Pašnāvnieciskais valsts budžeta projekts

Kad noslēdzās Otrais pasaules karš, uzvarētāju valstu līderi bija iecerējuši Vāciju ekonomiski iznīcināt.

Sākotnējā stratēģija bija Vāciju deindustrializēt un pārvērst par klusu lauksamniecības zemi. Tūkstošiem rūpnīcu demontēja un izveda uz PSRS, mežus izcirta utt. Kad Vācijas ekonomiskās iznīcināšanas programma jau tika iedarbināta, atklājās kāda būtiska blakne. Ja 1945. un 1946. gadā Vācija ekonomiski tiktu pilnīgi sagrauta, tad nākamajos gados Vācijas kaimiņvalstīm būtu jāpiedzīvo dziļa ekonomiska krīze un tām nebūtu nekādu cerību uz izaugsmi. Iemesls bija gauži vienkāršs – Vācija bija galvenais Centrālās Eiropas valstu eksporta pircējs. No daudzām valstīm Vācija pirms kara iepirka trešdaļu vai pat 40% no visa eksporta. Ja nav iespējas eksportēt uz Vāciju, tad ražošana ir būtiski jāsamazina, jo uz Vāciju neeksportēto nevienam citam nevajag. Kad atklājās, ka Vācijas pilnīga ekonomiska iznīcināšana nozīmē nabadzības un sociālās spriedzes pieaugumu visās Vācijas kaimiņzemēs, amerikāņu administrācija nekavējoties mainīja plānus. Ekonomiski attīstīta Vācija bija vajadzīga visai Eiropai. Māršala plāns tika attiecināts ne tikai uz Otrā pasaules kara upuriem, bet arī uz Vāciju. Rezultātā augošā Vācijas ekonomika kļuva un joprojām ir galvenais Eiropas ekonomikas dzinējspēks.

Šī ir precīza analoģija, vērtējot pašreizējos ekonomiskos procesus un Krievijas daļēju izslēgšanu no Eiropas ekonomiskās telpas. Kaut vai daļēja Krievijas ekonomikas izslēgšana no Eiropas telpas tuvākajiem kaimiņiem nozīmēs mazākus ienākumus no eksporta. Ja pārējo ekonomikas sektoru izaugsme nebūs pietiekama, lai kompensētu Krievijas tirgus zudumu, tad ekonomika sašaurināsies. IKP skaitļus vēl var ar matemātiskām manipulācijām uzlabot, bet reāli iekasēto nodokļu daudzums ir un būs tāds, kāds tas ir.

Šie ir apstākļi, kas diskusijās par 2016. gada valsts budžeta projektu neļauj saprasties uzņēmējiem, darba ņēmējiem un valdībai. Vienotības budžetiskie līderi joprojām melo sabiedrībai, ka ar Latvijas ekonomiku viss ir kartībā. Inflācija zema, IKP aug griezdamies, bet Latvija ir veiksmes stāsts, kas jākopē ikvienā Eiropas zemē. Tikai vērtējot nodokļu ieņēmumu prognozes, ir skaidrs, ka pasakas par ekonomisko izaugsmi ir meli, Vienotības propaganda. Tā vietā, lai publiski atzītos melos un sabiedrības maldināšanā, lai lūgtu sabiedrības piedošanu par lētajiem vēlēšanu propagandas trikiem, tagad tiek klāstīts, ka nodokļi ir jāpaaugstina, jo ekonomikā klājās pārāk labi. Diemžēl Latvijas ekonomiskā perspektīva radikāli atšķiras no tās pasakainās ainas, kuru Vienotības propagandisti izskaistināja daudzu gadu garumā. Latvijas tuvākās perspektīvas liecina par pilnīgi pretējo. Krievijas daļēja izslēgšana no Eiropas ekonomiskās telpas padarīs mūs visus daudz nabagākus. Vērtējot šī gada augusta statistiku, Krievijas iekšzemes patēriņš bija par 5,5% mazāks nekā gadu iepriekš. Pat šis zemais līmenis tika iegūts, tērējot vairāk par ienākumiem, jo pašreizējo Krievijas patēriņa līmeni nodrošina pastiprināta uzkrājumu tērēšana. Tas nozīmē – lai Krievija kaut cik sabalansētu makroekonomisko situāciju, tai ir jāstimulē eksports un jāierobežo imports. To var saukt par sankcijām, var saukt par sanitārajām normām, bet Krievijai imports būs jāierobežo. Arī pakalpojumu (lasiet – tranzīta pakalpojumu) imports. Mums ir jāsaprot, ka pat neatkarīgi no bloku iedalījumiem Krievijai ir jāsamazina imports, jāveido protekcionisma politika savu preču un pakalpojumu atbalstam. Tas ir vienīgais reālais veids, kā ekonomisko krīzi noturēt kaut cik sociāli stabilos rāmjos.

Ņemot vērā šos apstākļus, optimisms nav vietā. Ir kopīgi jāatrod risinājumi, ko darīt.

Vienotības piedāvātais risinājums ir atteikties no iepriekš solītās finanšu politikas un noslaukt no Latvijas uzņēmumiem vēl vairāk nodokļu, tos palielinot. Taču viss, ko, paaugstinot nodokļus, izdosies papildus izsūkt no Latvijas galvenā nodokļu balsta, no tiem 5000 uzņēmumiem, kas ģenerē 90% no visiem valsts nodokļu ienākumiem, nebūs pieejams šo uzņēmumu attīstībai, investīcijām, izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai. Viss, ko nākamgad paaugstināto nodokļu veidā (vienalga, kā tos sauks – solidaritātes vai lauzto solījumu nodokļi) noslauks no uzņēmumiem, samazinās nākotnes nodokļu maksāšanas bāzi nākamajiem 5 līdz 10 gadiem! Ar t.s. solidaritātes nodokli un citiem nodokļu paaugstinājumiem Latvijas uzņēmumiem tiek atņemta iespēja investēt citu tirgu meklējumos, lai kompensētu Krievijas tirgus daļēju zudumu. Piedāvātā nodokļu politika nozīmē virzienu uz ekonomikas sarukšanu, nevis stabilizāciju.