Politiskas korupcijas ēna par LG sadalīšanas formu
Iespējams, ka jau šonedēļ Saeimā tiks pabeigta Enerģētikas likuma grozījumu sagatavošana trešajam lasījumam. Enerģētikas likuma jaunā redakcija paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus pēc 2017. gada 3. aprīļa.
Grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka jau līdz 2017. gada 31. decembrim ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana. Turklāt nodalīšana ir jāveic tā, lai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators būtu no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, «kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem».
Diskusijas Saeimā nav par to, vai saglabāt monopolu gāzes sektorā. LG monopolstāvoklis tiks izbeigts. Nav īpašu diskusiju arī par jautājumu, ka LG tiks sadalīta visai agresīvā formā. Faktiski iebildumi ir par to, ka, pirms uzsākt sadalīšanas procedūru, ir jāatrisina vairāki juridiski jautājumi, kuri visai būtiski ietekmēs no LG nodalāmo aktīvu vērtību un gāzes sektora uzņēmumu tālāko darbu. Pagājušās nedēļas jauninājums bija Saeimas komisijas lēmums izslēgt no likuma punktu par to, ka Ministru kabinetam būtu jānosaka kārtība, kā veidot gāzes krājumus. LG īpašnieku un vadības nostāja ir strikta – Enerģētikas likumā jāparedz deleģējums valdībai par gāzes rezervju noteikšanu, Ja krājumu veidošanas noteikumu nebūs, bet šādi noteikumi tiks pieņemti tikai pēc aktīvu pārdošanas, tad tas būtiski ietekmēs nodalīto aktīvu vērtību. Turklāt regulējuma trūkums rada noteiktus riskus gāzes apgādē ziemas sezonā. Ja MK noteikumu nebūs, tad krājumu veidošana būs atkarīga tikai no gāzes tirgotāju brīvas gribas.
Esošais Lietuvas un Latvijas gāzes savienojums ir ar maksimālo caurlaidību 6 miljoni kubikmetru gāzes diennaktī, no kuriem, kā liecina LG mājaslapā publicētā informācija par jaudu izlietošanu, piekto daļu regulāri rezervē piegādātāji Igaunijas vajadzībām. Gadījumā, ja Lietuva rezervē starpsavienojuma jaudas savām vajadzībām, tad Latvijai vispār piegādes no Lietuvas ir slēgtas. Savukārt Latvijas diennakts patēriņš zemā gaisa temperatūrā, kāda bija šī gada janvārī, sasniedz 12 miljonus kubikmetru gāzes diennaktī. Krājumu neveidošanas gadījumā Latvijā var tikt mākslīgi radīts gāzes deficīts, un tas var izraisīt piegāžu cenu spekulatīvus kāpumus. Piemēri, kas rodas, mākslīgi ierobežojot ģenerējošās jaudas, nav tālu jāmeklē. 2016. gada 2. janvārī Lietuvas un Latvijas tirdzniecības zonā elektroenerģijas cena bija 31,75 eiro par megavatstundu (MWh). Ļoti aukstā laika dēļ elektroenerģijas patēriņš apsteidza piedāvājumu. 9. janvārī elektrības cena sasniedza 83,48 eiro par MWh. Savukārt no 11. līdz 14. janvārim elektrības tirgus cena Lietuvas un Latvijas tirdzniecības zonā brīžiem pārsniedza pat 87 eiro par MWh.
Nenosakot MK regulējumu krājumiem, tiktu mākslīgi ieprogrammētas spekulantiem izdevīgas (bet visiem pārējiem, kas nav spekulanti – neizdevīgas) cenu svārstības, kā arī deficīts laikā, kad gāze ir visvairāk nepieciešama – lielā aukstumā. Saprātīgs risinājums būtu nākamajiem tirgotājiem noteikt kā pienākumu pirms gada aukstās sezonas uzglabāt gāzes krājumu vismaz 30% lielumā no Latvijas gada patēriņa.
Otra neatrisināta problēma ir Inčukalna gāzes krātuves īpašuma tiesības. Nav šaubu, ka visa Inčukalna krātuves virszemes infrastruktūra, pazemes urbumi un bufergāze pieder LG. Taču LG pieder tikai daļa no virszemes nekustamajiem īpašumiem. Atbilstoši Civillikumam, aptuveni 1500 īpašniekiem, kuriem pieder zeme virs Inčukalna krātuves struktūrām, pieder arī pazeme. Savukārt Ekonomikas ministrija uzskata, ka zemes dzīles pieder valstij.
Izskatās, ka pašreizējās koalīcijas vairākums ir iecerējis pieprasīt LG pārdot Inčukalna gāzes krātuvi, precīzi nedefinējot, kā nākamajam īpašniekam būs jāveido attiecības ar valsti (krātuve var tikt definēta kā valsts nozīmes zemes dzīļu apgabals un nodota lietošanā operatoram) un ar privātajiem zemes īpašniekiem.
Piespiedu pārdošana, nenosakot nākotnes spēles noteikumus, nozīmē ļoti augstu korupcijas risku. Pircējs, kurš zinās, kā uzpirkt politiķus pēc pirkuma, lai tiktu pieņemts spekulatīvam investoram visizdevīgākais «īpašumu sakārtošanas risinājums», iegūs nesamērojamas priekšrocības, salīdzinot ar jebkuru citu investoru. Sanāk, ka nodalītos LG aktīvus ir jēga pirkt tiem, kas zina, kā Latvijā ir iedarbināmas politiskās korupcijas sviras.
Prasības nodalīt un pārdot LG aktīvus, pirms ir skaidri un nepārprotami atrisināti šie jautājumi, rada pamatu aizdomām, ka LG sadalīšana ir iecerēta kā milzu apmēru korupcijas darījums. Cita starpā viss, ko ar šādām mahinācijām izdosies nopelnīt LG aktīvu pircējam, būs pašreizējo LG akcionāru neiegūtais ienākums! Zinot LG īpašnieku ietekmi un tiesāšanas praksi, ir ļoti augsts risks, ka viss, ko ar korupcijas palīdzību iekamps potenciālais LG aktīvu pircējs, būs jāsamaksā kā kompensācija LG akcionāriem uz nodokļu maksātāju rēķina.
Aizdomas par politisko korupciju LG sadalīšanā var noņemt, nepārprotami noregulējot juridiski neskaidros jautājumus pirms obligātās aktīvu pārdošanas. Veikt tieši šādas izmaiņas Enerģētikas likuma jaunajā redakcijā arī aicina LG.