Ķīnas un Austrumeiropas īpašās attiecības
Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Ķīnas un sešpadsmit Centrālās un Austrumeiropas valstu transporta ministru sanāksme. Bosnija un Hercegovina, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija un Albānija kopā ar Ķīnas Tautas Republiku ir izveidojušas īpašu starptautisku grupu. Plānots, ka šā gada rudenī Rīgā notiks 16+1 samits augstākajā līmenī.
Jaunais attiecību formāts var kalpot kā platforma, lai padziļinātu ekonomisko sadarbību, un paver iespēju izmantot Ķīnas finanšu resursus, lai attīstītu transporta enerģētikas u.c. infrastruktūras projektus Austrumeiropā.
Galu galā, Ķīnas rezerves ārvalstu valūtā daudzas reizes pārsniedz Starptautiskā Valūtas fonda iespējas. Tomēr Austrumeiropas sabiedrībās daudziem ir bažas par Ķīnas nolūkiem un mērķiem. Īpaši tāpēc, ka Ukrainas notikumu iespaidā ir piedzīvota ES un Krievijas attiecību pasliktināšanās, bet Krievijas informatīvajā telpā tika deklarēta apņemšanās Eiropas virzienu Krievijas ekonomikā aizvietot ar lielāku tuvināšanos Ķīnai. Tāpēc daudzi Ķīnas aktivitātes uztver ar bažām, ka tās varētu būt iespējamās Krievijas un Ķīnas alianses izpausmes.
Mēģināsim atbildēt uz jautājumu, cik liela ir Ķīnas un Krievijas stratēģiskās partnerības izveidošanās iespēja pašreizējos apstākļos?
Pirmais, kas jāsecina. Pašreizējos apstākļos šāda partnerība noteikti varētu būt Krievijas interesēs. Iespējams, ka šāda partnerība varētu uzlabot Krievijas ekonomisko situāciju vai vismaz stabilizētu ekonomikas lejupslīdi. Ekonomisko aktivitāšu pārnese no Eiropas virziena uz Ķīnas virzienu teorētiski varētu dot Krievijai noteiktus ekonomiskus ieguvumus - īpaši tas labvēlīgi iespaidotu Krievijas austrumu reģionālo attīstību.
Cik lielā mērā tas varētu atbilst Ķīnas interesēm? Kompetentu Ķīnas avotu atbildi nediplomātiskā valodā var izteikt vienā teikumā - Ķīnu neinteresē palielināt ekonomikas kooperāciju ar Krieviju, ja tā ir ekonomiski izolēta no pārējās pasaules. Ķīnas interesēs ir attīstīt integrāciju ar Krieviju, kamēr tā ir iekļauta pasaules tirdzniecības un banku norēķinu sistēmā.
Iemesls ir vienkāršs. Ķīnas un Krievijas savstarpējā tirdzniecība ir izteikti asimetriska.
2015. gadā, atbilstoši ANO apkopotajai starptautiskās tirdzniecības statistikai (trademap.org), Krievijas daļa Ķīnas kopējā eksportā bija tikai 1,5%, bet Krievijas daļa Ķīnas kopējā importā - 2,0%.
Salīdzinājumam ASV daļa Ķīnas kopējā eksportā bija 18%, bet importā - 10,4%. Tas nozīmē, ka Ķīna nav ieinteresēta Krievijas dēļ riskēt un īstenot tādas ekonomiskas darbības, kuru sekas varētu izpausties kā ASV dolāru norēķinos ierobežošana vai radītu risku samazināt preču plūsma starp Ķīnu un ASV.
Savukārt Krievijas importā Ķīna ir vissvarīgākais partneris. 2015. gadā 19,2% no visa Krievijas importa ienāca no Ķīnas.
Arī Ķīnas enerģētiskā sistēma ir izveidota asimetriski pret Krieviju. Galvenais ogļūdeņražu piegādātājs Ķīnai ir Saūda Arābija, un nav nekāda ekonomiska pamata veikt miljardiem lielas investīcijas, lai šo transporta un loģistikas sistēmu mainītu par labu Krievijas virzienam.
Krievijas un Ķīnas ekonomiskajās attiecībās ir ievērojama asimetrija. Krievijai Ķīna ir nozīmīgākais partneris, bet Ķīnai Krievija - ne pārāk svarīgs preču realizācijas tirgus. Pat divkāršojot Ķīnas tirdzniecību ar Krieviju, Krievijas nozīme Ķīnas ekonomikā kļūtu līdzvērtīga… Vjetnamas līmenim. Taču pēdējā laika tendences ir ar pretēju zīmi - 2015. gadā Ķīnas eksports uz Krieviju samazinājās un bija par 35% mazāks nekā 2014. gadā.
Tā kā Krievijai Ķīna ir daudz, daudz vairāk vajadzīga nekā Ķīnai Krievija, tad tas arī ir fundamentāls pamats veidot jaunu formātu Ķīnas īpašajām attiecībām ar Austrumeiropas valstīm, neiesaistot šajā formātā Krieviju.
16+1 attiecību formāts ļauj ikvienai valstij izmantot sadarbības iespējas tik lielā apjomā, kādā vietējās sabiedrības to vēlas. Tāpēc būs valstis, kuru dalība šajā starptautiskajā grupā būs formāla, un būs valstis, kas izmantos 16+1 formātu, lai veidotu savstarpēji izdevīgas attiecības ar pasaules otro lielāko ekonomiku - Ķīnas Tautas Republiku.