Nē LTV satura privatizācijai
Šonedēļ Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) solīja sniegt visu LTV valdes locekļu vērtējumu, jo pilnvaru termiņš tuvojas beigu datumam un ir atklāts jautājums par LTV vadības maiņu. Jebkurās diskusijās par LTV vadību bez jautājumiem par finanšu disciplīnas un kārtīgas un rūpīgas saimniekošanas prakses ievērošanu būtu jāvērtē arī jautājumi par to, vai un kā LTV pilda sabiedriskā medija galveno uzdevumu – kalpot Latvijas sabiedrības interesēm.
Problēma, ar kuru nav ticis galā neviens LTV vadītājs – šauras privātas intereses (kādas politiskas kliķes propagandas intereses) var brīvi uzdot par sabiedrības kopējām interesēm, jo brīžos, kad LTV štatā esošie biznesa un politisko grupu pakalpiņi tiek notverti aiz rokas, tad var iekviekties, ka tā ir cenzūra, ka apdraudēta vārda brīvība! Pēc šāda kvieciena, kuru nekavējoties atbalsta attiecīgā TV darboņa politiskais jumts, tendenciozo pārraižu autori var turpināt uzspļaut profesionālajai ētikai un elementāriem profesionāliem standartiem.
Lielais risks, kas ir vērojams LTV: ietekmīgi LTV darbinieki var uzdot par sabiedrības interesēm jebko un var privatizēt noteiktu LTV pārraižu saturu, lai to izmantotu politiskiem vai privātā biznesa mērķiem.
Es neesmu fanātisks LTV skatītājs. Ja vērtējam LTV7, 4. studiju u.c. pārraižu un TV programmu atbilstību sabiedriskā medija standartiem, tad lielā daļā gadījumu ieturētais virziens būtu atbalstāms. Taču, vērtējot pārraides, kas tiek rādītas ejošākajos laikos vai kurām tiek iedalīts neproporcionāli daudz resursu, man ir pamatotas bažas, ka LTV saturs jau tiek privatizēts. Par to, kā noteikta ideoloģiska un biznesa grupa ir ieguvusi LTV labāko raidlaiku savu ideju un produkcijas reklamēšanai, piesedzoties ar Skuteļa uzvārdu, es jau izteicos (NRA, 21. janvāris). Taču vēl lielāks šoks ir par to deģenerāciju, kas vērojama svaigākajās raidījuma Aizliegtais paņēmiens sērijās. Paliek iespaids, ka vispirms ar vairākām patiesām un šokējoši atmaskojošām pārraidēm tiek iegūta skatītāju uzticība. Kad tā ir sasniegta, tad pārraidi sāk izmantot kā propagandas kanālu un biznesa reklāmas rīku. Divi piemēri.
15. februāra pārraidē tika atsegts, cik viegli ir radīt interneta trolli – viltotu Facebook profilu. Pēc tam ar fiktīvu informāciju, ka Ķelnes izvarotāji devušies uz Rīgu, tika atmaskoti tie bēgļufobi, kuri nekritiski pārsūtīja tālāk saviem uzskatiem atbilstošu vēstījumu, to nepārbaudot. No pārraides secinājumiem izrietēja, ka tie, kas iebilst pret bēgļiem, ir morāli pagrimuši indivīdi, jo gatavi izplatīt sev tīkamu informāciju, nepārbaudot, vai avots ir uzticams un vai tā ir patiesība. Taču šāda pieeja nav savietojama ar objektīvu un profesionālu pētniecisko žurnālistiku. Šāda pieeja ir primitīva propaganda, lai demonizētu konkrētu uzskatu piekritējus.
Vienlaikus ar eksperimentu ar Ķelnes izvarotāju fiktīvo ziņu bija jāpārbauda, kā pret fiktīvu, bet viņu uzskatiem atbilstošu informāciju izturas arī Latvijas bēgļufilu kopiena. No cita, tikpat ticama, viltus profila bija jāizplata izdomāts stāstiņš, bet pretēja satura: piemēram, ar fiktīvu vēstījumu «Humānais bēglis», ka Berlīnē, lai izglābtu slīkstošu četrgadīgu latviešu meitenīti, gājis bojā varonīgs un humānisma ideju pārņemts bēglis. Izplatot šādu viltus stāstu, varētu pārbaudīt, kā pret fiktīviem vēstījumiem izturas Latvijas bēgļufilu kopienas redzamākās sejas – lejiņi, čigānes u.c. Taču nekā tāda nebija! 15. februārī Aizliegtais paņēmiens demonstrēja nevis sabiedriskā medija cienīgu sižetu, bet gan trulu propagandu, kas klaji diskriminēja lielu sabiedrības daļu, kas pārstāv citus uzskatus nekā tie, kas ir pārraides ideologiem. Savukārt 22. februāra Aizliegtā paņēmiena raidlaiks tika atvēlēts bezkaunīgai vadošo maizes ceptuvju dārgākā gala produkcijas reklāmai. Ja pieeja ir profesionāla, tad ikviena lielveikala lētā gala produkcija ir jāsalīdzina ar citu maizes cepēju lētā (nevis dārgā) gala produkciju. Otrkārt, ja jau veic pārbaudes par maizes sastāvu un tā atbilstību norādītajam, tad sastāva pārbaudēs nav jāuzticas viena cilvēka garšas kārpiņām, bet jāveic anonīmas analīzes ķīmijas laboratorijā. Latvijā analītiskās ķīmijas jomā vairākas laboratorijas ir pasaules līmenī utt.
LTV pārvaldes sistēma, kādu to īsteno NEPLP, padara LTV valdes priekšsēdētāja uzvedību līdzīgu drebelīgam galertam, kad, cenšoties saglabāt amatu, ir jāpiekrīt ietekmes grupu prasībām, kad tās sola nodrošināt atbalstu.
Pašreizējā LTV pārvaldes sistēma negarantē, ka LTV darbība būs atbilstoša sabiedriskā medija uzdevumiem.
Varbūt ir laiks pārtraukt kā šaha figūras bīdīt uz LTV valdi agresīvāko politisko grupu bandiniekus. Varbūt ir jāmaina LTV pārvaldes forma, kaut vai ar sabiedrisko uzraudzību mēģinot novērst jau aizsākto LTV satura privatizāciju.