Irānas lielie izaicinājumi
Šī gada 17. janvārī, pēc tam, kad ANO apstiprināja, ka Irāna ievēro apņemšanos atteikties no urāna bagātināšanas plāniem, liela daļa no ES un ASV sankcijām pret šo zemi tika atceltas. Irāna no valsts, kura ASV un Eiropas medijos ilgstoši tika attēlota kā agresors un potenciāla kara mērķis, ir pārvērtusies par iespēju zemi, par pilnīgi neapgūtu tirgu – eldorado, kurā uzvarēs tas, kurš pirmais iespiedīsies.
Vecākās paaudzes lasītāji atceras, ka 20. gs. septiņdesmito gadu vidū padomju politiskie komentētāji aizsāka diskusiju, par to, ka ir laiks Irānu pieskaitīt pie kapitālistiskajām valstīm. Tolaik islāms kā ideoloģija netika vērtēts nopietni (nemoderna, atpalikušu tautu reliģija), bet pēc dzīves līmeņa Irāna tobrīd apsteidza vairākas Rietumeiropas zemes. Taču Irānas revolūcija mainīja pasaules vēsturi. 1978. gadā Irānas ekonomiku paralizēja streiki un masu protesti. Protestiem saasinoties 1979. gada janvārī – Irānas šahs Mohammads Rezā Pehlevī aizbēga no valsts. No trimdas atgriezās opozīcijas līderis Homeinī, kurš tika iecelts par Irānas ājatollu, un viņa vadībā sākās Irānas islamizācija. 1979. gada aprīlī Irāna tika pasludināta par islāma republiku, bet 1979. gada decembrī tika pieņemta jauna konstitūcija, kas izveidoja t.s. islāma demokrātiju. Tieši Irānas revolūcija parādīja visai pasaulei (un, iespējams, arī pašai islāma pasaulei), cik nozīmīgs ideoloģisks resurss ir apslēpts tobrīd par atmirstošu un novecojušu uzskatītajā reliģijā. Ājatolla Homeinī nepieslējās nedz ASV, nedz PSRS. Viņš izvirzīja kā mērķi radīt islāmam piemērotu demokrātijas modeli. Irānas demokrātijas lielākā atšķirība no Rietumu demokrātijas – vēlēšanās kandidēšana tiek liegta personām, kuru rīcība vai izteikumi ir netikumiski vai kuru izteikumos ir saskatāma nevērība un necieņa pret islāmu. Augstākā reliģiskā padome pirms vēlēšanu kandidātu reģistrācijas novērtē pretendentu tikumību un noņem no trases ikvienu, par kuru ir pamatotas aizdomas izvirtībā vai necieņā pret reliģiju. Par tiešiem ājatollas Homeinī sekotājiem Latvijā varam uzskatīt neviennozīmīgi vērtēto organizāciju Delna. Kampaņā Deputāti uz Delnas notiek gandrīz tieši tas pats darbs, kāds ir jāveic Irānas augstākajai reliģiskajai padomei, vērtējot deputātu kandidātu atbilstību tikumībai. Taču atšķirībā no Irānas augstākās reliģiskās padomes Delnai nav konstitucionālu tiesību diskvalificēt kandidātus, un arī izpratne par tikumību Latvijā un Irānā ir visai atšķirīga.
Kā liecina pēdējo 35 gadu pieredze, Irānas demokrātija ir efektīvs sabiedrību stabilizējošs spēks grūtību un kara laika.
Irānas revolūcijas panākumi un tās antiamerikāniskā ievirze nobiedēja rietumvalstis. Tiešas agresijas vietā ASV palīdzēja Irākā iegūt varu līderim, kurš sāka karu ar Irānu. 1979. gada jūlijā par Irākas līderi kļuva Sadāms Huseins, bet jau 1979. gada 22. septembrī Irākas karaspēks iebruka Irānā, kuras bruņotajiem spēkiem izdevās pārņemt kara iniciatīvu tikai 1982. gada maijā. Pēc tam, lai nepieļautu Irākas sakāvi un Irānas revolūcijas triumfu, rietumvalstis piegādāja Irākai (Sadāmam Huseinam) gan modernus ieročus, gan aizliegtos ķīmiskos ieročus. Karš norisinājās ar mainīgām sekmēm, bet kara noslēguma fāzē pārsvars bija Irānas pusē. 1988. gada augustā abas puses vienojās par pamieru, nemainot valstu robežas.
Sadāmam Huseinam izdevās apturēt Irānas islāma revolūcijas izplatību. Taču konfrontācija ar Rietumiem bija nozīmīgs arguments, lai Irāna attīstītu moderno ieroču tehnoloģijas. Irānas progress ballistisko raķešu izstrādē, bet jo īpaši bažas par to, ka Irānas kodolenerģētika var tikt izmantota kodolieroču radīšanai, bija cēlonis ANO sankcijām un ekonomiskiem ierobežojumiem.
Irāna ir piekāpusies. Lielākās sankcijas ir atceltas. Tas noteikti uzlabos Irānas ekonomisko vidi un iedzīvotāju labklājību. Tomēr nevajag lolot ilūzijas par to, ka tiem ASV sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos (īpaši Izraēlai un Saūda Arābijai), kurus irāņi uzskata par galvenajiem sankciju iniciatoriem, ir piedots. ASV kopā ar saviem sabiedrotajiem sagādāja Irānai ekonomiskos zaudējumus, kas mērāmi simtos miljardu eiro. Līdz ASV Irānai netikt, Irāka jau ir satriekta drupās, bet Izraēla un Saūda Arābija ir turpat blakām. Irānai ir sakrājies tik liels rēķins pret Izraēlu un Saūda Arābiju, ka, manuprāt, atelpas brīdis tiks izmantos, lai ar ekonomiskiem un ideoloģiskiem līdzekļiem atdarītu galvenajiem pretiniekiem. Tāpēc, lai cik vilinošas izskatītos uzņēmējdarbības iespējas Irānā, jāņem vērā, ka Tuvie Austrumi ir pulvera muca, kurā saasinājumi gaidāmi, ja ne no Irānas, tad no tās ideoloģisko pretinieku puses. Nesenais Saūda Arābijas karaļnama lēmums sodīt ar nāvi vienu no šiītu garīgajiem līderiem to apliecina.
Līdz ar to mūsu attieksmei pret biznesa iespējām Irānā vajadzētu būt piesardzīgai, nesteidzoties ar augsta riska investīcijām un riskantiem arējās tirdzniecības darījumiem. Ir grēks neizmantot tos ekonomiskos labumus, kurus sniedz sankciju atcelšana, bet vienlaikus uzņēmējiem jābūt gataviem jebkurā brīdi evakuēt visus aktīvus no šī reģiona.