Kādā sarunā ar bijušo Krievijas transporta ministru Igoru Levitinu es aizrādīju uz Latvijas statistiskas datiem par transporta nozares attīstību.
Igors Levitins atbildēja, ka transporta nozarē ir vairāki indikatori, lai pārbaudītu, cik patiesa ir statistika. «Situāciju Latvijas transporta nozarē var novērtēt vienkārši. Kad es lidoju uz Latviju, tad, pirms lidmašīna nosēžas Rīgas lidostā, tā parasti veic slaidu loku pāri Rīgas jūras līcim. Tad es saskaitu, cik kravas kuģu gaida reidā, lai iebrauktu Rīgas ostā. To redzot, man ir skaidrs gan tas, kā klājas jūsu transporta nozarei.»
Arī statistika lielos apjomos nevar melot. Statistikas datu uzticamība ir pārbaudāma ar ikviena novērojumiem, naudas daudzumu makā vai bankas kontā. Es regulāri kopā ar studentiem transporta ģeogrāfijas kursā apmeklēju Daugmales staciju, kur viņi apgūst, kā darbojas dzelzceļa šķirotava. No Daugmales stacijas gājēju tiltiņa ir precīzi novērojams, cik labi vai slikti klājas dzelzceļam. Tādu tukšumu, kāds bija vērojams šā gada 2. ceturksnī, es nebiju redzējis kopš 2009. gada.
28. aprīlī iekraušanas rindā uz Rīgas ostu gaidīja tikai četri vilcienu sastāvi un tikai ar akmeņoglēm (parasti bija arī vagoni ar kokmateriāliem, konteineriem un visu ko citu). Šķirotavas daļā vispār bija pilnīgs tukšums - pāris vagoni. Pa modernizēto uzkalniņu nebija, kam ripot.
Tāpēc, kad CSP paziņoja, ka transporta nozarē 2016. gada 2. ceturksnī ir pieaugums 3% apjomā, tad tas ir pilnīgā pretrunā gan ar to, ko redzam lielo Latvijas uzņēmumu ceturkšņa atskaitēs, gan ar noliktavās vērojamo. CSP ir publiskojusi datus par 2016. gada 2. ceturkšņa sasniegumiem. Salīdzināsim situāciju pārvadājumu nozarē, salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni. Ar jūras transportu nosūtītas, saņemtas kravas Latvijas ostās ir samazinājušās par 16,3%. Kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā ir samazinājušies par 18,9%. Naftas produktu transportēšana pa maģistrālo naftas produktu vadu ir samazinājusies par 29,6%. Vienīgi kravu pārvadājumi ar autotransportu ir pieauguši par 1,5%.
Apjomi ir mazāki arī pasažieru pārvadājumos. Pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu ir pieaugums 3,8% lielumā, bet dzelzceļa pasažieri ir tikai 7% no kopējā pasažieru skaita. Pasažieru pārvadājumi ar autobusiem samazinājās par 0,2%, pārvadājumi ar trolejbusiem samazinājās par 1,4%, bet ar tramvajiem - mīnus 4,2%. Kā pie šādiem rādītājiem transporta nozare var 2016. gada 2. ceturksnī naturālajos rādītājos pret 2015. gada 2. ceturksni pieaugt par 3%?
No CSP 2. septembra paziņojuma izriet, ka uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumu apjomi 2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, ir pieauguši par 85% un tajos iegūtais ienākums un pievienotā vērtība bija tik gigantiska, ka tā ar uzviju kompensēja miljoniem tonnu lielos zudumus kravu pārvadājumos un pasažieru pārvadājumu samazinājumu. Kravu pārvadājumi samazinās. Mazumtirdzniecībā 2016. gada 2. ceturksnī pret 2015. gada pieaugums ir tikai 2,3%. Ražošana it kā aug, bet par 7%, bet eksports samazinājās par 0,9%. Imports samazinājās briesmīgi - par 3,1%. Kā pie šādiem rādītājiem «transporta operāciju kārtošana un organizēšana, sūtījumu apstrāde, pārvadājumu dokumentu noformēšana, muitas aģentu darbības un arī preču apstrādes operāciju» (citēts no CSP paziņojuma) apjomi var gandrīz dubultoties? Tāpēc es uzskatu, ka aprēķins par gandrīz divkārtēju apgrozījuma un pievienotās vērtības pieaugumu uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumu sektorā ir falsificēts. To varēja falsificēt, izslēdzot no izlases lielos uzņēmumus ar apjomu samazinājumu, bet atstājot izlasē nelielus uzņēmumus ar lielu pieaugumu.
Mani novērojumi par uzglabāšanas apjomiem transportā neliecina par gandrīz divkārtēju pieaugumu 2016. gada 2. ceturksnī, bet gan par samazinājumu. Sk. foto. Arī loģika ir elementāra, ja nav, ko pārvadāt, tad arī nav, ko uzglabāt! Pieaugums var sanākt, tikai manipulējot ar skaitļiem un atskaitēm.
Jautājumus par to, kas lika Statistikas pārvaldes vadībai pieļaut kaut ko tādu, ir jāadresē ekonomikas ministram, kura pārraudzībā darbojas Latvijas CSP.