Šonedēļ sabiedrība tika iepazīstināta ar inovatīviem plāniem par to, ka no 1. jūnija komercbankas visiem klientiem pieprasīs iesniegt deklarāciju par to, vai ikvienam banku klientam viena kalendārā gada laikā ir bijušas seksuālas attiecības ar kādu Latvijas politiski nozīmīgu personu. Tas nav joks. Šādas vispārējas deklarācijas nepieciešamība izriet no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātajiem ieteikumiem.
Novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ir svarīgs un valstisks uzdevums. Lai šo mērķi sasniegtu, Latvijā ir spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.
Likums precīzi nosaka, ka politiski nozīmīga persona nav sinonīms vārdam valsts amatpersona, jo tiek uzskaitīts daudz, daudz mazāks amatu saraksts.
Atbilstoši likumam, politiski nozīmīga persona (1. panta 18. punkts) ir tā, «kura Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu».
Atbilstoši likumam, tuvā radniecībā ir tikai laulātais (vai tam pielīdzināta persona), vecāki, brāļi māsas, vecvecāki vai mazbērni (1. panta 18(1). punkts).
Savukārt attiecībā uz jēdzienu «ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona» likums ir precīzs (1. panta 18(2). punkts). Cieši saistīta ir «fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas attiecības ar kādu no šā panta 18. punktā minētajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no šā panta 18. punktā minētajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots šā panta 18. punktā minētās personas labā».
Attiecīgais uzskaitījums nozīmē, ka cieša saistība rodas ekonomiska rakstura darījumos, ja ir kopīga manta vai īpašums, ja ir dalība īpašumu pārvaldībā – trasta turēšanā, pilnvarojums pārvaldīt kapitāla daļas utt. Šādas darbības ir precīzi juridiski pierādāmas. Tām parasti ir noteikts un pārbaudāms dokumentāls apstiprinājums.
Savukārt FKTK izlēma uzrakstīt savu variantu un paplašināja jēdzienu «ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona». Atsaucoties nevis uz likumu, bet uz juridiski nesaistošu Finanšu darījumu darba grupas sanāksmi, FKTK ir ierakstījusi ieteikumos (Ieteikumi kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai – 5. lpp. 14. punkts), ka tuvas attiecības rodas arī tad, ja kāds tiks uzskatīts par «sabiedrībā plaši pazīstamu personību» un šāds cilvēks būs draudzīgās attiecībās, piekops seksu vai piedalīsies vienā politiskajā partijā, sabiedriskajā organizācijā un pat vienā arodbiedrībā ar kaut vienu sabiedriski nozīmīgu personu.
Šādas interpretācijas likumā nav. Likumā nav definīcijas, kas ir «sabiedrībā plaši pazīstama personība» vai kas ir «prominenta personība», tāpēc FKTK ieteikumi ir jāuzskata par pilnīgu patvaļu un nelikumīgu aktu.
Ja attiecīgos FKTK ieteikumus Latvijas komercbankas iekļaus savās visiem klientiem obligāti aizpildāmajās anketās, tad noteikti kāds bankas klients norādīs uz šādas informācijas pieprasīšanas nelikumību un pieprasīs paskaidrojumus par attiecīgo bankas politiku. Tad viss! Attiecīgais klients nonāks riska grupā par aizdomām terorisma finansēšanā! Atbilstoši FKTK ieteikumiem, ikviena persona, kas «interesējas par finanšu iestādes NILLTF novēršanas politiku un procedūrām vai procedūrām, kas attiecas uz politiski nozīmīgām personām», ir nekavējoties jāiekļauj riska grupā!!!!! (Pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 02.03.2016. ieteikumiem Nr. 55, otrais punkts.) FKTK vadās nevis no likuma, bet sacer normas, kas neatbilst likumam un kuras likumā nav paredzētas.
Ja uz ielas policists aizturēs sievieti un pieprasīs publiski izģērbties, tad par šādu patvaļu ikvienā civilizētā zemē policistu atlaidīs no darba un sodīs. Savukārt, kad FKTK pretlikumīgā veidā pieprasa izģērbt visus banku klientus, tad komercbankas paklausīgi gudro, kā pretlikumīgo pavēli izpildīt. Labi. FKTK ir iebiedējusi komercbankas līdz nemaņai. Taču varbūt Saeima var paprasīt FKTK atgriezties likumu rāmī un izbeigt patvaļu, kuru no 1. jūnija FKTK pieprasa īstenot praktiski pret visiem Latvijas iedzīvotājiem?!