas ekonomiku, jo Vācija ir svarīgākais mūsu rūpniecības preču eksporta pircējs.