Latvijas Ministru prezidents ir optimisma iemiesojums, kurš nemitīgi publiski atkārto, ka Latvijā sācies augšupejas laiks un ekonomika turpmāk trauksies augšup kā Falcon kosmiskā raķete.
Ja strauja ekonomiskā izaugsme ir neizbēgama kā kārtējais saullēkts, tad vienīgais, par ko būtu jārūpējas, ir, kā elegantāk sadalīt iekasētos nodokļus un varbūt aplikt «augošo biznesu» ar vēl lielākiem nodokļiem.
Savukārt tie, kuri nevis lidinās premjera un ekonomikas ministra uzpūstajos mākoņos, bet dzīvo uz grēcīgās zemes, ne vienmēr var saprast, uz kādu informāciju balstās valdības un Ministru prezidenta neizmērojamais optimisms.
Visu izskaidroja pirmdien publiskotie dati par rūpniecības izaugsmi Latvijā, kas bija vienkārši lieliski. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, tad 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem (salīdzināmajās cenās) pieauga par 10,6%.
Diemžēl ražošanas apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā nebija pasaules rekordu cienīgs - tikai 4,6%, bet lielo pieaugumu rūpniecībā kopumā nodrošināja elektroenerģijas un gāzes patēriņa pieaugums, kas šā gada februārī pret iepriekšējā gada februāri bija par 28,4% lielāks. Kā apgalvo CSP, tad rūpniecisko izaugsmi galvenokārt nodrošināja tas, ka ir «palielinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums un gāzes piegāde patērētājiem».
Gandrīz trīsdesmit procentu izaugsme viena mēneša laikā, turklāt nemainīgās cenās! Visi Latvijas koģeneratori ir pelnījuši ja ne ordeņus, tad vismaz Ministru kabineta atzinības rakstus. Lai ģeneratori dūc vēl sparīgāk! Izskatās, ka pat a/s Latvijas gāze tā gatavojās aprīlī nu jau piedzīvotajai gāzes tirgus svinīgajai atvēršanai, ka visu februāri pumpēja gāzi vairāk, vairāk un vēl vairāk!
Par Latvijas izaugsmes galveno motoru, lai apsteigtu ne tikai Igaunijas, bet arī Eiropas līmeni, kļūs reālā ekonomika - koģenerācijas enerģētika!
Diemžēl ir viens nepatīkams fakts. Latvijas rūpnieciskā ražošana ir pārāk atkarīga no attiecīgā mēneša klimatiskajiem apstākļiem. Kā liecina CSP apkopojums, tad 2017. gada februāris, salīdzinot ar 2016. gada februāri, Latvijā bija ievērojami aukstāks. 2017. gada februārī vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija mīnus 1,6 grādi, bet pagājušā gada februārī plus 1,9 grādi. Daugavpilī šāgada vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 3,0 grādi, bet 2016. gada februārī plus viens grāds! Kopumā Latvijas vidējā gaisa temperatūra šāgada februārī bija mīnus 2,3 grādi, bet pērn plus 0,4 grādi. Tā kā 2017. gada februāris bija ievērojami aukstāks par 2016. gada februāri, tad vairāk bija jāražo siltums un elektrība. Tas arī nodrošināja milzu izaugsmi.
Diemžēl nemitīgā pieauguma apstākļos Latvijas rūpniecība ir tiktāl sarukusi, ka jebkuras svārstības Latvijas enerģētikā mainīs kopējo rūpniecisko ražošanu par daudziem procentu punktiem. Tāpēc sanāk, ka, tiklīdz viens mēnesis būs nedaudz aukstāks nekā iepriekšējā gadā, tad tas iezīmēsies ar strauju rūpniecības augšupeju.
Man beidzot pielēca, kāds varētu būt valdības slepenais plāns Latvijas izaugsmei. Latvijas klimatiskā norma vidējai gaisa temperatūrai februārī ir mīnus 4,9 grādi. Elementāri aprēķini liecina, ka, tiklīdz vienu gadu būs ļoti silti ziemas mēneši, bet nākamajā gadā būs ļoti auksts (daudz zemākas temperatūras par klimatisko normu), tad, rēķinot Latvijas rūpniecības kopējo mēneša izaugsmi, 15 un pat 20% liela izaugsme vidēji visai rūpniecībai ir sasniedzama!
Latvijas valdībai ir jāsagaida auksta ziema un brīdī, kad siltuma ražošanas ietekmē Latvijas rūpniecība uzrādīs gigantisku izaugsmi, ir jārauj Latvijā iekšā visu zemju lielākie investori. Lielas rūpniecības izaugsmes ciparu apdullināti, investori ieguldīs Latvijā miljardu miljardus, bet, tiklīdz paliks siltāks, tad klakt! Slazds aizcirtīsies! Investīcijas būs jau veiktas! Kamēr nedz Pasaules banka, nedz Eiropas Komisija nav apjēgušas, ka aukstas ziemas ir galvenais Latvijas rūpniecības balsts, ir jārīkojas!
Īpaši tāpēc, ka gadījumā, ja patiešām planētai draud globālā sasilšana, tad ar Latvijas rūpniecību un ekonomiku ļoti ātri būs cauri. Hanā! Ja ļoti aukstu ziemu tuvākajā laikā Latvijā nebūs, tad Latvijas rūpniecība uzrādīs dramatiska sabrukuma skaitļus, turklāt tik lielus, ka no Latvijas sagribēs aizbēgt pat šeit iesprukušie vai kā citādi ievilktie investori.
Tie Latvijas politiķi, kuri droši zina, ka globālā sasilšana ir mīts, var būt optimisti un solīt strauju augšupeju, jo tikai auksts klimats var glābt Latvijas rūpniecības nākotni.