Bijušo amatpersonu nākotnes līkloči

Jautājums par nākamo darba mūžu no darba atbrīvotām augstām valsts līmeņa amatpersonām ir aktuāls gan Latvijā, gan visā Rietumu pasaulē.

Viens no pagājušās nedēļas skandalozajiem notikumiem bija ziņa par Francijas prasību, lai bijušais Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu nepieņemtu darba priekšlikumu strādāt ASV investīciju bankas Goldman Sachs Londonas birojā par meitas uzņēmuma prezidentu un šā finanšu giganta vadības padomnieku.

Kā zināms, jau ir pagājuši divi gadi, kopš Žozē Manuels Barrozu atstāja Eiropas Komisijas prezidenta posteni. Līdz ar to ir normāli un saprotami, ka viens no redzamākajiem Eiropas līderiem, kuram demokrātiskie ierobežojumi liedza turpmāku pārvēlēšanu ES vadībā, atrod jaunu izaicinājumu saviem talantiem un spējām. Morālā dilemma rodas tāpēc, ka globālajam gigantam Goldman Sachs Žozē Manuela Barrozu pieredze, sakari un iespējas ir vajadzīgas, lai sagatavotu šo finanšu spekulāciju milzi Lielbritānijas nodalīšanai no Eiropas Savienības. Persona, kas desmit gadu ES līmenī bija pati svarīgākā, lai realizētu ES kopējās intereses, tagad strādās, lai palīdzētu no ES nodalīt Lielbritāniju. Barrozu rīcība tagad tiek salīdzināta ar bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera rīcību. Vācu politiķis, kurš no 1998. līdz 2005. gadam bija Vācijas kanclers, tikai piecus mēnešus pēc tam, kad bija atstājis Vācijas valdības vadītāja amatu, piekrita strādāt biznesa struktūrā, kurā viens no ietekmīgākajiem akcionāriem bija Krievijas Gazprom.

Eiropas diskusija par to, kādos amatos ir ētiski, cienīgi un pareizi strādāt bijušām augsta līmeņa amatpersonām, sasaucas ar diskusiju Latvijas sociālajos medijos par bijušās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersones lēmumu sākt darbu par izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektori.

Korumpētās zemēs viss ir vienkārši. Kamēr korumpēts elements ir amatā, viņš sazogas tik daudz, lai sazagtā pietiktu ne tikai pašam līdz pat mūža nogalei, bet arī bērniem un mazbērniem. Tad nav jāprāto, kur strādāt pēc amata zaudēšanas. Var pavadīt mūža nogali siltākās zemēs. Var ar starpniekiem izveidot dažādus pseidobiznesus vai labdarības fondus, kuros oficiāli skaitīties darbā utt., bet reāli tikai tērēt sazagto un tērēt ienākumus no sazagtā investēšanas akcijās un obligācijās.

Ja amata laikā nav zagts, tad amatu zaudējušai amatpersonai ir diezgan strauji jāatrod kāda nodarbe. Latvijai normāli, un neviens sociālajos medijos īpaši par to neuztraucas, ka bijušais koalīcijas ministrs bez steigas reģistrējas par bezdarbnieku, tad sešus vai pat deviņus mēnešus izslauc no sociālā budžeta visu, ko vien iespējams izslaukt. Pēc viena gada ilga bezdarbnieka statusa atvaļinājuma bijušais ministrs atrod labi apmaksātu nodarbi citā zemē. Šāda Vienotības darboņu rīcība neizpelnās sociālo tīklu sašutumu. Savukārt, kad bijusī VID vadītāja sameklē darbu, neapgrūtinot sociālo budžetu, tad tas izraisa sašutuma vētru.

Lielais paradokss ir apstāklī, ka lielās biznesa struktūras, vienalga, vai tas ir Latvijā vai ES, neinteresē atstādināti vai kā citādi no darba atbrīvotie politiskie līderi. Biznesa struktūrām, kurām lielu ienākuma daļu veido valsts vai ES Iepirkumi (iepirkumi ar lielo burtu), ir vajadzīgi tie politiķi, kas šobrīd ir pie varas un kuri lemj par iepirkumu sadali, kuri arī nosaka, uz kādiem koruptīviem noteikumiem Iepirkumi tiek iedalīti. No darba atbrīvotos bijušos var paņemt biznesa struktūrās tikai tad, ja šāds slepens nosacījums ir izteikts, lai saņemtu jaunu iepirkuma pasūtījumu.

Sapīšanās ar amatus zaudējušajiem var kompromitēt un apgrūtināt Nopietnā Biznesa darbu.

Savukārt biznesiem, kuriem ir jārisina vai būs jārisina nopietnas problēmas, ir vajadzīgas publiski atpazīstamas personas - ietekmīgi, bet atstādināti līderi, kuriem ir svarīgi sakari un kontakti.

Tieši šajā segmentā ir pieprasīti no varas atbīdītie augsta līmeņa profesionāļi. Tieši šis segments bijušajiem piedāvās izdevīgākus un pievilcīgākus nosacījumus.

Tāpēc, ja valsts (ES) nevēlas radīt sistēmu, kad augsta līmeņa profesionāļiem ir iespēja turpināt darbu valsts (ES) labā, tad vienīgā iespēja turpināt darba mūžu ir privātajā sektorā.

Zaudējums valsts sektorā pārtaps par ieguvumu privātajam sektoram.