Kā fabricēt krimināllietas pret deputātiem
Manā biogrāfijā ir traips. Es vairāk nekā pusgadu biju oficiāls apsūdzētais krimināllietā.
Iemesls šķiet neticams demokrātiskā valstī. Es atļāvos publiski uzdot desmit jautājumu vienas Latvijas koalīcijas partijas vadītājam par šīs partijas biedru uzvedību. Kāda attiecīgās partijas aktīviste uzskatīja, ka astoņi no desmit jautājumiem ir tik apmelojoši, ka prasās pēc kriminālsoda. Turklāt atradās tiesnesis, kuram šķita interesanti sākt krimināllietu pret žurnālistu par jautājumu uzdošanu. Tolaik, pirms desmit gadiem, es tāds nebiju vienīgais. No piecu lielāko laikrakstu galvenajiem redaktoriem trīs bija apsūdzēti kādā krimināllietā. Taču pa šo laiku ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas. Persona, kura izrīkojās kā vadošo politisko partiju sulainis, sākot krimināllietas pret žurnālistiem, kas atļāvās kritizēt vienu valdības partiju, zaudēja tiesneša krēslu. Jaunais tiesnesis ieteica apsūdzības cēlējiem prasību atsaukt. Kad es apsolīju nevērsties pret apsūdzības cēlējiem ar prasību sākt kriminālprocesu par apzināti nepatiesas apsūdzības celšanu, krimināllieta pret mani tika izbeigta. Pēc kāda laika Saeima grozīja likuma pantu, kas ļāva fabricēt krimināllietas pret žurnālistiem gluži kā smilšu kūkas pludmalē.
Taču es un daudzi citi savā pieredzē esam izbaudījuši, cik Latvijā ir viegli safabricējamas krimināllietas. Ja kaut vai viena amatpersona attiecīgajā vietā ir cinisks vai pērkams nelietis, tad process vairs tikpat kā nav apturams.
Jautājumā par kriminālapsūdzību celšanu žurnālistiem par uzdotiem jautājumiem Latvija ir pietuvojusies civilizētas un demokrātiskas valsts standartam, bet ir jomas, kurās ir vērojams regress.
Manuprāt, Latvijā ir pilnīgi izkropļotas Satversmē noteiktās normas par deputātu politiskās darbības aizsardzību (29. un 30. Satversmes pants).
Saeima 2011. gadā nonāca dilemmas priekšā, kad noraidīja atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Balsojums bija absurds. Ja kāds patiešām ir veicis noziedzīgas darbības un savā dzīvesvietā glabā kompromitējošus dokumentus, tad, uzzinot, ka pēc divām dienām pie viņa nāks kratītājs, ikviens saprātīgs ļaundaris nekavējoties iznīcinās lietiskos pierādījumus, kaut vai apēdīs attiecīgos dokumentus, ja būs bailes tos saplēst un nolaist klozetā.
Saeimas atteikumu piedalīties absurda teātrī ar Šlesera kratīšanu Valdis Zatlers izmantoja kā ieganstu, lai pamatotu Saeimas atlaišanu. Referendums Saeimu atlaida, un tagad ir vērojama pilnīga Saeimas zatlerizācija. Deputātus izdod vajāšanai bez diskusijām un jebkāda vērtējuma par to, cik sabiedriski nozīmīgs ir nodarījums.
Krimināllietas nav vienādas. Ir krimināllietas par kriminālnoziegumiem un kriminālpārkāpumiem. Turklāt Latvija ir zeme, kurā, ja vēlas un ir attiecīgi sakari ar pērkamiem neliešiem pareizajās struktūrās, var fabricēt krimināllietas štabeļiem. Tagad tiek izstrādāta jauna polittehnoloģija. Pēc krimināllietas ierosināšanas un attiecīgas procedūras iedarbināšanas deputāts tiks izolēts politiskajā darbībā Saeimā – viņam tiks liegta dalība Saeimas balsojumos. Saeimas iekšējā regulējuma sistēma soda deputātus tiesas vietā. Deputāts, pret kuru sākta kriminālvajāšana, tiek sodīts par nodarījumu, pirms tiesa ir lēmusi par vainu vai nevainīgumu. Ja tiesa no balsojumiem atstādinātu deputātu pēc tam attaisnos, tad sods būs piemērots nevainīgam cilvēkam. Attaisnojoša sprieduma gadījumā Saeimas lēmums liegt dalību balsojumos būs klaji netaisnīgs.
Es saprotu, ka ir visai liela ļaužu grupa, kuriem Dainis Liepiņš vai Valdis Kalnozols ir ļoti nesimpātiski un kuri apmierinājumā berzēja rokas, uzzinot, ka šie deputāti «saņem, ko pelnījuši». Taču tehnoloģijas, kas tiek atstrādātas Daiņa Liepiņa un Valda Kalnozola izolēšanā, teorētiski ir izmantojamas daudz lielākā mērogā un pret jebkuru politisko spēku. Tieši tas rada bažas, ka šāda pieeja ir nopietns drauds un izaicinājums Latvijas demokrātijai. Ja ir ietekme attiecīgajās struktūrās, tad nekas netraucē safabricēt desmit vai piecpadsmit krimināllietu un kādu politisku spēku pilnībā izolēt no politiskās darbības Saeimā.
Pietiek zatlerot Latvijas politisko sistēmu! Likumdevējiem ir jābūt drošībai pret krimināllietu fabricēšanu, lai tās neizmantotu netīrās politiskās spēlītēs.
Saeimai ir jānodala patiešām smagi un sociāli bīstami noziegumi no kriminālpārkāpumiem. Savukārt deputātiem ir jāliedz balsstiesības tikai pēc pirmās instances tiesas sprieduma un tikai tajā gadījumā, ja spriedums ir notiesājošs. Ja krimināllietu izmeklēšana un tiesu procesi notiks saprātīgos termiņos, tad patiešām noziedzīgiem elementiem deputāta pilnvaras saglabāsies tika pāris mēnešus.
