Sertificēto parazītu nodoklis
Latvijā lavīnveidīgi pieaug biznesi, kuru mērķis ir visus auditēt, sertificēt, izsniegt izziņas par atbilstību, drošību un efektivitāti.
Ir uzņēmumi, kuriem ir vajadzīga profesionāla palīdzība. Liela daļa strādājošo uzņēmumu profesionālu palīdzību kā pakalpojumu pērk darba gaitā. Kad rodas problēmas vai jautājumi, tad arī tiek algoti profesionāļi. Ir uzņēmumi, kuriem, lai pretendētu uz valsts naudas vai ES fondu apguvi, ir nepieciešams noteikts sertifikāts par atbilstību starptautiskajiem standartiem. Iztērējot noteiktu naudas daudzumu, attiecīgie sertifikāti jau ir sagādāti, to kopijas nenovietotas redzamā vietā klientu apkalpošanas centrā. Tos regulāri nokopē un pievieno ES projektos un konkursos iesniedzamo dokumentu blāķim.
Sertifikātu tirgoņiem jaunu klientu kļūst arvien mazāk un mazāk. Turklāt, kopš KNAB aģenti visās korupcijas risku vietās ir sasprauduši noklausīšanās ierīces, rupji pieprasīt kukuļus ir kļuvis visai bīstami.
Kāpēc pieprasīt kukuļus aploksnē, ja to pašu var darīt pilnīgi oficiāli? Atliek pieņemt izmaiņas likumos un MK noteikumos, kas paredz obligātu sertifikāciju, bet, tā kā vislabākie nozares eksperti ir attiecīgajā valsts struktūrā strādājošie, tad samaksa līdz valsts sektora darbiniekiem nonāks, kārtojot sertifikāciju, akreditāciju un tamlīdzīgas obligātas izdarības. Visu to, ko pirms KNAB izveides deva neoficiālos maksājumos, tagad samaksā kā oficiālu rēķinu par atbilstības un drošības sertifikāciju! Uzņēmumu papildu samaksātā nauda, jau kā likumīgs ekspertu ienākums, nonāk pie atļauju izsniedzējiem. Jo vairāk prasību pēc auditiem, sertifikācijām un akreditācijām tiek izvirzīts, jo lielāki kļūst šīs kliķes ienākumi! Ja kukuļi jau ir ieguvuši sertifikācijas formas, tad KNAB var droši tikt likvidēts.
Pietiek sunim cirst asti pa gabaliem! Kāda jēga KNAB darbiniekus atlaist pa vienam - vispirms Strīķi, tad Jurašu, tad citus un visbeidzot Streļčenoku (tikko Andris Piebalgs ierosināja Streļčenoku nepārvēlēt). Vajag likvidēt KNAB uzreiz un atlaist visus vienā rāvienā. Tā kā valsts sektors agrāko kukuļņemšanu ir pārveidojis par likumīgiem maksājumiem, lai iegūtu sertifikātus un akreditācijas, tad KNAB vietā ir jāieveido Nevajadzīgs sertificēšanas novēršanas un apkarošanas birojs (NSNAB) ar tikpat plašām pilnvarām.
Bet kamēr KNAB raustās agonijā un jauns birojs nav izveidots, maksājumus par nevajadzīgiem auditiem un sertificējumiem turpina uzkraut uzņēmēju pleciem.
Tagad valdība ir iecerējusi un sāk bīdīt jaunu iniciatīvu - noteikt valsts nodevu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu. Uzņēmējiem piedāvās izvēlēties - vai nu maksāt sertificētajiem energoefektivitātes auditu reketieriem, vai arī maksāt jaunu nodokli!
Bez valsts reketa, labprātīgi ļaudis energoauditus pirkt negrib. Samaksā milzu naudu, un tev ar smukiem grafikiem un diagrammām izrotātā tekstā iesaka - siltiniet jumtu, siltiniet logus, siltiniet sienas. Par ko samaksājam tādu summu?
Bez rupja reketa (nemaksāsi par energoauditu, nesaņemsi valsts atbalstu ēku siltināšanai) no valsts puses cilvēki savus nopelnītos (nevis no ES vai iepirkumu shēmām izkombinētos) līdzekļus par nekvalitatīvu bezjēdzību tērēt negrib.
Negribat pirkt ar labu? Piespiedīsim! Atcerēsimies klasisko dialogu no kinofilmas Vella kalpi:
«Mēs jums izdomāsim tādu nodokli! Tādu nodokli!… Kādu?
Septiņus procentus no visiem izdevumiem enerģijas vajadzībām!» Tieši tā. Ir iecerēs, ka no 2017. gada 1. aprīļa lielajiem, bet no 2018. gada 1. maija arī mazajiem uzņēmējiem būs jāizvēlas, kam grib maksāt - sertificētajiem reketieriem vai valstij.
Smieklīgākais ir tas, ka Latvijas valdībai nav nekādu morālu tiesību nedz Latvijas ražotājiem, nedz tirgotājiem pārmest par energoefektivitātes trūkumu. Latvijas valdības politika elektroenerģijas ražošanas sektorā ir visenergoneefektīvākā politika pasaulē.
Iepriekšējās korumpētās valdības uz mūžīgiem laikiem ir garantējušas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmējiem tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju Latvijas elektroenerģijas patērētājiem par cenu, kas 3-4 reizes pārsniedz elektrības biržas cenu Ziemeļeiropā. Lai saražotu vienu kilovatstundu elektroenerģijas biogāzes bunduļos, Latvijā ir jāaizlieto četras reizes vairāk jebkāda veida resursu nekā saražojot vienu kilovatstundu elektroenerģijas Ziemeļeiropā.
Tagad tie paši nelieši mācīs Latvijas uzņēmējus, kā taupīgi lietot resursus!
Dievs, apžēlojies!
Galu galā, lai pašreizējie valdošie politiski spēki izšķiras. Kā pusē tie vēlas būt? Vai valdībai ir jābūt to Latvijas uzņēmumu pusē, kas nodrošina 90% nodokļu ienākumu un rada darba vietas ārpus valsts sektora, vai arī Kučinska valdība vēlas iegūt Sertificēto parazītu valdības goda nosaukumu.