Kāda ir valdības izpratne par to, kā cilvēki pieņem lēmumu, pirms pamest Latviju un doties svešumā uz ilgiem gadiem?
Cilvēki paņem lapiņu, uz kuras ir izdrukātas minimālās algas Baltijas valstīs, un salīdzina: ja minimālā alga Igaunijā ir kaut vai par vienu eiro lielāka nekā Latvijā, tad Latvijas Republikas pilsoņi tūdaļ sakravā koferus un brauc prom uz neatgriešanos. Turklāt - vai tad jūs nezinājāt, ka Latvijas vislielākā problēma ir iedzīvotāju masveida migrācija uz… Igauniju. Igaunijā minimālā alga ir lielāka, un, lai tiktu pie igauņu minimālās algas, aizbraucēju plūsma ir tik liela, ka Tallinas šoseja ir vienos sastrēgumos.
Augstāk minētais nav joks vai humora raidījuma teksts. Tieši šādus argumentus par labu minimālās algas celšanai LNT raidījumā 900 sekundes izteica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju.»
Problēma ar masveida aizbraukšanu uz Igauniju ir tik dramatiska, ka vienīgā izeja ir no nākamā gada paaugstināt minimālo algu no pašreizējiem 370 eiro mēnesī līdz 407 eiro. Tāpēc Ašeradens atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu paaugstināt minimālo algu par 10%. Lai novērtētu labklājības un ekonomikas ministru priekšlikumu palielināt minimālo algu par 10%, ir jāielūkojas oficiālajā statistikā.
Inflācijas līmenis Latvijā gada laikā ir gandrīz nulle. Citēsim CSP ziņojumu: «Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju) palielinājās par 0,1%.»
Latvijas IKP izaugsme ir zem viena procenta. Citēsim CSP ziņojumu: «2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem ir pieaudzis par 0,7%.»
Šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir tikai ap 2%. CSP dati liecina - mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums (salīdzināmajās cenās) šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, pieauga par 1,9%. Kāds šādos apstākļos ir ekonomisks pamatojums algu paaugstinājumam par 10%? Nekāds!
Ikvienam strādājošajam, protams, ir patīkami saņemt 10% algas pielikumu gada laikā, un arī man nekas nav pret šādu pielikumu, bet ekonomiska pamatojuma 10% algu pielikumam visiem Latvijas uzņēmumiem nav nekāda.
Tieši pretēji. Piedāvātais algu pielikums pieckārt apsteidz teorētisko produktivitātes pieaugumu. Atveriet ekonomikas mācību grāmatas un izlasiet - ja algu pieaugums ilgstoši apsteidz produktivitātes pieaugumu, tad šāda politika samazina attiecīgās ekonomikas konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Latvijas ekonomikas konkurētspēja starptautiskajā tirgū jau tā dramatiski virzās lejup. Atbilstoši tiem pašiem CSP datiem, šī gada pirmajā pusgadā Latvijas kopējais eksports ir par 2,8% mazāks, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu.
Tātad - kāpēc ir vajadzība pie nulles līmeņa oficiālas inflācijas raut uz augšu minimālo algu?
Tāpēc, ka valsts budžeta ienākumu nākotnes prognozes ir tik bēdīgas, ka ir jāizspiež nodokļi no tiem, kas vēl kaut ko dveš. Minimālās algas pieaugums ir vajadzīgs, lai izspiestu lielāku nodokļu masu no uzņēmējiem. No visa algu fonda tiks maksātas sociālas iemaksas un citi nodokļi, tāpēc, palielinot minimālās algas, nodokļus maksās vairāk! Tā kā ekonomiska pamata tik lielam minimālas algas pieaugumam nav, bet patiesību par to, ka valsts ir norullēta līdz krīzes līmenim, teikt negribas, atliek sabiedrību barot ar pasakām par latvju bēgļiem pēc Igaunijas minimālās algas.
Ekonomikas un finanšu ministrus vajadzētu izraudzīties ar atbilstošu kompetences līmeni. Ir jāsaprot, ka tas naudas apjoms, kuru no Latvijas uzņēmējiem izspiedīs lielāku nodokļu maksājumu veidā, ienāks valsts budžetā, bet tieši šāds naudas daudzums tiks izņemts no iespējamā investīciju apjoma. Viss, ko izspiedīs no uzņēmējiem, palielinot minimālo algu, netiks investēts uzņēmumu attīstībā, pasliktinot Latvijas nākotnes perspektīvas. Tāpēc, redzot pašreizējo Kučinska valdības ekonomisko politiku, uzņēmīgiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāizvēlas, kurp bēgt - vai bēgt no valsts, vai bēgt no nodokļiem, vai varbūt pārtraukt nodarboties ar uzņēmējdarbību vispār.