Izmeklēšanas komisijas ziņojums ir jānoraida pilnībā

Jāsaka, uzreiz pēc Zolitūdes veikala sabrukšanas notika diskusijas un atbildes meklējumi, kāpēc bija iespējama šādas konstrukcijas sagrūšana.

Zolitūdes traģēdija jau neattiecas tikai uz Latviju. Eiropā un citviet pasaulē ir simtiem un tūkstošiem būvju, kurās ir izmantotas līdzīgas konstrukcijas, līdzīgi celtniecības materiāli, vienādas savienojumu tehnoloģijas utt. Tātad, ja problēma bija kādā no plaši lietotajiem materiāliem vai tehnoloģijā, tas nozīmētu noteiktu risku jau uzceltajos projektētajos vai celtniecībā esošajos objektos visur. Katastrofas iemels bija saprotams. Slodze konstrukcijai bija par lielu, taču, kas konkrēti izraisīja ēkas sabrukšanu, nebija zināms. Tagad ir publiskots Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projekts, un vienlaikus Ģenerālprokuratūrā publiskoja galvenos secinājumus par Zolitūdes traģēdiju. Parlamentārā izmeklēšanas komisija vēlas runāt tikai par morālu un politisku, konkrētu politiķu atbildību, bet Valsts policijas izmeklēšanā ir iegūti konkrēti rezultāti un secinājumi par katastrofas tiešajiem cēloņiem un iemesliem. Ja salīdzinām publiskotos izmeklēšanas rezultātus ar ekspertu atziņām uzreiz pēc katastrofas, tolaik vairākums Latvijas un arī citu valstu ekspertu nespēja pieļaut, ka vislielākā problēma ir elementārs slodžu aprēķins. Tolaik ļaudis, analizējot notikumu, pieņēma, ka slodzes ir aprēķinātas pareizi, bet kļūdas vai paviršības ir pieļautas tikai slodžu sadalījumā konkrētajā risinājumā.

Kā liecina izmeklēšanā iegūtie rezultāti, Zolitūdē sabrukušajā veikalā pieļautas būtiskas atkāpes no būvnormatīviem, kuru rezultātā metāla kopņu konstrukcijas nestspēja tika pārsniegta 6,5 reizes. Savukārt galvenās problēmas, kas summējās nestspējas ievērojamā samazinājumā, bija šādas.

Sākotnēji ēkai bija plānotas viengabala kopnes, bet vēlāk projekta gaitā tās tika sadalītas.

Mainot slodzes sadalījumu uz pārseguma paneļiem un uz kopņu apakšējā savienojuma mezgla, netika veikti slodžu pārrēķini.

Nav nekādu detalizētu norāžu par to, kādas skrūves un uzgriežņi būtu jāielieto montāžas mezglos.

Kad kopnes samontēja un uz tām uzlikta dzelzsbetona plātnes, tās izliecās par apmēram diviem centimetriem, bet neviens par to nelikās ne zinis u.c.

Prokuratūras slēdzieni un izmeklēšanas laikā atklātā informācija rada stingru pamatu iznīcinošai Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projekta kritikai.

Ja traģēdijas galvenais cēlonis ir aplams slodzes aprēķins un nepareizi tālākie konstrukcijas slodžu sadalījuma risinājumi, tad ko te varētu līdzēt būvinspekcijas likvidēšana vai nelikvidēšana? Ko nemākulīgam vai aplamam slodžu aprēķinam varētu līdzēt viena vai cita likuma panta iebalsošana vai neiebalsošana būvniecības likumā? Atbilde ir: «Neko!» To skaidri paskaidroja Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: «Nebija jautājumu – sabruks vai nesabruks, bet tikai viens jautājums – kad tas notiks. Kļūda jau pašā sākumā bija ieprogrammēta projektā.»

Ģenerālprokurora secinājumi ir pilnīgā pretrunā ar Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sacerēto. Komisija metās uzkraut atbildību par traģēdiju tiem politiķiem, kurus liela daļa no Latvijas sabiedrības labprāt redzētu nospārdītus.

Piemēram, Valdi Dombrovski. Viņš ar savu taupības politiku, kuras iespaidā simtiem tūkstošu ļaužu pameta Latviju, ir aizdevis dusmas daudziem. Valda Dombrovska uzvedība pēc traģēdijas bija jokaina. Tikai kā var pieprasīt Dombrovska atbildību par to, ka uzņēmumā, kuram ir atbilstoša sertifikācija, slodžu aprēķins netika veikts vispār vai tika veikts pilnīgi analfabētiski? No Dombrovska varētu un, iespējams, vajag pieprasīt atbildību par rīcību pēc traģēdijas, bet ne par pašu traģēdiju!

Salīdzināsim Zolitūdes traģēdiju ar izpletņlēkšanu. Ir zināmi noteikumi, kā jāsaloka izpletnis, kādā augstumā tas būtu jāatver utt. Iedomāsimies šādu atgadījumu. Kāds cilvēks 3000 metru augstumā izlec no lidmašīnas ar izpletņa somu uz muguras, bet izrādās, ka viņa somā izpletņa vietā bija iestūķēts palags. Notiek traģēdija. Kurš ir vainīgs? Vai vainīgs ir instruktors, kurš izpletņa vietā iestūķēja palagu un vēlāk aizmirsa to nomainīt, vai pilots, kas uzticējās instruktora profesionālismam un neizkontrolēja katru izpletni? Ja šāda traģēdija būtu jāizmeklē Saeimas parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, tad par morāli un politiski vainīgiem, visticamāk, tiktu pasludināti visi, kas balsoja par Aviācijas likuma apstiprināšanu, kā arī tie, kas izteica jebkādus ierosinājums par izpletņa locīšanas instrukciju utt.

Līdzīgā veidā ir nostrādājusi Zolitūdes traģēdijas parlamentārā izmeklēšanas komisija. Tā maldīgi pieņēma, ka būvinspekcijas nelikvidēšana varētu mūs pasargāt no jebkādas noziedzīgas darbības vai pretdarbības, un uz šiem maldiem izveidoja ziņojumu.

Nozīmīgākais, ko Zolitūdes komisija varētu izdarīt tagad, – tai vīrišķīgi jāatzīst pieļautās kļūdas un kā nekvalitatīvs jānoraida viss ziņojums pilnībā.