Šā gada pirmajā pusgadā 170 miljoni eiro no Latvijas sociālo maksājumu naudas tika pārskaitīta pensiju otrā līmeņa pārvaldītājiem. Tendencei turpinoties, ir sagaidāms, ka šogad no sociālā budžetā iekasētās naudas 340 miljoni eiro tiks aizskaitīti uz otro pensiju līmeni. To, kam tālāk būtu jānotiek ar šo naudu, var saprast, vērtējot kopējās tendences eirozonas naudas tirgū.
2014. gada jūnijā Eiropas Centrālā banka sāka negatīvo procentu likmju politiku, pārtraucot maksāt par kontu atlikumiem noteiktu procentu, bet liekot maksāt komercbankām par naudas glabāšanu ECB. Pašlaik bankām par naudas glabāšanu ECB ir noteikta negatīva (mīnus 0,4% gadā) procentu likme. Turklāt ECB katru mēnesi uzpērk citus naudas investīciju instrumentus - obligācijas un valdību vērtspapīrus. ECB un citu - Šveices, Zviedrijas un Dānijas - centrālo banku negatīvo procenta likmju politikai pastiprinoties, negatīvas likmes jau tiek piemērotas komercbanku klientiem - juridiskām personām. Šā gada sākumā Eiropas bankas visai piesardzīgi sāk izmēģināt negatīvu depozīta likmju attiecināšanu arī uz privātpersonu noguldījumiem. No šā gada pirmā janvāra Šveices banka Alternative Bank Schweiz noteica privātpersonām depozīta likmi mīnus 0,125% (Šveices Centrālā banka ir Šveices frankiem noteikusi gada likmi mīnus 0,75%). No 1. septembra negatīvas depozītu procentu likmes privātpersonām jau tiks piemērotas eirozonā.
Pagājušajā nedēļā viena no Vācijas bankām - Bavārijas Raiffeisen Bank Gmund am Tegernsee - paziņoja, ka vietējiem privātajiem noguldītājiem no pirmā septembra gada procentu likme par tekošā rēķina atlikumiem būs mīnus 0,4% gadā, ja naudas atlikums pārsniegs 100 000 eiro.
Tas nozīmē, ka, šādai politikai ejot plašumā, bankas seifa īre un seifa satura apdrošināšana, uzglabājot lielas summas eiro, būs izdevīgāka par naudas glabāšanu bankas kontā ar negatīvo likmi.
Par šādu naudas investēšanas formas iespēju jau paziņoja Vācijas otras lielās bankas Commerzbank vadība. Pašreizējos apstākļos ir izdevīgāk ieguldījumus uzglabāt skaidrā naudā bankas seifā, nevis ECB kontā. Vienīgie pasaulē, kas pie negatīvām eiro depozītu procentu likmēm atrada veidu, kā uzglabāt eiro ar triju četru piecu un pat sešu procentu ienesīgumu, ir… Latvijas otra pensiju līmeņa fondu pārvaldnieki.
Šobrīd Ņujorkā, Tokijā un pat Frankfurtē Latvijas pensiju fondu pārvaldniekiem būtu jāvada maksas semināri stulbajiem Eiropas baņķieriem par tematu Kā pie negatīvām eiro depozītu likmēm panākt 6% ienesīgumu?
Ja Latvijas otra pensiju līmeņa pārvaldnieki patiešām demonstrētu tik izcilus panākumus, tad Commerzbank un citu lielāko Eiropas banku vadība momentā patriektu no savām bankām vecos stagnātus un piedāvātu darbu finanšu ģēnijiem no Latvijas. Diemžēl Latvijas pensiju fondu darboņiem paaugstinājumus nepiedāvā. Notiek pretējais. Globālās naudas pārvaldnieki jau 13 400 miljardus dolāru ir izvietojuši dažādos finanšu instrumentos ar negatīvām likmēm. Visprofesionālākie globālie naudas pārvaldītāji pērk Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu, kā arī Japānas un citu attīstīto valstu valdību obligācijas ar negatīvām likmēm. Investori iepērk arī visaugstāk vērtēto korporāciju parādzīmes, lai gan visaugstāk novērtēto korporāciju obligācijām procentu likmes arī ir negatīvas.
Līdz ar to ir augsta ticamība Arņa Kluiņa hipotēzei (Neatkarīgā, 24. augusts), ka Latvijas pensiju fondi ir iesaistījušies karuseļshēmā un lielais ienesīgums liecina nevis par fondu pārvaldnieku ģenialitāti, bet par blēdību ar otrā līmeņa pensiju fondiem. Taču neatkarīgi no tā, kāda karuseļshēma ir izgudrota Latvijā, Deutsche Bank eksperti dod mājienus, ka negatīvu likmju laiks varētu ilgt līdz 2019. gadam. No tā izriet pragmatisks secinājums. Kamēr būs eirozonā negatīvas procentu likmes, tad, vadoties no Commerzbank ierosmes, būs izdevīgāk 2. pensiju līmeņa iemaksas pāris gadus uzglabāt skaidras naudas krājumos Latvijas Bankas naudas glabātavā. Pie negatīvām likmēm 2. pensiju līmeņa fondi pārvēršas par farsu. Sociālo iemaksu pārskaitīšana uz karuseļshēmu fondiem ir valsts izzagšana. Tā ir ekonomiska diversija pret Latvijas nākotni. Ņemot vērā, ka ECB stingri aicina investēt naudu ekonomikā, pragmatisks Latvijas valdības lēmums būtu uz laiku samazināt iemaksas 2. pensiju līmeņa fondos. Pašreizējo 6% sociālo iemaksu vietā nākamgad varētu noteikt 0,6% lielu iemaksu apjomu. Rezultātā jau nākamajā gadā, pat nepieaugot sociālā nodokļa iemaksām, sociālajā budžetā būs «lieki» 300 miljoni eiro. Manuprāt, šie līdzekļi būtu jātērē investīcijām visu pensionāru labā - ieguldījumos veselības aizsardzības sistēmā un sociālajā aprūpē!
Valdības partijām ir jābeidz gaudu dziesma par naudas trūkumu Valsts kasē. Ja tiks kaut vai uz laiku apturēta naudas iepumpēšana 2. pensiju līmeņa karuseļshēmās, tad pietiks naudas gan veselības aizsardzībai, gan izglītībai, gan valsts drošībai.