Pulksteņu grozīšana un kremļafobija
 
©F64

Oktobra pēdējā svētdienā, kā jau ierasts, visi Latvijas ļaudis grozīja pulksteņu rādītājus. Sākās ziemas laiks, un pulksteņa stundu rādītājs tika atbīdīts (pārslēgts) vienu stundu atpakaļ.

Īsi pirms pārejas uz ziemas laiku sabiedrībā kārtējo reizi pacēlās saprāta balsis par regulāras pulksteņu grozīšanas bezjēdzīgumu. Jā! Mēs tagad esam ieguvuši vienu gaišāku stundu rīta pusē. Bet tajā pašā laikā mēs esam ieguvuši vienu tumšu stundu vakarā. Jāatgādina, ka vasaras laika sistēma sākotnēji tika ieviesta pasaules karu laikā, lai ļautu ražojošiem uzņēmumiem tērēt mazāk elektrības par apgaismojumu. Mūsdienās no pulksteņa grozīšanas lielus labumus varbūt gūst lielais bizness, bet patiesībā pārliecinošu pierādījumu par lielajiem ekonomiskajiem labumiem no pulksteņu grozīšanas nav. Savukārt ir argumenti, kuriem noteikti jāpiekrīt, – pulksteņa rādītāju bīdīšana daudziem rada nevajadzīgu un lieku stresu, jo ietekmē diennakts ritmu, miega režīmu utt. Taču brīdī, kad dažādos sociālajos tīklos un domu apmaiņas platformās noritēja pragmatiska diskusija un liela daļa laužu sliecās vispār atteikties no pulksteņa grozīšanas, tika izteikts visiedarbīgākais arguments. «Ja mēs tagad nepagriezīsim pulksteņus stundu atpakaļ, tad Latvijā paliks pie Maskavas laika. Nevar būt lielākas nodevības izpausmes kā pāreja uz Maskavas laiku.» Pēc šāda argumenta sanāk, ka visi, kas iebildīs pret pulksteņa grozīšanu, ir Putina troļļi, Maskavas savervēti aģenti, nodevēji, kas pārdevušies Kremlim utt. Domu apmaiņa norima. Neviens taču negrib tikt apzīmēts kā nodevējs un ļaundabīgs trollis.

Patiešām. 2011. gadā Krievija atteicās no pulksteņa grozīšanas, bet no 2014. gada Maskavā pastāvīgi ir nevis Griničas meridiāna ceturtās austrumu laika joslas (Coordinated Universal Time jeb UTC+4) laiks, bet gan trešās joslas laiks. Lēmumu atteikties no vasaras laika nepieņēma Vladimirs Putins. Tā laika Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ar īpašu rīkojumu izbeidza pulksteņu grozīšanu visā Krievijas teritorijā. Tikai Medvedeva lēmums nebija Krievijas dīvainība. Krievija, atsakoties no pulksteņa grozīšanas, pievienojās to valstu pulkam, kas jau pirms Krievijas prezidenta lēmuma atteicās no eksperimentiem ar vasaras laiku. No vasaras uz nemainīgu laiku pārgāja Japāna, Ķīna, Dienvidkoreja, Indija un daudzas citas zemes. Tiklīdz šo valstu valdības saprata, ka pulksteņu grozīšanai nekādas ekonomiskās atdeves nav, tās lēma izbeigt regulāro pulksteņu grozīšanu. Pašlaik lielākajā daļā pasaules valstu, precīzi – simt sešdesmit vienā valstī, pulkstenis gada laikā netiek grozīts. Obligāts sezonāls laiks visā valsts teritorijā ir noteikts 68 valstīs, bet desmit valstīs pāriet vai nepāriet uz vasaras laiku ir štatu vai provinču atbildība un izvēle. ASV Arizonas štatā uz vasaras laiku nepāriet, bet Kolorādo un Ņūmeksikā pāriet, taču tas nerada nekādas problēmas ASV stabilitātei un teritoriālajai integritātei.

Diskusija par vasaras un ziemas laika lietderību, kurā iezīmējās fobijas no Maskavas laika, izgaismoja pilnīgi iracionālo paranoju, kas ir pārņēmusi lielu daļu Latvijas sabiedrības. Viss, ko dara Putins, Maskava un Kremlis, ir slikti! Viss, ko Putins ir atzinis par labu esam, citiem var tikai kaitēt. Ja ģeopolitiskā līmenī šādi argumenti vēl ir saprotami, tad sadzīviskā līmenī tie noved līdz pilnīgam absurdam. Ja šodien Putins ieies tualetē un nomazgās rokas, tad, vadoties no loģikas, ka viss, ko dara Putins, ir slikti, sanāks, ka ikviens, kurš nākamās stundas, nedēļas, mēneša vai gada laikā nomazgās rokas, atdarinās Putinu un kļūs par Putina ideju adeptu? Savukārt ikviens, kurš sociālajos tīklos atgādinās par roku mazgāšanas nepieciešamību, tiks klasificēts kā bīstams trollis, kas cenšas nosvērt sabiedrisko domu par labu Krievijas interesēm.

Latvijas ļaudis! Pārtrauksim šādu absurdo teātri. Gan Putins, gan Krievijas valdība var pieņemt lēmumus, kas būs bīstami un kaitīgi ES, NATO un ASV interesēm. Taču pat Putins un Krievijas valdība var pieņemt lēmumus, kas mums ir neitrāli. Vēl vairāk. Kremlis var pieņemt lēmumus, kas veicina un veicinās sadarbības uzlabošanos, lēmumus, kas sakrīt ar Latvijas, ES un ASV interesēm. Ikviena ideja, priekšlikums vai pieredze ir jāvērtē racionāli, nevis vadoties no tā, kurš to pirmais izteica vai atbalsta.

Var, protams, ironizēt, ka 2016. gada pavasarī, kad Latvijai ieplānots pāriet uz vasaras laiku, pat vislielākie Krievijas nīdēji, pat vislielākie NATO izcilības centra troļļu mednieki pārgrozīs pulksteņus uz Maskavas laiku. Tā kā Maskava kā savu laiku ir pieņēmusi trešās austrumu joslas (UTC+3) laiku, tad, pārejot uz vasaras laiku, Latvijā būs tā pati stunda, kas Maskavā. Tikai trešās joslas laiku kā savu pastāvīgo laiku ir pieņēmusi ne tikai Maskava, bet arī Minska, Kuveita, aptuveni divdesmit valstu galvaspilsētas. Trešā laika josla nav vainīga pie tā, ka Krievijas valdība to izvēlējusies par savas galvaspilsētas laiku.

Izbeidzam meklēt ģeopolitiku, kur tās nav. Kuru laika joslu izmantot savam vietējam laikam, ir katras valsts (arī Latvijas) suverēnas tiesības. Tomēr, diskutējot par laika joslas vai sezonas laika maiņu Latvijā, būtu jāņem vērā arī citu Baltijas valstu intereses. Pavisam nesenā pieredze, kad Lietuvai un Latvijai bija atšķirīgas laika joslas, radīja ļoti daudz neērtību, jo Baltijas valstu ekonomiskā integrācija un iedzīvotāju sakari ir ļoti cieši.