19. jūlijā Eiropas Komisija izplatīja paziņojumu, kurā tika norādīts, ka joprojām nav pārliecības, ka līdz Lielbritānijas izstāšanās no ES oficiālajam datumam – 2019. gada 30. martam – būs spēkā ratificēts izstāšanās līgums. Tāpēc Eiropas Komisija aicināja Eiropas Savienības dalībvalstīm sagatavoties iespējai, ka Lielbritānija izstāsies no ES bez kopējas vienošanās.
Iespējams, ka šāds paziņojums ir forma, kā izdarīt spiedienu, lai paātrinātu Lielbritānijas valdību ātrāk noslēgt vienošanas par izstāšanos no ES. Tomēr, no otras puses, šāda paziņojuma publiska izplatīšana liecina, ka izstāšanās sarunas nenorit tā, kā to bija iecerējusi ES vadība. Vairāki ES līderi iecerēja Lielbritānijas izstāšanos pārvērst par soda formu pret valsti, kuras iedzīvotāji izdomātu izstāties no ES, tāpēc izstāšanās noteikumos centās iestrādāt tik nepatīkamus noteikumus, ar tādām sekām, lai citas tautas baidītos jebkad kaut ko tādu atkārtot. Lielbritānijai tika piedāvāts pamest ES, uzņemoties lielas kompensāciju izmaksas un vienlaikus noteikt saistošas juridiskas garantijas par ES pilsoņu statusu Lielbritānijā pēc izstāšanās. Smagie nosacījumi bija noteikums, lai Lielbritānija paliktu vienotā preču apmaiņas sistēmā ar ES. Tika pieņemts, ka Lielbritānija ir vitāli ieinteresēta palikt ES brīvajā tirgū, tāpēc tā sakodīs zobus un piekāpsies ES nosacījumiem.
Lielbritānijas izstāšanās no ES ekonomiskās sekas smagāk skars Latvijas lauku novadus
Taču ES līderi un sarunu vedēji nenovērtēja, ka bez Lielbritānijas un ES šajā procesā var iejaukties arī citi spēki, ka Lielbritānijas izstāšanos no ES ASV valdība var sākt izmantot, lai konstruētu īpašas ekonomiskas un politiskas attiecības starp Lielbritāniju un ASV. Aizpagājušajā nedēļā ASV prezidents Lielbritānijas valdību mudināja sākt asu konfliktu ar ES, to saistot ar brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV.
Turklāt ļoti daudzi Lielbritānijas vēlētāji ir negatīvi noskaņoti pret ES diktātu un valdības piekāpšanos ES prasībām uztver kā Lielbritānijas kapitulāciju. Par to liecina bijušā Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona straujais popularitātes pieaugums, kategoriski nostājoties pret kompromisu ar ES.
Līdz ar to EK ir taisnība - bažas, ka Lielbritānija pametīs ES bez līguma, ievērojami pastiprinās.
Diemžēl, ja Lielbritānija izbeigs dalību ES bez vienošanās, tad ir jārēķinās ar noteiktām ekonomiskām sekām. PSRS bijušo savienoto republiku nodalīšanās neatkarīgās valstīs bez īpašas vienošanās, kas noregulētu valūtu konvertācijas, ekonomiskās un juridiskās attiecības, izraisīja 15-20% IKP kritumu visās bijušajās savienotajās republikās pirmā gada laikā pēc PSRS sabrukuma un 40-60% lielu IKP kritumu triju gadu laikā pēc PSRS sabrukuma. Lielbritānijas nodalīšanās tik katastrofālas sekas neizraisīs, jo no ES nodalās tikai viena, lai gan ļoti ietekmīga ekonomika, turklāt Lielbritānijas un ES finanšu sistēmas tā arī nekad netika integrētas.
Lielbritānijas nodalīšanās bez līguma izraisīs vislielākās negatīvās sekas tām ES dalībvalstīm, kurām ir visaugstākā ekonomiskā integrācija ar Lielbritāniju.
Latvijas eksports uz Lielbritāniju veido vien divdesmito daļu no Latvijas kopējā eksporta (5,4% šī gada pirmajos piecos mēnešos), līdz ar to Lielbritānijas izstāšanās no ES bez līguma Latvijas ekonomikai katastrofālas sekas radīt nevar. Tomēr Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir ļoti nozīmīgs Latvijas rūpniecības svarīgākajai nozarei - kokapstrādei. Piektā daļa no visa Latvijas meža nozares eksporta (1,9 miljardi eiro 2017. g.) nonāk Lielbritānijā. 2017. gadā uz Lielbritāniju tika eksportēti 19,4% no visas Latvijas kokrūpniecības eksportētās produkcijas, bet 2018. gada pirmajos piecos mēnešos - 18,2%. Līdz ar to, ja netiks rasti pagaidu risinājumi brīvai preču apmaiņai starp Lielbritāniju un ES, tad vissmagākās sekas no Brexit varētu skart Latvijas meža nozari. Ja Rīgā Lielbritānijas izstāšanos no ES bez līguma izjutīs kā nelielas neērtības - vieglu cenu pieaugumu oriģinālajam skotu viskijam, tad Latvijas lauku novados tas var izvērsties par kārtējo ekonomisko grūdienu iedzīvotāju aizceļošanai.
Latvijas valdībai EK brīdinājums ir jāuztver nopietni un ir jāsāk plānot preventīvas darbības, lai samazinātu Brexit negatīvās sekas Latvijas lauku novados.