Līdz 16. augustam Eiropas Komisija gaida dalībvalstu izvērtējumu Eiropas Parlamenta iniciatīvai vienlaikus visā Eiropas Savienībā atteikties no vasaras laika. Šonedēļ priekšlikumu atteikties no vasaras laika atbalstīja Lietuvas valdība. Tā ierosina Eiropas Komisijai, atsakoties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku, pastāvīgi ieviest pašreizējo vasaras laiku.
T.s. vasaras laika ieviešanas leģitīmais mērķis bija energoresursu taupīšana. Pirmās masveida pārejas uz vasaras laiku aizsākās Pirmā pasaules kara laikā. Postošu karu laikā resursi ir vairāk nepieciešami kara vajadzībām. To daudzumu citiem mērķiem - ražošanai vai civiliem mērķiem - cenšas ierobežot. Pāreja uz vasaras laiku bija vajadzīga, lai maksimāli izmantotu saules apgaismojumu. Līdzīga pāreja uz vasaras laiku notika Otrā pasaules kara laikā, bet pēc Otrā pasaules kara beigām vasaras laiks visur tika atcelts.
Savukārt pirmā masveidīgā pāreja uz vasaras laiku miera periodā sākās pēc 1973. gada enerģētiskās krīzes un tai sekojošā energoresursu cenu kāpumam. Pāreja uz vasaras laiku nozīmēja, ka darba devējs varēja nodarbināt darbiniekus, mazāk lietojot mākslīgo apgaismojumu. Principā vasaras laika ieviešana bija nevis enerģijas taupīšana, bet gan izmaksu pārdale no darba devēju (uzņēmumu īpašnieku, valsts un publiskā sektora) uz darba ņēmēju - patērētāju pleciem. Viss darba devēju ietaupījums, mazāk lietojot elektrisko apgaismojumu, transformējās kā lielākas mājsaimniecību izmaksas par elektrisko apgaismojumu.
Turklāt ir jāņem vērā, ka kaut kāda jēga «bīdīt pulksteņus» ir tikai diezgan šaurā ģeogrāfiskā joslā - starp 30. un 50. platuma grādu. Ziemeļu puslodē uz dienvidiem no 30. paralēles bīdīt pulksteņus vasarā nav lielas jēgas, jo šeit diennakts tumšā un gaišā laika posma ilgums sezonāli mainās visai maz. Šajā teritorijā bija daudz saprātīgāk izvēlēties korektu joslas laiku. Tāpēc lielākā daļa valstu, kas atrodas ap ekvatoriālo un subekvatoriālo joslu, nekad nav ķēmojušās ar laika grozīšanu. Uz ziemeļiem no 50. paralēles pulksteņu grozīšana pat teorētiski var dot kādu pozitīvu efektu tikai divus mēnešus gadā. Uz ziemeļiem no 50. paralēles vasaras mēnešos diennakts gaišā laika ilgums ir astoņpadsmit, deviņpadsmit, divdesmit stundas un pat vairāk. Ziemeļvalstīs pulksteņu grozīšana nekādus lielos ieguvumus radīt nevar. Tāpēc noteikt vasaras laiku kaut kāda jēga bija tikai mērenās joslas platuma grādos.
Tomēr ir jāņem vērā, ka vasaras laika ieviešana varēja dot ieguvumus tikai darba organizācijas sistēmai, kas darbojās 20. gadsimtā, kad saules gaisma tika plaši izmantota gan ražošanas, gan iestāžu darba laikā. Pašlaik ir 21. gadsimts un darba organizācijas sistēma jau ir cita. Masveidīga tikai saules gaismas izmantošana darba vietas apgaismojumam Eiropā un Amerikā vairs nav ļoti plaši izplatīta. Eiropā un Amerikā mākslīgais apgaismojums darba vietā tiek lietots gan diennakts tumšajā, gan diennakts gaišajā laikā. Šādos apstākļos pulksteņu grozīšana nekādus lielos ieguvumus darba devējiem radīt nevar.
Līdz ar to lielākā daļa valstu (Ķīna, Krievija, Japāna, Dienvidkoreja, Indija, Turcija utt.), kas savulaik pakļāvās kopējai Ziemeļamerikas un Eiropas psihozei un kādreiz ieviesa vasaras laiku, no tā jau atteicās.
Savukārt Eiropas Savienībā viss notiek kā spēlē Ādamam bija septiņ’ dēli. ES no vasaras laika var atteikties tikai tad, ja to nolems visas dalībvalstis uzreiz. Ar tik ciešu integrāciju, kāda ir ES, pašdarbība vasaras laika noteikšanā ES ietvaros var radīt regulāras problēmas transporta un sakaru savienojumu sistēmā.
Pašlaik ES regulāra pāreja uz vasaras laiku un pēc tam atkal uz ziemas laiku ir bezjēdzīgs rituāls, kas nerada nekādus enerģijas ietaupījumus, bet regulāri - divas reizes gada laikā - pasliktina pašsajūtu jūtīgiem cilvēkiem.
Šobrīd Lietuva, Somija un Polija atbalsta atteikšanos no vasaras laika. Līdz ar to arī Latvijas valdība un Saeimas vairākums varētu izlemt labot tās kļūdas, kuras tika pieļautas 2016. gadā, noraidot un pat izsmejot vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu par pāreju uz vasaras laiku visa gada garumā. Latvijas valdībai līdz 16. augustam ir jāsniedz atbilde uz Eiropas Komisijas iniciatīvu, atbalstot atteikšanos no bezjēdzīgas pulksteņa grozīšanas divas reizes gadā.