Konkurences kropļi
 
©F64

Šovasar Latvijas taksometru pakalpojumu nejēdzībām masa pārsniedza kritisko robežu. Trauksmi, ka krāpnieki, kas uzdodas par taksistiem, kompromitē Latviju un rada draudus valsts reputācijai, sacēla Neatkarīgā savā 25. jūnija publikācijā, pēc kā sekoja vairāku valdības locekļu reakcija uz šo situāciju – pirmais ar 26. jūnija vēstuli reaģēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pašreizējās pārmērības taksometru pakalpojumos veidojās, summējoties vairākiem apstākļiem, gan neizprotamajiem ekonomikas ministra Arvila Ašeradena centieniem lobēt ārvalstu izcelsmes kopbraukšanas biznesu, vienlaikus diskriminējot vietējos pārvadātājus, gan summējoties Satversmes tiesas lēmumam, pēkšņi atzīstot senu un saprātīgu taksometru pakalpojumu regulējumu par neatbilstošu Satversmei, gan summējoties apstākļiem, ka Latvijā taksometru bizness daudzos gadījumos ir cieši saistīts ar noziedzīgi mafiozām struktūrām, kuru savstarpējās attiecības periodiski izpaužas pat ļoti kriminālās formās.

Pret ārlietu ministra bažām asi vērsās visdažādākie «eksperti», kas plašsaziņas līdzekļos sāka kliegt, ka valsts neko nedrīkst regulēt, jo, lūk, esot brīvais tirgus un brīvais tirgus nozīmējot tiesības ikvienam komersantam prasīt jebkuru cenu, kaut vai 100 eiro par braucienu no lidostas uz Rīgas centru.

Tie, kas piekliedz televīziju pārraidies ar brēcieniem par «tirgus kropļošanu», patiesībā paši ir konkurences kropļi. Ja nav brīvā tirgus apstākļu, tad tirgu nevar sakropļot. Brīvais tirgus neizpaužas kā obligāts pienākums pircējam rindas kārtībā pirkt tādu pašu pakalpojumu par četrkārt augstāku cenu nekā pircējam rindā pirms tevis.

Lai ekonomiskos apstākļus varētu objektīvi dēvēt par brīvo tirgu, tad ir jāizpildās perfektas konkurences nosacījumiem (skatīt: Andrejs Jaunzems, J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum. - Ventspils Augstskola, 2017. 164. lpp ). Brīvais tirgus būs tikai tad, ja tirgū tiks piedāvātas homogēnas preces, kuras ir vienkārši savstarpēji aizvietot, ja vienlaikus būs ļoti daudz pircēju un vienlaikus būs ļoti daudz pārdevēju, ja pircēji un pārdevēji tieši nevarēs ietekmēt cenu, bet cenu noteiks pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars, ja pircējiem un pārdevējiem būs pilna informācija par tirgu un nebūs asimetriskas pieejas informācijai. Bez tam ir svarīgi, lai pirkšanas un pārdošanas darījumiem nebūtu lielu transakciju izmaksu, kuras veido informācijas meklēšanas un kontrakta noslēgšanas izmaksas. Ja šādi nosacījumi būs, tad tirgus piespiedīs uzņēmējus egoistus strādāt sabiedrībās labā un spiedīs tos nemitīgi uzlabot darba efektivitāti. To labi ir aprakstījis Andrejs Jaunzems: «Konkurence ražotāju starpā rada visaptverošu bezpersonisku piespiešanas un represiju sistēmu, kas stimulē indivīdu strādāt, pilnveidot savas zināšanas, prasmes un iemaņas, sasparoties un iet uz priekšu. Konkurence liek indivīdiem, kuru ienākumi atkarīgi no tirgus, izvēlēties, vai nu censties sekot atklājumiem un arī radīt atklājumus, vai arī atteikties no ienākumiem... Tāpēc firmu īpašnieki meklē un atrod inovāciju iespējas.» (Jaunzems, 167. lpp.)

Taksometru pakalpojumiem lidostā Rīga izpildās tikai divi pirmie nosacījumi, bet pārējos punktos tirgus ir pilnīgi sakropļots. Pircējus spiež ņemt taksi rindas kārtībā. Daļai taksometru ir nesamērīgi lielas transakciju izmaksas (taksometra nolīgšana vien Rīgā var maksāt vairāk nekā 15 km garš taksometra brauciens pasaules bagātākajās pilsētās). Taksisti - laupītāji slēpj no ārzemniekiem savas reālās cenas. Pašreizējo taksometru sistēmu lidostā Rīga par brīvo tirgu var dēvēt tikai pilnīgi nejēgas vai bandītisko takšu lobiji.

Lai nodrošinātu elementārāko brīvā tirgus nosacījumu izpildi, Satiksmes ministrija panāca, ka Ministru kabinets 2018. gada 6. martā pieņemtajos noteikumos Nr. 148 par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru iekļāva normu, ka «pasažierim ir tiesības nolīgt taksometru stāvvietā, izvēloties jebkuru taksometru neatkarīgi no to rindas kārtības».

Tikai pamēģiniet šādas tiesības īstenot, ja taksistam, kas rindā tiek noraidīts, ir krimināls jumts! Tieši tāpēc Satiksmes ministrija, atbildot uz Edgara Rinkēviča vēstuli, aicināja arī Iekšlietu ministriju beidzot iesaistīties un tikt skaidrībā ar nekaunīgākajiem jumtotājiem pasažieru pārvadātāju nozarē. Var pilnībā piekrist vērtējumam, ka situācija taksometru nozarē ir absurda un radījusi un turpina radīt būtisku kaitējumu Latvijas reputācijai.

Valdībai ir nevis jāaizstāv taksisti laupītāji, bet ir jānodrošina godīgas konkurences apstākļi. Nedz valdībai, nedz Satversmes tiesai nav jāatbalsta bandīti un krāpnieki, kas izmanto informācijas trūkumu, lai par taksometru pakalpojumiem piespiestu pircējus maksāt nereāli augstas cenas.

Turklāt Latvija nav vienīgā valsts pasaulē, kurai bija jārada brīvā tirgus apstākļi taksometru nozarē. Citu valstu pieredze ir zināma. Savulaik Zviedrijas lielākajā lidostā Ārlandā, pirms tika uzcelts dzelzceļa savienojums, bija nodalītas taksometru pieturas. Viena taksometru pietura bija taksistiem, kas strādāja ar tarifiem zem noteiktā maksimālā līmeņa. Uz šo taksometru stāvvietu parasti bija gara pasažieru rinda. Savukārt takšiem, kas strādāja ar lielākiem tarifiem (līgumcena) nekā citi, bija nodalīta pieturvieta un tajā pasažierus gaidīja gara rinda ar taksistiem, kas piedāvāja pasažieriem braukt par trīs vai četrkāršu cenu.

Nekas netraucē valdību izbeigt bandītu lobēšanu un patiešām sakārtot nozari, lai tā atbilstu civilizētas valsts standartiem.