Naftas cenas un nelegālo migrantu plūsmas

 
©F64

Šonedēļ naftas cenas piedzīvoja kārtējo lejupslīdes rekordu un jau pietuvojās 30 dolāru atzīmei par vienu barelu. Latvijā ir pierasts naftas cenu svārstības izmantot, lai prognozētu Krievijas ekonomisko attīstību un ārpolitikas izpausmes.

Tomēr zemās naftas cenas iespaido ne tikai Krieviju. Valstis, kuras savu labklājību finansēja «no naftas dolāriem», tagad piedzīvo grūtus laikus. Dienvidamerikā šāds piemērs ir Venecuēla, kurā naftas ienākumu iztrūkums apdraud labklājības sistēmu, kas desmitiem gadu nodrošināja politisko stabilitāti.

Taču Venecuēla ir tālu un tai nav tiešas ietekmes uz Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Savukārt, lai gan Persijas līcis ir daudz tālāk par Maskavu, ekonomiskās norises Persijas līča valstīs jau var ļoti tieši skart Eiropas Savienību un arī Latviju.

Viens no jautājumiem, uz kuru līdz šim nav dota skaidra atbilde, kāpēc nelegālā migrācija sprādzienveidā pieauga tieši 2015. gadā? Protams, viena atbilde ir Sīrijas kara bēgļu lielajā skaitā un konflikta ilgumā. Taču sīrieši starp Balkānu virziena migrantiem ir labi ja piektā daļa. Pārējie ir ļaudis ar Pakistānas, Bangladešas un ar Albānijas izcelsmi.

Šajā rakstā mēs neaplūkosim albāņu nodarbinātības problēmas, bet mēģināsim saprast, kā Turcijā uzrodas tūkstošiem pakistāniešu, kas pērn veidoja Balkānu virziena migrantu skaitliski lielāko daļu?

Atbilstoši Migration Policy Institute apkopojumam Pakistānas (un arī Bangladešas ) pilsoņi, kas dzīvo ārpus savas mītnes zemes, galvenokārt atrodas nevis Eiropā, bet gan Persijas līča valstīs. Tā ir darba migrācija. Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Katarā un citviet visnetīrākos un smagākos darbus veic pakistāniešu viesstrādnieki. Ja aplūkojam ANO datus par patvēruma pieprasījumiem, tad Persijas līča valstīs pakistānieši patvērumu nepieprasa un tur viņiem neviens tādu arī netaisās dot. Tie ir darba migranti. Kāds patvērums? Strādā! Pelni naudu un saki paldies šeihiem, kas tevi ielaida savā zemē.

Tomēr Persijas līča valstu labklājībai ir dots smags trieciens. No 2014. gada vidus naftas cenas samazinās un arvien mazāk ienākumu no naftas sektora pārplūst uz citiem ekonomikas sektoriem. Daudzi pakistāniešu darba migranti kļūst lieki, jaunpienācējiem ir daudz grūtāk iekārtoties utt. Taču tikai pārsimt kilometru attālumā atrodas Turcija, no kurienes, pateicoties Vācijas atvērto durvju politikai, ir pavērts ceļš nelegālajai migrācijai. Tātad, nokļūstot kādā no Persijas līča valstīm, pakistānietim ir jānopelna tik, lai samaksātu cilvēku kontrabandistiem un varētu doties uz Eiropu. Ceļš ir atstrādāts. Ar viltotu Sīrijas pasi vajag iekļūt Šengenas zonā un tad pamest reģistrācijas centru un iekārtoties darbā, lai pelnītu (galvenais nevajag atstāt pirkstu nospiedumus). Iespējams, lai nokļūtu Turcijā, būs jāšķērso t.s. Islāma valsts kontrolēta teritorija, bet pakistānieši ir vienas ticības ar IV sunnītiem un reliģiska konflikta viņiem nav. Tieši pretēji – kas nekait palīdzēt ticības brāļiem iekarot Eiropu. Kristieši un jezīdi lai piesargās, bet ticības brāļiem, īpaši par taisnīgu atlīdzību, var palīdzēt.

Lielā mērā nelegālo migrāciju papildina tie viesstrādnieki, kurus no Persijas līča valstīm izstumj ekonomiskās problēmas. Turklāt bez ekonomiskās krīzes, kuru izraisīja zemās naftas cenas, klāt nāk arī saspīlējuma pieaugums starp Irānu un Saūda Arābiju, kas draud izvērsties patiešām nopietnā konfliktā. Ja konflikts saasināsies, migrācijas ceļš no Persijas līča uz Eiropu var pat aizvērties. Tāpēc vajag pasteigties.

Līdz ar to, visticamāk, viens no lielās migrantu plūsmas pieauguma cēloņiem Eiropā ir naftas cenu samazinājuma izraisītās problēmas Persijas līča valstīs.