Prettautiskais nekustamā īpašuma nodoklis

Kamēr Latvijas ļaudis nebija redzējuši pasauli, tikmēr politiski korumpētā kliķe varēja uzspiest jebkādas likuma kroplības. Vienam politiskam korumpantam rodas ideja, kā izspiest no iedzīvotāju kabatām regulārus maksājumus. Tad atlika tikai paziņojot, rietumvalstis tā dara vai tādas ir ES prasības, un varēja izlobēt jebkuru cūcību. Ar šādiem lozungiem likumdošanā tika iestrādātas normas, kuru patiesais mērķis bija padarīt bagātāku pie varas tikušo politiski korumpētā biznesa grupu.

Tikai vēlāk, pēc daudziem gadiem, atklājās, ka Rietumos tā nedara, bet ES šādas prasības nekad nav izvirzījusi. Šobrīd ir skaidrs, ka idejas par nodokļu sloga pārnešanu uz neskaitāmo īpašumu nodokļiem bija tikai dažu neliešu biznesa plāna uzspiešana visai sabiedrībai laikā, kad krīze bija katastrofāla un valdīja pilnīga neizpratne, kas būtu jādara, lai situāciju labotu. Tagad ir skaidrs, ka idejas par nodokļu sloga pārnešanu uz nekustamā īpašuma nodokļiem pārvēršas par teroru pret vietējiem iedzīvotājiem, kas paaudžu paaudzēs dzīvo teritorijās, kuras tagad ir iekarojuši ārzemnieki un miljonāriem iecerēto projektu attīstītāji.

Eiropa neko tādu nekad nav pieprasījusi, bet atbildīgās ES valstīs ir spēkā normas, kas aizsargā gan strādājošos, gan pensionārus no pārmērīga kadastra cenu pieauguma sekām.

Laikā, kad tika veidots nekustamā īpašuma nodokļa likums, tā pirmais pants diezgan precīzi iezīmēja likuma leģitīmo mērķi - nodrošināt, lai īpašumi, kas tiek izmantoti saimnieciskai darbībai, tiktu izmantoti efektīvi. Likumā nav ieceres iekasēt maksimāli daudz, un likums neparedz sadalīt nekustamā īpašuma nodokļu slogu taisnīgi un proporcionāli. Likuma pirmais pants noteic, ka nodokli nemaksā no pašvaldības īpašumiem, nemaksā par zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa sliežu ceļiem, nemaksā par valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošām inženierbūvēm - lidlauku skrejceļiem, ostām un piestātnēm, cauruļvadiem, maģistrālajām sakaru līnijām, maģistrālajām elektropārvades līnijām, spēkstacijām, sporta inženierbūvēm, baznīcām, kultūras pieminekļiem utt.

Ja kādā pašvaldībā lielākā daļa īpašumu pieder valsts institūcijām vai uzņēmumiem, kas nodrošina enerģētiku, sakarus, transportu utt., tad liela daļa šo struktūru no nekustamā īpašuma nodokļa ir atbrīvotas, bet viss nodokļa slogs ir uzkrauts tikai privātpersonām un privātiem uzņēmumiem.

Ja likuma mērķis būtu garantēt maksimālo nodokļa lielumu, tad lidosta Rīga maksātu Mārupei par katru skrejceļa kvadrātmetru!

Taču šāds nav likuma iecerētais leģitīmais mērķis. Likuma galvenā ideja bija piespiest izmantot privātos īpašumus efektīvi. Likuma galvenā ideja bija novērst risku, ka bagāti ļaudis uzpērk īpašumus, lai tos ilgstoši neizmantotu saimnieciskai darbībai, bet izmantotu ilgtermiņa spekulatīvām investīcijām.

Savukārt pašlaik likums ir kļuvis par tirānijas formu. Tagad tas tiek izmatots, lai no eventuāli dārgām vietām padzītu vietējos iedzīvotājus, kas traucē nekustamo īpašumu attīstītājiem veidot villas bagātiem ārzemniekiem.

Rezultātā nodoklis ir transformēts par terora instrumentu pret vietējiem iedzīvotājiem. Jūrmalā jau ir vietas, kurās īpašuma nodokļa gada summa ir lielāka nekā summa, kas būtu jātērē, lai Jūrmalas viesnīcās ģimene dzīvotu veselu gadu. Mežaparkā nodoklis, kas jāmaksā par mājokli, jau sasniedz vairākus simtus eiro mēnesī. Faktiski valsts vara iznīdē un padzen no tradicionālās dzīvesvietas cilvēkus, kas tur dzīvoja paaudžu paaudzēs.

Kāda ir izeja? Latvijā ar nesamērīgu nodokli tiek aplikta tikai viena no iespējamām kapitāla formām. Viens no konceptuālajiem risinājumiem ir Tomasa Piketī (Kapitāls 21. gadsimtā) ieteikums pāriet no selektīva nekustamā īpašuma nodokļa uz visaptverošu progresīvo kapitāla nodokli. Visam kapitālam zem 200 000 eiro būtu noteikta nulles vai nenozīmīga likme, bet kapitālam virs pieciem miljoniem eiro tiktu noteikta 2% ikgadējā likme (Piketī, 676. lpp.). Taču šāda reforma ir iespējama tikai vismaz ES līmenī.

Taču vienīgais mājoklis nav kapitāls. Mājoklis, ja tajā dzīvo tā īpašnieks un vēl piedevām īpašnieka ģimene, jau tiek izmantots efektīvi. Likums varētu ar nodokļiem piespiest izmantot tos mājokļus, kuri ir tukši, kuros neviens nedzīvo. Līdz ar to pirmais solis pēc kadastra vērtību iesaldēšanas būtu nekustamā īpašuma nodokļa nulles likmes noteikšana visiem mājokļiem, kuros dzīvo to īpašnieki. Šis uzdevums ir jāuzskata kā patiesības mirklis Saeimai. Kā pusē ir Saeimas deputāti? Vai tie strādā tautas labā, vai arī deputāti, opozīciju ieskaitot, ir tikai trulas marionetes korumpētās kliķes rokās.