Diskriminācija pēc datorprasmes
Ir cilvēki, kuriem ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu nodokļus par izdevumiem veselībai vai izglītībai. Šie cilvēki paši var izlemt – iesniegt deklarāciju, tērēt tam laiku, nodot savu veselības aprūpes izdevumu čeku kopijas ierēdņiem vai to nedarīt.
Savukārt lielai Latvijas iedzīvotāju daļai gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti. Vēl pirms dažiem gadiem tas prasīja lielu laika patēriņu, īpaši, kad bija jāsameklē dažādu, iespējams, jau likvidētu, darbavietu paziņojumi par algas nodokļiem. Taču, kopš darbojas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS), deklarācijas aizpildīšana ir ievērojami vienkāršota. Ja deklarācijas aizpildīšana aprobežotos tikai ar VID datubāzēs esošas informācijas apstiprināšanu, tad pietiktu ar vienkāršām prasmēm. Ietaupās milzum daudz laika, nav jāmeklē darbavietas, kurās epizodiski kaut kas tika darīts, utt. EDS ievērojami uzlaboja privātpersonu komunikāciju ar VID. Ir tikai viena, bet būtiska, nianse: tiklīdz ir jāpievieno čeki, ir nepieciešams ar datoru saslēgts skeneris vai šāds pakalpojums būs jāpērk. Tad EDS lietotājam ir jābūt vismaz vidējām prasmēm darboties ar datoru, jo pievienojamie dokumenti (čeki) ir jāieskenē, un, tā kā ir limitēts nosūtāmo failu maksimālais lielums, tad tas nozīmē, ka lietotājam, visticamāk, būs jākompresē ieskenētie dokumenti.
Šis ir arī iemesls, kāpēc lielākā daļa no tiem, kas iesniedz atskaites VID, par spīti visām EDS ērtībām, to turpina darīt papīra formātā. Lai gan atbilstoši VID datiem 2015. gadā EDS pērn izmantoja 565 582 fiziskas personas un 248 205 juridiskas personas, taču lielākā daļa privātpersonu atskaites joprojām iesniedz papīra formātā. 57% no visām Latgalē iesniegtajām atskaitēm ir papīra formātā. Citos novados rādītāji ir labāki, bet tikai nedaudz. Zemgalē atskaites papīra formātā iesniedza 51%, Kurzemē – 49%, bet Vidzemē un Rīgā – 48% gadījumu. Visaugstākais EDS lietojums (58,7%) ir iedzīvotājiem vecumā starp 21 un 30 gadiem, bet vecuma grupā virs 50 gadiem – 62,3% atskaišu joprojām tiek iesniegtas papīra formātā.
Taču jau visai drīz VID būs jāsaskaras ar jaunievedumu, kuru izraisīja visai diskutējamā forma, kādā tiek Latvijā ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu, nodokļi tiks maksāti vairāk, nekā vajadzētu. Iedzīvotāji it kā aizdos naudu Valsts kasei, bet pārmaksāto atmaksās tikai tiem, kas iesniegs gada ienākumu deklarāciju. Tā kā atbilstoši VID datiem 2015. gada februāra sākumā Latvijā kopumā bija 782 tūkstoši nodarbināto, bet EDS lieto 565 tūkstoši, tad «Reira reformu» efekts būs papildus vismaz 200 tūkstoši gada ienākumu deklarāciju papīra formātā. VID strādā reālisti un labi saprot, ko nozīmē apstrādāt papildus 200 000 papīra formā iesniegtu deklarāciju, kur no katra papīra teksta būs jāpārraksta bankas rēķina numurs, neko nesajaucot, lai pārskaitītu pārmaksāto.
Tāpēc nav jābrīnās par to, ka VID izplatīja paziņojumu ar aicinājumu noteikt fiziskām personām EDS izmantošanu kā obligātu.
Ir tikai viens mazs sīkums. Satversmē nav noteikts Latvijas pilsoņu pienākums lietot datoru. Satversme liedz Latvijas pilsoņiem uzspiest datora un skenera pirkumu. Turklāt Satversme pēc būtības liedz diskriminēt ne tikai pēc rases, bet arī pēc cilvēka piederības noteiktai minoritātei – datornepratējiem. Atbilstoši TNS Latvia Digital 2015. gada pētījumam 23% respondentu internetu lietoja retāk kā reizi mēnesī. Tas nozīmē, ka vismaz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju neprot un nelieto datoru. Finanšu ministrijas plānotāju spēja klikšķināt pa excel datorprogrammas lodziņiem un spiegt aiz sajūsmas par iegūtajiem izaugsmes procentiem ir apbrīnojama, taču tā atduras pret Latvijas realitāti. Ieviešot tik nozīmīgas izmaiņas, ir jāplāno arī izdevumi – VID būs jāpieņem darbinieki masveidīgai deklarāciju apstrādei vai arī jāiedala ievērojami līdzekļi, lai apmācītu 20% Latvijas iedzīvotāju datora prasmēm. Turklāt, nosakot obligātu pienākumu lietot EDS, ir jārada un jāizvieto deklarācijas (un citu valsts dokumentu) aizpildīšanas punkti tiem 20% Latvijas iedzīvotāju, kam nav sava datora un sava interneta pieslēguma. Katrā apdzīvotā vietā ir jārada publiska interneta pieslēguma infrastruktūra, jo Latvijas laukos vairāk nekā trešā daļa vispār internetu nelieto.
Tikai tad, kad šādi priekšdarbi tiks pabeigti, tad varēs lemt par obligāto pienākumu lietot EDS visiem.