Aizdomu ēna pār Ventspils naftas akciju darījumu

© F64

Septembrī notika viens no lielākajiem darījumiem pēdējos gados. Uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited no uzņēmuma Ventbunkers meitasuzņēmuma – akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts – iegādājās 43,25% Ventspils naftas akciju, par tām maksājot 1,77 eiro gabalā.

Darījums izraisīja ievērojamu Ventspils naftas akcijas cenas kāpumu, un šonedēļ vienas akcijas cena stabili pārsniedza trīs eiro līmeni par akciju. Atgādināsim, ka darījums skar vienu no ietekmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem. Akciju sabiedrība Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā, kas darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. Ventspils nafta pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, starp kuriem ir ļoti nozīmīgi aktīvi. VN pieder 51% no SIA Ventspils nafta termināls (lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā) kapitāla daļām. Ventspils naftas īpašumā ir 66% SIA LatRosTrans kapitāla daļu un gandrīz puse – 49,94% – no akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akcijām. Savukārt Latvijas kuģniecība ir viens no pasaules lielākajiem uzņēmumiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentā. 

Pašlaik tiek izteiktas šaubas par darījuma akciju cenas atbilstību VN akciju tirgus vērtībai. Vispirms ir jāatzīmē, ka pēdējā pusotra gada laikā VN akciju cena balansēja robežās starpa 1,0 līdz 1,5 eiro par akciju, vairāk tuvojoties apakšējai nekā augšējai robežai. Uz šāda fona darījums, kurā figurē skaitlis 1,77 eiro par akciju, var izskatīties kā samaksa virs akciju tirgus vērtības. Darījuma akciju cenas un VN akciju vēsturiskā cena pēdējā gada laikā var būt arguments, lai pamatotu darījuma izdevīgumu.

Tomēr ir apstākļi, kas pastiprina šaubas par to, vai VN akciju pārdevēja rīcība ir atbilstoša kārtīga un rūpīga saimnieka praksei.

Pretargumenti ir divi. Pirmais. Līdz Ventspils uzņēmēju strīda saasinājumam un tā risinājuma pārcelšanai uz tiesas zāli VN akciju cenas un darījumu apjoms bija būtiski lielāks par to neaktīvo līmeni, kas bija vērojams Ventspils uzņēmēju lietas iztiesāšanas laikā (skatīt attēlu). Rēķinot no 2003. gada septembra līdz šodienai, VN akciju vidējā cena bija vairāk nekā divi eiro par akciju.

Tomēr galvenais nav akciju vēsturiskā vērtība, bet ieguvumi no tik lielas akciju paketes pirkuma. Tieši tas ir svarīgākais arguments. Tika pārdota nevis liela akciju pakete, bet tika pārdota pilnīga kontrole pār uzņēmumu un tā aktīviem. Respektīvi, pēc šī darījuma pircējs ieguva nevis vienkāršu vairākumu, ar iespējām ievēlēt uzņēmuma padomes vairākumu un iecelt sev izdevīgu valdi, bet pircējs ieguva pilnīgu kontroli pār uzņēmumu. Pēc darījuma Euromin Holdings (Cyprus) Limited (kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA) īpašumā ir vairāk nekā 97 miljoni VN akciju jeb 93,24%no VN akciju kapitāla.

Pēc šī darījuma pircējs var atbrīvoties no mazākuma akcionāru pārstāvniecības VN padomē, un pēc šāda darījuma mazākuma akcionāru iespējas kontrolēt uzņēmuma vadību un biznesa politiku ir būtiski samazinājušās. Atbilstoši Latvijas likumiem, iestājoties šādiem apstākļiem, vismaz 90% akciju turētajiem ir jāizsaka obligāts akciju atpirkšanas piedāvājums. Tāpēc arī jautājums, vai cena 1,77 eiro par akciju nav par zemu, ir pamatots. Ar šo darījumu pircējs nopirka ne tikai kapitāla daļas, bet arī brīvību no jebkuras, iespējams pat ļoti kašķīgu, akcionāru ietekmes.

Jautājumu aktualitāti pastiprina tas, ka, konstruējot dažādus mantiskos arestu un ierobežojumus vienai Ventspils uzņēmēju strīdā iesaistītai pusei, prokuratūra un tiesa atstāja rīcības brīvību tieši šādam darījumam. Tas rada pamatu aizdomām, ka patiesais krimināllietu un bezgalīgo tiesas procesu konstruēšanas mērķis bija neitralizēt iespējamos šķēršļus darījumam ar VN akcijām. Diemžēl, ņemot vērā augsto jautājuma politizācijas pakāpi, ir maz cerību, ka šādas aizdomas tiks objektīvi izmeklētas.

Turklāt, ja dominējošais VN īpašnieks obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā noteiks tādu cenu, kas apmierinās vairākumu no mazajiem akciju turētājiem, tad ar darījumu neapmierināti paliks tikai tie, kam jau daudzus gadus ir piekarināta krimināllietā apsūdzēto birka.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais