Dzīve Krievijas iebrukuma gaidās
Trešā februāra rītā mani uzrunāja kāda Krievijas televīzijas kanāla žurnāliste, aicinot kameras priekšā nokomentēt BBC filmu par Latgali.
Tā kā filmas pirmizrāde bija tikai tās dienas vakarā, tad aizrādīju, ka priekšlikums atgādina PSRS (Hruščova) laikus, kad padomju cilvēkiem bija jānosoda Borisa Pasternaka romāns Doktors Živago, kuru neviens nebija lasījis (tas bija izdots ārzemēs), un tāpēc daudzu darbaļaužu nosodījums sākās ar vārdiem: «Pasternaka romānu lasījis neesmu, bet to no visas sirds nosodu.» Pirmizrāde notika. BBC filma šokēja daudzus. Tie, kas vēl nule kliedza, ka Kremlis raida tikai propagandu, bet no Rietumiem nāk tikai nepropaganda, ir pilnīgā apjukumā pieklusuši.
Taču novērtēsim BBC filmu aukstasinīgi. Pirms diviem gadiem Krima tika anektēta un sākās nemieri Ukrainā, kas izvērtās par asiņainu pilsoņu karu Ukrainas austrumu daļā. No tā laika mēs dzīvojam Krievijas iebrukuma gadās. Propagandas straume, kas plūst no lielākajiem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, uztur nemitīgu spriedzi. Tūlīt, tūlīt būs iebrukums. Krievijas tankiem jau silda motorus, bet militārās lidmašīnas katru dienu pietuvojas arvien tuvāk un tuvāk Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Par to, ka izkļūt no Kaļiņingradas apgabala Krievijas militārās lidmašīnas un karakuģi var tikai pa šauru neitrālo ūdeņu koridoru un neizbēgami pietuvojoties vai nu Latvijas, vai arī Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem, laiku pa laikam atgādināja laikam tikai Neatkarīgā.
Krievijas iebrukuma gaidu spriedzei tūdaļ jau sāksies trešā gadskārta. Pirms diviem gadiem daudzi noticēja, ka Krima ir tikai sākums, ka Krimas aneksija atgādina Hitlera teritoriālos kampienus pirms Otrā pasaules kara. Taču jau divi gadi, bet pēc Doņeckas nekas nav sekojis. Tagad Krievijas nolūku vērtējumā ļaudis sāk domāt, ka Putina mērķis bija tikai Krima. Ka viss pārējais bija tikai argumentu pavairošana, lai Krimu varētu paturēt, kaut vai neatzītā statusā.
Jaunu biedējošu ziņu nebija. Bet tagad ir BBC filma un RAND ziņojums par NATO militārās spēles rezultātiem, no kuriem izriet, ka Krievijas un NATO militāra konflikta gadījumā 30 stundu laikā Krievijas tanki jau būs pie Tallinas rātsnama un Gogoļa ielā Rīgā. BBC filmas un RAND ziņojuma publiskošana sakrīt ar brīdi, kad lielā spriedze jau ir gājusi mazumā. Spriedzi mēģina atjaunot ar izdomātu filmu un militāro spēļu rezultātiem.
Pirms novērtēt BBC filmas un RAND ziņojuma ģeopolitisko vēstījumu, mēģināsim saprast, vai Krievijai ir izdevīgs militārs konflikts ar Baltiju.
Racionāli vērtējot, Krievijai pašlaik nav stratēģisku ekonomisku interešu Baltijā. Pēc ostu kompleksa izbūves Somu līcī Krievijai Latvijā stratēģisku interešu nav. Vēl nedaudz, un Krievijas nafta un ogles zaudēs pozīcijas Eiropas izejvielu tirgos, tad Krievijai Baltijas valstu jūras ostas vispār vairs nebūs vajadzīgas. Paplašinot savienojumu infrastruktūru, Krievijai pietiks ar Ustjlugu, Primorsku un citiem Somu līča beramkravu un lejamkravu termināļiem. Otrkārt. Emigrācijas rezultātā Latvija pārvēršas par pensionāru zemi, bet kā perspektīvs gāzes tirgus Baltija jau ir zaudējusi nozīmi.
Līdz ar to Krievijas motīvi teorētiskai agresijai pret Baltiju varētu būt ideoloģiski vai arī kā atriebība. Ātra uzvara īslaicīgā karā saliedē nāciju. Šādas atziņas pauda baisākie 20. gadsimta diktatori. 21. gadsimtā Krimas aneksija tam ir labākais pierādījums! Lai gan Krievijai Baltijā stratēģisku interešu nav, bet agresija pret Baltiju var tik izmantota iekšpolitiskai propagandai. Savukārt atriebības motīvs ir cits. Ja Krievija nespēj (vai nevēlas – kodolkara risks) iebliezt tieši pa savu galveno globālo pretinieku – ASV, tad kā atbilde uz būtisku Krievijas stratēģisko interešu apdraudējumu kādā teritorijā (piemēram, Centrālajā Āzijā) varētu būt Krievijas agresīva rīcība kādā citā ģeogrāfiskā reģionā, piemēram, Baltijā. Šādi riski pastāv, un tikai nākotne parādīs, cik tie ir reāli.
Taču manas vislielākās bažas ir par ko citu. Krievijas iejaukšanās Sīrijas konfliktā mainīja spēku līdzsvaru Tuvajos Austrumos. No Rietumu puses visai reālistisks scenārijs ir sodīt Krieviju, aizsākot jaunu auksto karu. Taču Rietumu sabiedrība nesapratīs, ja aukstais karš tiks aizsākts tikai tāpēc, ka Rietumu valdības ir vienu Sīrijas slepkavnieku pusē, bet Krievija ir citu slepkavnieku pusē.
BBC filma komplektā ar RAND ziņojumu, izskatās, ir pret Latvijas interesēm vērsta ģeopolitiska provokācija. Britu tomiji un amerikāņu semi nevēlas «mirt par Daugavpili». Aukstais karš ir neizbēgams. Daugavpils dēļ Rietumi globālu kodolkaru nerīkos. Ja Krievija tagad pakamptu Baltiju, tas atvieglotu dzīvi Rietumu polittehnologiem. Būs stipri argumenti saliedēt Rietumu nācijas. Krievijai būs tas pats. BBC filma komplektā ar RAND ziņojumu izskatās kā aicinājums Krievijai pieņemt darījumu. Jums ir izvēle ieiet aukstajā karā, pakampjot Baltiju vai bez tās. Pakampjot Baltiju, jūs atvieglosiet uzdevumu mobilizēt sabiedrisko domu gan pie sevis, gan arī Rietumos. Ja Baltija netiks pakampta, tad Rietumiem būs jāizdomā citi, jau samudžinātāki iemesli, lai sāktu auksto karu.
Droši vien jaunās valdības pirmais uzdevums būs izskaidroties ar sabiedrību. Kāda patiesā loma perspektīvajā konfliktā ir ierādīta Latvijai un vai mums tas ir pieņemami?