Propaganda satīras mērcē

© F64

Latviešiem ar humora un satīras raidījumiem ir kā ir. Reizi pa reizei rodas kāds uzplaiksnījums. Bija vairāki raidījumi, kuros ekrāna seja bija Viesturs Dūle, bija labākās Suņu būdas epizodes ar Artusu Kaimiņu galvenajā lomā, bija kādreiz tik populārais tandēms Ufo ar Fredi (kaut vai atcerēsimies nepārspējamo Iespraud svecīti). Pēc šādiem uzplaiksnījumiem iestājas ilgstošs klusums.

Humors pārvietojas uz anekdošu lappusītēm nedēļas izdevumos, bet satīra tikai paretam parādās lielākajās avīzēs, savukārt no teleekrāniem politiskā satīra vispār ir izzudusi.

Taču šogad ir pieteikts jauns satīras raidījums – Skutelis studijā. Par šo pārraidi tiek stāstītas leģendas. Marks Tvens un Bernards Šovs esot kucēni, salīdzinot ar to asprātības ģenialitāti, kāda rodoties Nellijas Ločmeles, Paula Raudsepa, Rolanda Tjarves un citu iriešu radošajā sadarbībā. Tā esot fantastiska politiskā satīra, kurā katrs vārds ir kā «ass pātagas cirtiens».

Labāk ir vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt, tāpēc 18. janvāra vakarā ziedoju piecpadsmit minūtes, lai novērtētu sabiedriskās televīzijas veikumu politiskās satīras lauciņā.

Ekrānā bija redzams diktors, kurš reizi pa reiz bolīja acis, bet pārraides lielāko daļu no lapiņas samocīti lasīja svešu tekstu. Izskatījās, ka diktors tekstu lasa pirmoreiz, jo brīžam vilka garos ēēēē, brīžam boksterēja, nodūris acis, it kā kaunētos par teksta saturu. Frāze, kas no pārraides man ļoti iepatikās, ir «neprecīzs citāts». Pēc pārraides uzrakstīju parodiju (neprecīzu citātu) par ģeniālo sabiedriskās televīzijas veikumu satīras jomā.

Diktors: «Labdien, šodien kā apsmejamais objekts ir izraudzīts tieslietu ministrs. (Aizkadrā smiekli.)

Padomājiet tik! Tieslietu ministrs ir sācis cīņu par ģimenes lomas stiprināšanu! (Aizkadrā smiekli kļūst skaļāki.)

Taču tieslietu ministrs ir ŠĶĪRIES! Es atkārtoju – ŠĶĪRIES! (Aizkadrā smiekli kļūst histēriski, smiekli mijās ar asarām.)

Kā tas var būt? Cilvēks, kurš ir šķīries, vada ministriju, kurai ir instrukcija, kā stiprināt ģimenes. Kauns, kauns, kauns. (Aiz kadra dzirdama dzidru smieklu šalts.)»

Neprecīza citāta beigas.

Tādi ir politiskās satīras griesti Nellijas Ločmeles, Paula Raudsepa, Rolanda Tjarves un citu iriešu interpretācijā. Skutelis šajā gadījumā ir skaļrunis, kura vienīgā skaistā improvizācija ir eleganti aizmest scenāristu uzrakstītās lapeles pārraides beigās.

Pēc pārraides ir jāuzdod daudz jautājumu LTV vadībai par profesionālismu, kvalitāti utt. Satīrai ir jābūt smieklīgai. Ikviena ļauni ņirdzīga replika nav satīra. Taču, ja līdz šim satīras raidījumu skaits bija nulle, tad, parādoties vienam zemas kvalitātes radījumam, tas jau ir liels progress.

Taču Nellijas Ločmeles, Paula Raudsepa, Rolanda Tjarves un citu iriešu sacerētais nav satīras, bet propagandas raidījums.

Iepriekšējā pārraide bija par Laimdotu Straujumu. Vienkārši vareni! Indīgu repliku straume tiek vērsta tieši pret tiem, kurus Vienotības pelēkās kardināles ir izlēmušas izstumt no varas olimpa. Tas vairāk izskatās pēc politisku pakalpiņu neprofesionāli izpildītas pretinieku apķēzīšanas, nevis pēc NEATKARĪGAS politiskās satīras. Nav liela drosme apķēzīt tieslietu ministru, kuru Vienotība valdības veidošanas sarunās ir iecēlusi par peramo zēnu.

Irieši tagad sabiedriskajā TV dara tieši to pašu, ko pirms tam un joprojām dara savā žurnālā. Tāpēc galvenais jautājums LTV vadībai ir, kāpēc sabiedriskā televīzija ir sākusi finansēt iriešu propagandas raidījumus? Kāpēc apstākļos, kad tiek samazināts un apcirpts finansējums citām sabiedriskās televīzijas aktivitātēm un pārraidēm, ir jāapmaksā iriešu politiskās līnijas reklāmas rullītis? Lai savu politisko propagandu žurnāla Ir scenāristi gatavo savā redakcijā un pēc tam, ja vēlas, lai izliek jūtūbē! Kāpēc tas jāveic par sabiedriskās televīzijas līdzekļiem?

Taču satīras raidījumi Latvijai ir patiešām vajadzīgi. Diemžēl Latvijā ir vērojama bēdīga tendence. Politiskās anekdotes, piemēram, par lodāmuru lomu Latvijas poliskajās norisēs (Saeimas deputātu mandātu un ministru portfeļu dalīšanā), jau stāsta pusčukstus.

Taču pagaidām sabiedriskā TV izskatās kā varas pakalpiņi, kuri kā satīru pasniedz Vienotības sešnieka politisko pretinieku apķēzīšanu.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais