Reitingi un prezidenti

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās Rīta Avīzes pasūtījuma ir apkopojis 2015. gada decembra Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātus par politiķu darbības vērtējumu.

Kā liecina aptaujas rezultāti, visaugstākais reitings starp visiem Latvijas politiķiem ir Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Lai gan popularitātes līderis joprojām ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, tomēr Valsts prezidenta reitings ir augstāks. Reitings tiek aprēķināts pēc formulas, kurā no pozitīviem vērtējumiem tiek atskaitīti negatīvi vērtējumi. Raimonds Vējonis izceļas ar zīmīgi mazāku negatīvu vērtējumu skaitu, salīdzinot ar Aivaru Lembergu. Trešajā vietā jau ir redzams aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš reitingā uz ceturto vietu ir atspiedis Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Cēlonis ir tieši tādas pats – Raimondam Bergmanim ir krietni mazāk negatīvu vērtējumu nekā Nilam Ušakovam.

Salīdzinot ar analoģisku SKDS aptauju, kas tika veikta pirms gada (2014. gada decembrī), ir jāsecina, ka relatīvi lēnām samazinās to iedzīvotāju skaits, kas gan Aivaru Lembergu, gan Nilu Ušakovu vērtē negatīvi.

Savukārt Raimonda Vējoņa popularitāte gada laikā ir iespaidīgi augusi. 2014. gada decembrī, vēl aizsardzības ministra amatā, Raimonda Vējoņa reitings bija 12,5. Viņa darbību pozitīvi vērtēja 36,5% aptaujāto, bet negatīvi 24,0%. Pirms gada par Raimondu Vējoni neko nebija dzirdējuši vai nevarēja viņa darbu novērtēt 39,5% iedzīvotāju. 2015. gada decembrī Raimondu Vējoni pozitīvi vērtēja jau 69,8% aptaujāto, negatīvi tikai 11,7%, bet tikai 2,9% no aptaujātajiem neko nebija dzirdējuši par jaunievēlēto Valsts prezidentu.

No tā var secināt, ka Latvijā ir divi popularitātes ziņā «droši» amati – Valsts prezidenta un aizsardzības ministra amats. Ja politiķi, kas nokļuvuši šajos amatos, vienkārši «neizlec no lomas», tad popularitāte viņiem ir garantēta, neatkarīgi no tā, vai viņiem amata laikā ir jārisina kaut kādas nozīmīgas problēmas vai nav.

Svaigākā SKDS aptauja arī apliecina, ka politiķu zemie reitingi ir pārvarami. 2014. gada decembrī viens no Latvijas nepopulārākajiem politiķiem bija Edgars Rinkēvičs. Tolaik viņa darbību negatīvi vērtēja 42,2% respondentu. 2014. gada decembrī par Rinkēviču negatīvāks vērtējums bija tikai Dzintaram Zaķim un Solvitai Āboltiņai. Taču 2014. gada aptaujas brīdis sakrita ar laiku, kad ārlietu ministrs «izgāja no skapja». Ir pagājis gads, un reitinga progress ir acīmredzams – no mīnus 15,9 uz mīnus 1,7 gada laikā. Iespējams, ka Latvijas sabiedrība nav nemaz tik homofobiska, kā to iztēlojas Latvijas slavenākie homofili.

2015. gads bija laiks, kad pastiprinājās popularitātes zudums abām vadošajām Vienotības līderēm. Intrigas, lai kompromitētu Laimdotu Straujumu (mahinācijas ap Liepājas metalurgu, Airbaltic sāga, ministru algu celšana skolotāju streika dienā utt.), ir atstājušas ietekmi. Laimdota Straujuma Ministru prezidenta amatu atstāja, būdama viena no nepopulārākajām Latvijas politiķēm. 2015. gada decembrī Laimdotas Straujumas reitings bija mīnus 40,3 punkti, bet pirms gada tas bija plus 0,6.

Tomēr 2015. gads visdramatiskākais popularitātes krituma ziņā bija Solvitai Āboltiņai. Solvitas Āboltiņas nelabvēļi atrodas visai ietekmīgās pozīcijās visdažādākajos plašsaziņas līdzekļos. Gan pirms tam, gan 2015. gada laikā tika īpaši izcelta un uzpūsta jebkura Solvitas Āboltiņas kļūda, ikviens Vienotības vadītājas misēklis. Lai gan pēc savām lietišķajām, morāli ētiskajām un citām īpašībām Solvita Āboltiņa īpaši neatšķiras no Latvijas politiskās elites augšgala standarta, sabiedriskajā apziņā viņa jau ir pataisīta par īstu briesmoni.

Gada laikā (starp 2014. un 2015. gada decembri) reitings no mīnus 42,8 samazinājās līdz mīnus 67,7 punktiem. Dramatiski pieauga to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas Solvitas Āboltiņas darbību vērtē «ļoti negatīvi». 2014. gadā šādu iedzīvotāju bija 25%, bet 2015. gada decembrī jau 47,3%.

Protams, ka iedzīvotāju noskaņojumam nav tiešas ietekmes uz nākamās valdības vadītāja izvēli, bet tik nepopulāra politiķa nosaukšana par Ministru prezidenta kandidātu būtu Latvijas un Eiropas demokrātijas vēsturē nepiedzīvots socioloģisks eksperiments.