Izaugsme var turpināties tikai uz papīra

© F64

2016. gads nebūs pats laimīgākais gads Latvijas ekonomikas vēsturē. Daudzi ekonomiskie indikatori liecina, ka problēmu mērogi ir saskatāmi praktiski visās svarīgākajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs.

Kā liecina CSP dati, tad 2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājās par 19%. Arī vērtējot 2016. gada pirmā pusgada rādītājus celtniecībā un salīdzinot ar 2015. gadu, ir jāsecina, ka samazinājums jau ir tuvu 20%.

Samazinājumi ir vērojami apstrādes rūpniecībā. 2016. gada jūnijā, salīdzinot ar 2015. gada jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem) samazinājās par 1,7%. Vietējā tirgū apgrozījums saruka par 2,2%, eksportā - par 1,1%.

Tranzīta nozarē problēmas jau iezīmējās gada sākumā, un tagad var novērtēt to ietekmi uz visu gadu. Rīgas ostā septiņos mēnešos pārkrauts par 10,5% mazāk kravu nekā pērn. 2016. gada jūlijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu un kopējais kravu apgrozījums septiņos mēnešos sasniedzis 11,5 miljonus tonnu, un tas ir mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspilī salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski samazinājās naftas produktu un akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

Problēmas ir vērojamas Latvijas eksportā. 2016. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 3,1%. 2016. gada jūnijā Latvijas eksports faktiskajās cenās pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo bija mīnus 4,3%.

Problēmas Latvijas piena lopkopībā ir tik lielas, ka lauksaimnieki sauc pēc ES palīdzības. Savukārt, ja iepriekšējos gadus graudaugu audzētāji uzrādīja rekordlielas ražas, tad šogad dēļ lietainās vasaras graudaugu kopraža tiek prognozēta daudz sliktāka par cerēto.

Kādi priekšlikumi, lai mainītu situāciju, ir dzirdami no Latvijas valdības?

Palielināt VID vadītāja algu no 3,8 tūkstošiem eiro mēnesī līdz astoņiem tūkstošiem! Labāk apmaksāts VID vadītājs tā pātagos Latvijas uzņēmumus, ka tie, saņemdami mazākus ieņēmumus, stenēdami maksās lielākus nodokļus.

Joprojām no atbildīgo ministru puses skan saldas pasakas par IKP pieaugumu. Protams, ja labi pātagos CSP vadību, tad, iespējams, pat pie šādiem rādītājiem matemātiski IKP pieaugumu var uzrādīt. Latvijas rūpniecības uzņēmumi šogad bija spiesti gandrīz par 10 % samazināt cenas savai produkcijai (eksportam uz Krieviju samazinājums rodas Krievijas rubļa devalvācijas dēļ). Naturālā izteiksmē ir pārdots vairāk, taču, pārdodot vairāk nekā pērn, naudas ienākami šogad ir krietni mazāki nekā pērn. Taču matemātiski to var parādīt kā fantastisku ražošanas pieaugumu, bet ar rūpniecības izaugsmes procentu var noslāpēt mīnusus citās nozarēs. Pēc šādām manipulācijām veiksmes stāsts turpināsies, bet tikai uz papīra.

Neatkarīgi no tā, kādu IKP pieauguma skaitli valdība izspiedīs no CSP, reālās ekonomikas nozares šogad strādās ar mazākiem naudas ienākumiem nekā pērn. Tā ir realitāte. Par to ir jānotiek diskusijām politiskā līmenī. Nevis tikai par to, ka igauņi pacēla minimālo algu, tāpēc mums arī jāceļ. Nevis tikai par to, ka kāda nozare dikti grib, lai viņiem novirza noteiktu procentu no IKP. Politiskajā līmenī ir jānotiek diskusijām, ko varam un ko nevaram mainīt. Turpinot klāstīt saldus melus, valdība zaudēs pēdējās uzticības paliekas.

Ir objektīvas lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt. Zemāko naftas cenu dēļ svarīgiem Latvijas tirdzniecības partneriem ir mazāki valūtas ienākumi, un līdz ar to tie mazāk pirks pilnīgi visu valstu, tostarp arī Latvijas, ražojumus. Pret Krieviju tiek pielietotas oficiālas un neoficiālas sankcijas. Mēs neesam tik ietekmīgi, lai mainītu globālo politiku.

Taču ir vietējie lēmumi, kuru ekonomiskās sekas izpaužas tieši tagad. Nacionālā bloka histēriski uzspiestie sarežģījumi un sadārdzinājumi nekustamo īpašumu iegādei ārzemniekiem apmaiņā pret uzturēšanās atļauju Šengenas zonā faktiski apturēja pārdošanu nekustamo īpašumu dārgākajā segmentā. Līdz ar to investīcijas šajā nozarē kļuva ekonomiski bezjēdzīgas. Investīcijas tiek apturētas, un līdz ar to tas šogad izpaužas kā dramatisks darbu apjoma kritums celtniecības nozarē. Nacionālā bloka uzspiestā lēmuma ekonomiskās sekas tikai celtniecībā un tikai šogad var vērtēt kā 200-300 miljonu eiro lielu IKP samazinājumu. Vēl vairāk - Nacionālā bloka uzspiestās kaprīzes sociālās sekas būs pastiprināta celtniecībā nodarbināto migrācija no Latvijas.

Maskējoties ar Latvijas glābšanu, tika turpināta Latvijas iznīcināšana.

Varbūt ir laiks novērtēt rezultātus un uzņemties atbildību par politisko lēmumu sekām? Savu aplamību atzīšana ir pirmais solis, lai pieļautās kļūdas izlabotu.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais