Gāzes nozare nacionalizācijas gaidās
Grozījumu projekts Enerģētikas likumā pagājušajā nedēļā izraisīja asus akciju sabiedrības Latvijas Gāze (LG) iebildumus.
Kā zināms, Ekonomikas ministrija sagatavoja, bet Saeima pirmajā lasījumā akceptēja grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka noteikt valstij pirmpirkuma tiesības, tiklīdz vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieks (vai šādas sistēmas operators) atsavina vairāk nekā vienu procentu sava uzņēmuma daļu vai akciju. Pieņemot izmaiņas likumā, Latvijas valsts varēs pretendēt uz pirmpirkuma tiesībām, ja «komersants, kam pieder dabasgāzes pārvades sistēma vai jebkāda tās daļa, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuves daļa, atsavina dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas Inčukalna gāzes krātuvei nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas».
Tajā pašā laikā likumprojekts uzliek saistības LG radīt apstākļus, lai sāktos akciju vai kapitāla daļu atsavināšanas apstākļi. LG jau no 2017. gada 3. aprīļa jābūt izveidotam no uzņēmuma LG nodalītam neatkarīgam uzņēmumam, kas nodrošinās dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu, bet līdz 2017. gada beigām pašreizējiem LG īpašniekiem ir jāpārdod savas kapitāla daļas nodalītajā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem tiek izveidoti apstākļi, kuros noteikti iestāsies valsts pirmpirkuma nosacījumi attiecībā uz nozīmīgāko daļu no gāzes nozares infrastruktūras.
Faktiski grozījumi Enerģētikas likumā ir gāzes nozares nacionalizācijas pieteikums, vienlaikus saglabājot iespēju – ja procesā iesaistītos kāda liela komercbanka (kuru uzrauga ES līmenī), tad kapitāla daļas var viegli nonākt vai nu valsts, vai arī spekulatīva investora kontrolē.
Protams, tik klajš un cinisks biznesa jomu pārdales likumprojekts izraisīja negatīvu attieksmei no LG īpašnieku puses. Pagājušajā nedēļā LG iesniedza iebildumus pret vairākām izmaiņām Enerģētikas likumā, kurās norāda, ka grozījumi ir atkāpšanās no LG privatizācijas līguma, kurā ir noteiktas Latvijas valsts garantijas, ka līdz 2017. gada 2. aprīlim LG varēs darboties kā vienots uzņēmums. Līdz ar to LG uzskata, ka valsts vienpusēja atkāpšanās no privatizācijas līguma «var radīt ievērojamu risku Latvijas valstij tikt iesaistītai starptautiskā tiesvedībā ar Latvijas Gāzes akcionāriem».
Iebildumos pret grozījumiem Enerģētikas likumā LG neaicina pagarināt monopolstāvokli. LG arī neceļ iebildumus pret to, ka Latvija ieviesīs ES Trešās enerģētikas direktīvas normas pirms laika, kad izpildās normas, ka šī direktīva ir jāievieš obligāti.
LG ir iebildumi pret izvēlēto nodalīšanas formu. Likumprojekts nosaka LG nodalīšanu māsas uzņēmuma veidā, bet LG piedāvā to veidot kā meitas sabiedrību. Tāpat LG ir būtiski iebildumi pret likumprojektā noteiktajiem nodalītā pārvades un glābšanas uzņēmuma pārdošanas termiņiem. Pat Latvijas valdības visizlavētākā un ģeniālākā pārdevēja Prudentia, par kuru, spriežot pēc valdības izvēles, labākas pārdošanas meistares Latvijā nav un nekad nav bijis, airBaltic pārdošanas procesu ievilka līdz pat četriem gadiem. Turklāt pat šajā laikā process vēl nav noslēdzies. Savukārt LG akcionāriem tiek doti deviņi mēneši, un, ja tie nepagūs, tiek draudēts dot «uzraugošajai iestādei pilnīgu rīcības brīvību noteikt naudas sodu līdz pat 6 miljoniem eiro par jebkādu likumā noteikto termiņu neievērošanu neatkarīgi no tā ilguma, izraisošajiem apstākļiem vai vainojamām personām». LG aicina noteikt saprātīgus un reālistiskus nodalītā uzņēmuma pārdošanas termiņus, turklāt pat īsākus nekā tie, kurus valdība atļāva pat tik ģeniālai tirgotajai, kāda ir Prudentia.
Kā īlens no maisa likuma grozījumos spraucas ārā politiskās elites vēlme izrēķināties ar Gazprom un maksimāli samazināt šī Krievijas milža ekonomisko ietekmi Latvijā. Taču neaizmirsīsim, ka LG nav tas pats, kas Gazprom. Gazprom ir tikai viens no LG īpašniekiem, turklāt ne pats lielākais. Tomēr, lemjot par LG nākotni, ir jāsaprot, kādas ir Latvijas valsts ilgtermiņa intereses. Latvijas interesēs nav demonstrēt visai pasaulei, ka Latvijas valdības investoru piesaistes stils ir, mainoties politiskajai konjunktūrai, vienpusēji atteikties no garantijām un noslēgtiem līgumiem ar ietekmīgiem investoriem. Kurš no starptautiskajiem investoriem turpmāk ticēs Latvijas valdības solījumiem, kad tiks meklēti investori citos svarīgos tautsaimniecības sektoros?
Otrkārt. Latvijas interesēs ir minimizēt jebkādus riskus par iespējamo zaudējumu piedziņu Stokholmas arbitrāžas tiesā, nonākot konfliktā ar LG akcionāriem. Latvija LG privatizācijas līguma nosacījumus izturēja 18 gadus un astoņus mēnešus. Latvijas valstij ir palicis izturēt vēl atlikušo gadu un četrus mēnešus. Atkāpes no LG privatizācijas līguma ar iespējamām smagām soda sankcijām, ja ir palicis tik neliels laika sprīdis, vairāk izskatās pēc kaitniecības nekā pēc Latvijas interešu ievērošanas.