Praktiski divas nedēļas pēc tam, kad šī gada 21. maijā finanšu ministrs Jānis Reirs pieteica valdībā projektu pārejai uz diferencēto neapliekamo minimumu, Neatkarīgā publicēja izvērstu kritiku par šo priekšlikumu.
Mēs norādījām, ka piedāvātajā reformā notiek atteikšanās no skaidras, vienkāršas un saprotamas nodokļu sistēmas, ieviešot juridiskus kalambūrus.
Tiek ieviests jauns termins «piemērotais neapliekamais minimums», kuru plānots pakāpeniski samazināt, lai jau 2020. gadā piemērotais neapliekamais minimums sasniegtu nulles līmeni. «Piemērotais neapliekamais minimums» būs jāņem vērā ikvienai grāmatvedībai, rēķinot, cik daudz naudas no aprēķinātās darba algas ieskaitīt darba ņēmēja personiskajā kontā, bet cik pārskaitīt uz Valsts kasi nodokļos.
Neatkarīgā norādīja, ka reformas būtība ir no mazo algu saņēmējiem katru mēnesi iekasēt nodokļos vairāk, nekā viņiem būtu jāmaksā pēc oficiālajām likmēm.
Mēs norādījām, ka ar attiecīgo metodi finanšu ministrs plāno piespiest lielāko daļu darba ņēmēju aizdot valstij daļu no saviem ienākumiem.
Finanšu ministrs ir ieplānojis piespiest gandrīz visus darba ņēmējus pārmaksāt nodokļus, bet pārmaksātais nodoklis pēc tam tiktu atmaksāts tikai tiem, kas obligāti aizpildītu gada ienākumu deklarāciju. Turklāt tiem, kas iedzīvotāju ienākumu deklarācijas aizpildīs, pārmaksātos nodokļus sāks atmaksāt aptuveni pēc pusotra gada no brīža, kad tie tiks iekasēti.
Kā liecināja Neatkarīgās aprēķini, ieviešot attiecīgo reformu, par 2017. gada ienākumiem mazo algu saņēmējiem no 2018. gada vidus vajadzētu sākt atdot pārmaksātos nodokļus – nedaudz virs 150 eiro par gadu.
Neatkarīgā norādīja, ka šādi nodokļu progresivitāti nesaprot nedz ASV, nedz vairumā ES dalībvalstu. Ar jauno grāmatvedības un nodokļu aprēķināšanas sistēmu finanšu ministrs plāno piespiest pilnīgi visus mazo algu saņēmējus izsniegt gada aizdevumu Valsts kasei. No 2017. gada tie būs 14 eiro mēnesī, bet pēc tam vairāk. Savukārt lielo algu saņēmēji tiks atbrīvoti no pienākuma piespiedu kārtā sniegt aizdevumu Valsts kasei. Šāda diskriminējoša politika tika apzīmēta kā «solidaritātes, taisnīguma un atklātības princips».
Tāpat Neatkarīgā norādīja, ka, pieprasot mazo algu saņēmējiem pārmaksāt nodokļus, būtu tikai taisnīgi to formēt kā aizdevumu Valsts kasei un par «pārmaksāto nodokli» mazo algu saņēmējiem maksāt vismaz tikpat lielus procentus, kādus Finanšu ministrija ir izkombinējusi un joprojām maksā starptautiskajiem aizdevējiem – Valsts kases obligāciju turētājiem.
Neatkarīgā veica savu darbu, pat apzinoties, ka Latvijā publisko diskusiju ietekme uz gala lēmumu ir niecīga. Latvijā koalīcijas partijas tikai imitē demokrātiju, jo svarīgākie lēmumi tiek pieņemti ļoti šaurā cilvēku lokā un pēc pieņemšanas, ar ļoti retiem izņēmumiem, tie ir galīgi un nemaināmi. Tālākās diskusijas, apspriešanas, sociālo partneru pieaicināšana utt. ir teātris, tukša laika nosišana, ķeksis, kas domāts tikai propagandas vajadzībām, lai ES līmenī deklarētu, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Neskatoties uz to visu, mēs tomēr aicinājām Saeimas vairākumu noraidīt Reira iecerēto «kišmišu ar rozīnēm» un tā vietā ieviest vismaz tikpat saprotamu nodokļu progresivitāti kā ASV.
Jāsaka, ka, tuvojoties valsts budžeta pieņemšanai, skarbu kritiku par diferencēto neapliekamo minimumu izteica gan vairāki opozīcijas deputāti, gan banku analītiķi, gan arodbiedrību un darba devēju pārstāvji.
Taču, tā kā Latvijā ministrijas faktiski ir attiecīga politiskā spēka dzimtmuižas, tad gadījumos, kad ministriju krēslos nokļūst elementi, kuriem ir pilnīgi vienaldzīgas gan sabiedrības intereses, gan saprātīgi un racionāli argumenti, diskusijas ir pilnīgi liekas.
Publiskojot likumprojektus, neviens netaisās tajos kaut ko mainīt. Publiska apspriešana ir fikcija, kas neko nemaina. Atliek cerēt, ka Latvijas vēlētājiem pietiks apņēmības atbrīvoties no Vienotības oligarhijas diktāta un Latvija atjaunos virzību, lai līdzinātos eiropeiskai, normālai, demokrātiskai un civilizētai valstij.
Atliek cerēt, ka nākamie politiskie spēki vēstures mēslainē aizlaidīs Vienotību kopā ar visām Reira reformām un eksperimentiem. Latvijas nodokļu sistēmai ir jābūt skaidrai, vienkāršai un saprotamai. Ja notiks politiska izšķiršanās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti, tad tai ir jābūt atbilstošai pasaules attīstītāko valstu paraugiem. Nodokļu sistēmas reirizācija ir jāizbeidz.