Pirmdien un otrdien Rīgā reliģiskā vizītē ieradās Viņa Svētība, Tibetas virziena budistu garīgais līderis dalailama.
Pēdējo trīs gadu laikā šī jau ir trešā dalailamas vizīte Latvijā. Pirms tam dalailama apciemoja Latviju 1991. un 2001. gadā. 2013. gadā dalailamas Rīgas vizītes mērķis bija tikties ar Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas budistiem. Savukārt gan 2014. gadā, gan arī šogad dalailamas vizītes mērķis nav tieši saistīts ar Latviju. Kopš 2014. gada Rīga ir izraudzīta par vietu, kurā dalailama var tikties ar Krievijas budistiem. Kā zināms, jau vairāk nekā desmit gadus dalailamam tiek atteikta Krievijas vīza, un līdz ar to Krievijas Tibetas virziena budisti ar savu garīgo līderi var tikties tikai ārzemēs. Salīdzinot ar braucienu uz Indiju, brauciens uz Rīgu Krievijas budistiem izmaksā lētāk, un šādam ceļojuma pietiek ar krievu valodas prašanu. Protams, budistu reliģiskajām mācībām Rīgā kopā ar budistiem no Kalmikijas, Tuvas un Burjatijas varēja pietiekties ikviens. Dalailama runāja tibetiešu valodā, bet sinhronais tulkojums bija nodrošināts latviešu, igauņu, angļu, krievu un mongoļu valodā. Salīdzinot ar citām vizītēm, šī gada vizīte ir veidota, stingri norobežojoties no publiskām aktivitātēm ārpus reliģiskajām mācībām. Izpalika pat preses konference žurnālistiem vai cita veida publiskas darbības. Šogad pasākuma privātais raksturs tika īpaši uzsvērts. Dalailamas uzaicinājuma iniciatori patiešām bija Krievijas budisti. Tiekoties ar budistiem, dalailama patiešām komentēja budisma domātāja Dharmakirtija grāmatas Pramanavarttika otro daļu. Galvenais jautājums, par ko budisti aicināja izteikties dalailamu, gaidīja viņa padomu un komentāru - vai ir iespējams sasniegt garīgo meklējumu augstāko mērķi?
Vēl pirms vairākiem gadiem Latvijas politikā bija normāli demonstrēt publisku atbalstu biedrības Latvija Tibetai rīkotajām aktivitātēm, pat labi apzinoties, ka šāda rīcībā var izraisīt neizpratni un negatīvu reakciju no Ķīnas puses. Savukārt šogad Latvijas politikā attieksme pret Tibetas jautājumu jau ir daudz uzmanīgāka. Atbalsts Tibetas trimdas aktivitātēm notiek, tikai cenšoties nepārkāpt ANO statūtu un Latvijas ārlietu pozīcijas rāmi. Šādu apdomību demonstrē arī Saeimas Tibetas atbalsta grupa. Šogad 21. septembrī Latvijas Universitātes un Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības rīkotajā simpozijā Tibeta šodien Saeimas deputātu grupas Tibetas atbalstam vadītājs Mārtiņš Šics, pirms jautājuma formā izteikt kritiku Ķīnas centrālajai varai, norādīja, ka Latvija iestājas par Ķīnas Tautas Republikas teritoriālo integritāti, ka Latvija vēlas konstruktīvu dialogu ar Ķīnu visos svarīgākajos politiskajos jautājumos, ka deputātu grupas mērķis nav iestāties par Tibetas neatkarību, bet deputātu grupa atbalsta pilnvērtīgu Tibetas autonomiju...
Pāris gadu laikā Latvijas politiskajā pozīcijā ir notikusi atteikšanās no politiskā huligānisma, kad sauklis «Brīvību Tibetai!» tika izmantots nevis patiesās rūpēs par tibetiešu nākotni, bet tas bija veids, kā kaitināt un izaicināt lielo Ķīnu.
Kāpēc ir notikušas šādas pārmaiņas? Vispirms - Ķīnas attieksme ir mainījusies. Ķīnas ārpolitiskā pozīcija ilgus gadus bija paust protestus gan par dalailamas vizīti, gan par notikumiem ap to. Šogad Ķīnas atbilde bija demonstrēt atklātību un pieejamību. Septembrī Latviju apmeklēja augsta līmeņa Tibetas delegācija. Uz Latvijas Universitātes un Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības rīkoto simpoziju Tibeta šodien tika uzaicināti pilnīgi visi Saeimas deputātu grupas Tibetas atbalstam dalībnieki. Šogad Tibetu apmeklēja gan Latvijas žurnālistu, gan Latvijas augstskolu mācībspēku delegācijas utt.
Taču ir arī citi apstākļi. Arvien vairāk cilvēku saprot, ka šodienas Ķīna un vecā Ķīna, kāda tā bija Mao laikā, ir divas pilnīgi atšķirīgas ekonomiskās un politiskās sistēmas. Mūsdienu Ķīnā ir vairāk kapitālisma nekā Eiropas Savienībā. Mūsdienu Ķīna ir pasaules otra lielākā ekonomika. Tā ir augoša superlielvara.
Superlielvara ir jārespektē.
Taču ir arī citi apstākļi. Vai mazai valstij ir racionāli un saprātīgi bez īpaša motīva kaitināt lielvaru, kuras preces kļūst noteicošās Latvijas patēriņā? Daudz pragmatiskāk ir meklēt jaunas sadarbības un abpusēju interešu sfēras. Latvijai jau ir zināmi panākumi, attīstot kopējas ekonomiskas intereses ar Ķīnu. Rīga būs vieta, kurā jau novembrī ir ieplānots Ķīnas un Austrumeiropas (16+1) samits.
Savukārt aizsāktā Rail Baltica projekta attīstība paredz Salaspils tuvumā izveidot ievērojamu loģistikas centru. Tieši Salaspils loģistikas centrs var kļūt par vienu no lielajiem Ķīnas investīciju projektiem Austrumeiropā.
Līdz ar to Latvijā netiek likti šķēršļi cilvēku reliģiskajām vajadzībām un vārda brīvībai, bet vienlaikus valsts vara demonstrē atbildību, attīstot Latvijas ekonomiskās un ārpolitiskās intereses.