Slikts miers ir labāks par skaistu karu

 
©F64

Septembra vidū bija cerības, ka varbūt izdosies pielikt punktu Sīrijas pilsoņu karam. 9. septembrī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vienojās par pamiera noteikumiem.

Pamiers tā arī spēkā nestājās, un ir sākusies kārtējā kara eskalācija. Lai saprastu, vai ir nobrieduši apstākļi mieram, ir vērts ielūkoties Rietumu pasaules lielākā militārā teorētiķa Kārļa Klauzevica (1780-1831) formulētajos kara sākšanās un miera slēgšanas principos. 1832. gadā tika izdots Kārļa Klauzevica nepabeigtais darbs Par karu (Vom Kriege), kuru veidojot, tika izmantots Prūsijas kroņprincim nolasīto lekciju konspekts. 20. gadsimtā Klauzevica idejas un formulējumi ievējojami ietekmēja lielvaru lēmumus. Starp politiskajiem līderiem, kas neslēpa, ka ir ļoti ietekmējušies no Klauzevica, ir jāmin gan Vladimirs Ļeņins (1870-1924) , gan Mao Dzeduns (1893-1976), gan Dvaits Eizenhauers (1890-1969) - sabiedroto militāro spēku komandieris Otrajā pasaules karā un ASV prezidents (1953-1961).

Kārļa Klauzevica formulējumā «karš - tā ir vardarbība, kuras mērķis ir piespiest pretinieku, lai tas izpildītu tavas prasības». Karā parasti ir trīs galvenie mērķi: uzvarēt un iznīcināt pretinieka bruņotos spēkus; iegūt savā īpašumā [kontrolē] materiālos resursus, kas nepieciešami, lai pretinieka armija uzturētu kaujas spējas; noskaņot par labu sev sabiedrisko domu pie sevis un citviet pasaulē.

Klauzevics noformulēja arī noteikumus, kādiem būtu jāizpildās, lai varētu noslēgt stabilu mieru. Atbilstoši Klauzevicam, mieru parasti slēdz tad, kad pretiniekam nav iespēju pretoties, kad uzvaras iespējas ir nenoteiktas, kad uzvaras cena ir pārāk augsta.

Pamēģināsim novērtēt, vai Klauzevica formulētie miera nosacījumi izpildījās 2016. gada septembrī, kad vajadzēja stāties spēkā ar Maskavas un Vašingtonas atbalstu noslēgtajam Sīrijas pamiera līgumam?

Pēc Krievijas gaisa spēku iesaistīšanās Sīrijas pilsoņu karā, stratēģiskā iniciatīva pārgāja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēku pusē. Prezidenta Asada spēki nav sakauti. Tiem ir iespējas pretoties. Pēc Krievijas iesaistīšanās Sīrijas konfliktā neizpildās nosacījums, ka Asada spēku uzvaras iespējas būtu nenoteiktas un uzvaras cena būtu pārāk augsta. Panākot zināmu izlīgumu ar kurdu spēkiem, prezidentam Asadam ir lielas iespējas pārņemt savā kontrolē lielāko daļu no Sīrijas teritorijas.

Vērtējot militāri, pamiers bija izdevīgs un vajadzīgs t.s. mērenās opozīcijas spēkiem, lai atpūstos, uzlabotu armijas apgādi un bruņojumu. Ilgāks pamiers, kura laikā opozīcija saņemtu modernas pretgaisa aizsardzības iekārtas, pietiekamus munīcijas krājumus u.c., ar laiku radītu apstākļus, kad izpildītos nepieciešamie nosacījumi stabila miera noslēgšanai - uzvaras cena kļūtu pārāk augsta, bet uzvaras iespējas iluzoras.

Savukārt nepieļaujot opozīcijas nostiprināšanos un atsākot karadarbību, Asadam ir iespējas panākt, ka izpildās cits miera slēgšanas nosacījums - pretiniekam vairāk nebūtu iespēju pretoties. Tad varētu tikt slēgts miers, bet jau uz citiem noteikumiem.

Tā kā tikai vienai no pilsoņu karā iesaistītajām pusēm pamiers bija izdevīgs, tas bija nepieciešams tikai kā iegansts, lai atsāktos karadarbība. 17. septembrī, jau pēc pamiera noslēgšanas, ASV īstenotais gaisa trieciens pret Sīrijas valdības spēkiem bija pietiekams iegansts, lai karadarbība sāktos ar jaunu sparu.

Ja t.s. mērenās opozīcijas spēki nesaņems ieročus, munīcijas un dzīvā spēka papildinājumus, tad Alepo krišana ir tikai laika jautājums. Opozīcijai bez gaisa spēku palīdzības un bez nopietniem pretgaisa aizsardzības ieročiem ir maz cerību noturēties pret Krievijas un Sīrijas aliansi. Savukārt, ja opozīcija iegūtu gaisa spēku atbalstu, tad spēku līdzsvars izlīdzinātos un izpildītos miera iespējas nosacījumi - uzvaras cena kļūtu iluzora un pārāk augsta.

Krievijas atbilde uz iespējām, ka t.s. mēreno opozīciju varētu atbalstīt nezināmas izcelsmes gaisa spēki, bija S300 raķešu izvietošana Sīrijā. Ja tagad ASV vai tās sabiedroto gaisa spēki veiks uzbrukumus Asada spēkiem, tad Sīrijas prezidenta armijai ir pieeja ieročiem, lai iznīcinātu vismodernākās kaujas lidmašīnas.

Līdz ar to pastāv ļoti augsts risks, ka Sīrijas frontē var sākties sadursmes starp Krievijas un ASV bruņotajiem spēkiem.

Jautājums - Latvijas un Eiropas sabiedrībai: vai prezidenta Asada gāšana ir pietiekami svarīga, lai tās dēļ provocētu Krievijas un ASV militāro sadursmi? Varbūt labāks risinājums ir atteikties no mēģinājumiem ar varu uzspiest Sīrijai citiem - Saūda Arābijas, Turcijas, ASV un ES līderiem - tīkamu pārvaldes formu? Kāpēc vispār Eiropas valstīm bija jāiesaistās avantūrā, lai laicīgo Asada režīmu nomainītu ar «mērenu» islāmistu iekārtu? Manuprāt, pat «slikts» miers ar Asadu ir labāks par globāla konflikta sākšanās risku.