5. augustā ASV prezidents uzstājās ar runu Amerikas universitātē Vašingtonā. Baraka Obamas runa bija veltīta Irānas un ASV attiecībām. Kā zināms, ASV, Ķīna, Vācija, Lielbritānija, Francija, Krievija un ES panāca izlīgumu ar Irānu kodolprogrammas jautājumā. Irāna piekāpās galvenajos punktos, atsakoties iegūt tehnoloģijas, kas ļautu uzkrāt kodolieroču izveidei pietiekami lielus plutonija vai urāna (235 izotopa) krājumus.
Pēc Irānas līguma noslēgšanas ANO Drošības padome atcēla starptautiskās sankcijas pret Irānu. Taču ir palicis vēl viens šķērslis – ASV Kongress var bloķēt Amerikas vienpusējo sankciju atcelšanu. Savukārt ASV vienpusējās sankcijas attiecas ne tikai uz ASV, bet formāli skar jebkuras valsts banku sektoru, kurā tiek izmantoti norēķini ASV dolāros. Šonedēļ Izraēlas premjerministrs Bendžamins Netanjahu vērsās pie visiem Amerikas ebrejiem un ebreju draugiem ar aicinājumu nepieļaut pret Irānu vērsto ASV vienpusējo sankciju atcelšanu.
Galvenās Izraēlas valdības bažas ir nevis par iespēju ātrai Irānas kodolieroču programmas attīstībai (Baraks Obama: «Atbilstoši līgumam Irāna nevarēs iegūt plutoniju, kas nepieciešams kodolbumbai. Irāna nevarēs iegūt bagātinātu urānu, kas nepieciešams kodolbumbai.»), bet gan iespējai, ka kodolieroči Irānā varētu tikt radīti pēc 15 gadiem, kad līguma termiņš beigsies. Izraēlas bažas izraisa Irānas piekļuve tai piederošajiem, bet ASV bankās iesaldētajiem līdzekļiem. ASV atceļot vienpusējās sankcijas, aptuveni 100 miljardi ASV dolāru nonāks Irānas rīcībā. Izraēlas bažas – iegūstot momentānu pieeju tik lieliem finanšu resursiem, Irāna var tos izmantot, lai atbalstītu palestīniešu organizāciju darbību, lai sniegtu militāru atbalstu šiītu grupām no Irānas līdz pat Jemenai utt.
Savā runā ASV prezidents uzsvēra, ka «Izraēla var sevi aizsargāt no jebkura konvencionālu ieroču apdraudējuma, vai tas nāktu no Irānas, vai no citiem pretiniekiem. No otras puses, ar kodolieročiem bruņota Irāna izmaina šo līdzsvaru».
Baraka Obamas secinājums: līgums ar Irānu ir Amerikas un Izraēlas interesēs, bet Izraēlas premjerministra argumenti ir aplami (I believe he is wrong). Baraks Obama atgādināja, ka ASV vienpusējās sankcijas tika ieviestas un starptautiskā sabiedrība tās atbalstīja, lai atturētu Irānu no kodolieroču radīšanas, nevis lai bloķētu Irānas pieeju tās īpašumā esošajiem finanšu resursiem. Baraks Obama: «Ja šo līgumu Kongress apturēs, tad tas nevis apturēs Irānas ceļu uz kodolieroču radīšanu, bet paātrinās to.»
Ja ASV Kongress noraidīs ceļu uz mieru, uz līgumu, kas dod iespēju iegūt 15 gadu laika, lai integrētu Irānu starptautiskajā sabiedrībā, tad ir tikai viena alternatīva – karš. Baraks Obama: «Galu galā mēs esam izvēles priekšā starp diplomātisku risinājumu vai kādu kara veidu, varbūt ne rīt, varbūt ne pēc trim mēnešiem, bet ļoti drīz.» ASV prezidents atgādināja, ka ASV pieredze, iesaistoties karos Tuvajos Austrumos, liecina, ka kara aizsākšana nedod garantijas par labāku risinājumu: «Vienīgā noteiktība ir tā, ka karš radīs cilvēku ciešanas, neskaidras izmaksas, neparedzamas sekas.»
Taču galvenais, par ko burtiski kliedza ASV prezidents, ja ASV Kongress apturēs līgumu, kuru atbalsta gandrīz visi ASV sabiedrotie, tad tas iedragās ASV reputāciju pasaulē: «Ja Kongress apturēs šo darījumu, mēs zaudēsim vairāk par iespēju ierobežot Irānas kodolprogrammu vai pat sankcijas radītos ierobežojumus. Mēs zaudēsim kaut ko daudz vērtīgāku: ticību, ka Amerika ir diplomātijas līdere; ticību, ka Amerika ir starptautiskās sistēmas balsts.»
ASV prezidents, kura partijai nav kontroles pār vairākumu ASV Kongresā, vērsās pie nācijas ar aicinājumu zvanīt un uzrunāt tautas priekšstāvjus, pārliecināt viņus novērst karu.
Lai gan ASV prezidenta runa bija izcils oratora mākslas paraugs, tomēr tā atstāja nomācošu iespaidu. ASV vairāk neizskatās kā dižena superlielvalsts, kuras politiku ierobežo precīzas un skaidras demokrātiskas un vispārcilvēciskas vērtības. ASV zaudē globāla morāla līdera lomu, saglabājot gigantisko militāro un ekonomisko pārākumu pār citām valstīm. Rūzvelta, Kenedija un pat Reigana laikā ASV bija pavisam citas. Pašlaik ASV sāk izskatīties kā ar kodolieročiem apbruņots milzis, kuru prezidentam ir jāatskaitās par savu politiku nevis savas valsts sabiedrībai, nevis pasaules apvienotajām nācijām, bet gan jāatskaitās ar fobijām apmātam mazas valsts premjerministram. Izrādās, ka vienas mazas valsts premjerministram ir tik liela vara pār Ameriku, ka viņš spēj pat torpedēt ASV ārpolitikas desmitgades augstāko sasniegumu.