VN akciju darījums – par 61 miljonu eiro mazāks nekā VN aktīvu vērtība

Pirmdien, oficiāli noslēdzot Latvijas Naftas tranzītam piederējušo VN akciju pārdošanu, no darba AS Ventspils nafta padomē atkāpās Latvijas Naftas tranzīta deleģētās amatpersonas – Rudolfs Meroni, Deivids Gajs Anstisa, Jāni Berķis, Nauris Berķis un Ivars Bērziņš.

Visa vara pār VN aktīviem tagad ir Euromin Holdings (Cyprus) Limited rokās. Latvijas likumdošana nosaka, ka pēc tik lielas akciju kapitāla daļas iegādes vairākuma akcionāram ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tāds arī tika izteikts.

2. oktobrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma iesniegumu no uzņēmuma Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kurā bija izteikts priekšlikums obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, lai iegādātos visas brīvajā tirgū esošās akciju sabiedrības Ventspils nafta akcijas.

Uz obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta parakstīšanas brīdi Euromin Holdings (Cyprus) Limited piederēja 97,5 miljoni VN akciju jeb 93,34% no visa akciju kapitāla.

Šā piedāvājuma atbilstību likumam un mazākuma akcionāru interesēm vēl vērtēs Finanšu un kapitāla tirgus komisija, jo akciju atpirkšanas piedāvājums būs spēkā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma atļaut izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu. Kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija dos savu apstiprinājumu, tad atpirkšanas process tiks iedarbināts. Pēc tam, kad obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekts tiks publicēts Latvijas Vēstnesī, akcijas būs jāsāk atpirkt 30 dienu laikā.

No VN puses visas procedūras tiek ievērotas precīzi atbilstoši likumiem un atbildīgas korporatīvās pārvaldības principiem. Tāpat atbilstoši likumā noteiktiem normatīviem ir arī aprēķināta obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā pērkamo akciju cena. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,12 eiro.

Atbilstoši Latvijas Finanšu instrumentu tirgus likuma 74. pantam, izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, vienas atpērkamās akcijas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko akciju iegādes cenu pēdējo 12 mēnešu laikā vai akcijas vidējo svērto cenu regulētajā tirgū pēdējo 12 mēnešu laikā, vai akcijas vērtību, ko aprēķina, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu.

Ņemot vērā to, ka pirmie divi rādītāji, ja vērtējam tikai Rīgas Fondu biržā redzamo oficiālo informāciju, ir mazāki par 3,12 eiro, cena ir noteikta atbilstoši VN finanšu rādītājiem.

Tātad, atbilstoši VN aktīvu vērtībai, vienas akcijas cenai ir jābūt 3,12 eiro, bet Latvijas Naftas tranzīta vadība piekrita pārdot 45,19 miljonus akciju par 1,77 eiro. Ja darījums notiktu un samaksa par akcijām tiktu veikta atbilstoši VN aktīvu vērtībai, tad Latvijas Naftas tranzīta ienākumiem no darījuma vajadzētu būt par 61 miljonu eiro lielākiem nekā tie, kādi ir pēc VN akciju pārdošanas par cenu

1,77 eiro par vienu akciju. Vērtējot pēc VN aktīviem, darījums ir par 61 miljonu eiro mazāku summu nekā VN aktīvu vērtība.

VN finanšu rādītāji bija zināmi pirms Latvijas Naftas tranzīta darījuma un ir zināmi arī tagad. Ikvienā normālā un civilizētā valstī, kurā par uzņēmumu vadītājiem pastāv motivētas aizdomas, ka tie nerīkojas atbilstoši īpašnieku kopējam labumam, bet slēdz pilnīgi neadekvātus un nesaprotamus darījumus, sāktos izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā uzņēmumu vadītāji tika motivēti sagādāt saviem īpašniekiem desmitiem miljonu eiro lielus zaudējumus.

Ventspils naftas akciju pārdošanas darījums rada risku, ka daļa no iespējamajiem zaudējumiem attieksies uz Latvijas valsti. Daļa no Latvijas Naftas tranzīta ienākumiem par VN akciju pārdošanu pastarpināti būtu jāsaņem vairākiem patiesā labuma guvējiem, kur kapitāla daļas ir arestētas atbilstoši Latvijas tiesas spriedumam. Atbildību par arestēto īpašumu gādīgu un rūpīgu pārvaldību ir uzņēmusies Latvijas valsts. Ja valsts nozīmētie arestētās manats uzraugi būs pieļāvuši klaji neizdevīgus darījumus, nediplomātiskā valodā runājot – izzaguši vai notrallinājuši uzņēmumu aktīvus, tad attaisnojoša sprieduma gadījumā Ventspils uzņēmēju krimināllietā, visticamāk, pret Latvijas valsti tiks vērsta prasība par zaudējumu piedziņu. Savukārt, ja Ventspils uzņēmēju krimināllietas tiesas sprieduma rezultātā arestētās kapitāla daļas nonāks valsts īpašumā, tad sanāks, ka zaudējumi no kapitāla daļu pārvaldes ir sagādāti Latvijas valstij tieši. Jebkurā gadījumā VN akciju pārdošanas darījums normālā un civilizētā valstī no kompetentu iestāžu puses tiktu rūpīgi izmeklēts un patiesība tiktu noskaidrota.