Ja atveram CSP mājaslapu, tad varam noskaidrot, ka Latvijas ekonomikā viss notiek apbrīnojami gludi – IKP pieaugums pirmajā pusgadā ir vērtējams 2,3% lielumā pret iepriekšējo gadu.
Varbūt nav tik skaisti, kā valdība cerēja, bet uz Krievijas embargo, sankciju pieauguma, šprotu kara un kopējās ekonomiskās nestabilitātes (Grieķijas un Ķīnas notikumi) fona izskatās vienkārši apbrīnojami.
Ņemot vērā to, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada, bija palielinājies par 0,6%, tad tas nozīmē, ka naudas izteiksmē kopējam preču un pakalpojumu pirkumu apjomam (neskaitot kredītu un uzkrājumu līmeņa izmaiņas) vajadzētu palielināties par aptuveni par 3%.
No tā izriet, ka, ja 2015. gada pirmajā pusē Latvijā iekasēto nodokļu apjoma pieaugums būtu mazāks par 3%, tad tas varētu liecināt par ēnu ekonomikas pieaugumu vai kopējā nodokļu sloga samazinājumu. Savukārt ja nodokļu iekasēšanas apjoms palielinās, apsteidzot ekonomikas izaugsmi, tad šī procesa divi galvenie iemesli būtu ēnu ekonomikas daļēja pāreja legālajā ekonomikā vai arī kopējā nodokļu sloga pieaugums, varbūt arī abi šie faktori kopā.
Salīdzināsim IKP izaugsmi un iekasēto nodokļu apjumu! Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersones teiktajam 2015. gada jūlijā, nodokļu ieņēmumi ir par 4,5% lielāki nekā pērn. 2015. gada pirmajā pusgadā vairāk nekā pērn tika iekasēti visi galvenie nodokļi. Salīdzinot VID kopsavilkumu par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 2015. gada 6 mēnešos ar 2014. gada pirmo sešu mēnešu kopsavilkumu mēnešu atskaitēs norādīto (faktiski iekasēto) nodokļu summu, iznāk, ka PVN šogad ir iekasēts par 4,1% vairāk nekā pērn, akcīzes nodokļi – par 5,2% vairāk, sociālie maksājumi – par 5,3%, bet iedzīvotāju ienākumu nodoklis par 5,1% vairāk nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos.
No tā ir jāsecina, ka VID nodokļu administrēšana un nodokļu iekasēšana apsteidz ekonomisko izaugsmi un inflāciju. Savukārt sfērās, kurās nodokļu kopējais slogs nav palielinājies, tas var notikt tikai uz ēnu ekonomikas samazinājuma un ēnu ekonomikas legalizācijas rēķina.
Tomēr visi nav apmierināti ar šo rezultātu. Finanšu ministrija bija plānojusi, ka nodokļu iekasēšanas pieaugums ievērojami apsteigs ekonomisko izaugsmi, un līdz ar to VID nav izpildījis plānoto. 2015. gada pirmajos septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir par 35 miljoniem eiro mazāki, nekā tika plānots. Ja tendence saglabāsies, tad valdošajai koalīcijai naudas tērēšanas apetīte būs jāpielāgo reālas ekonomikas un nodokļu iekasēšanas iespējām vai arī jāvienojas raut uz augšu valsts budžetā deficītu.
Šeit ir jāpiebilst, ka Latvijas pelēkajā un ēnu ekonomikā samazinājums vai legalizācija var arī neparādīties VID atskaitēs kā nodokļu pieaugums. Pirmkārt. Pāreja uz mikrouzņēmuma nodokli ļāva daudziem uzņēmumiem, kas līdz tam izvairījās no pilna apjoma sociālo maksājumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas, pārkāpjot likumu (nelegāli – tātad ēnu ekonomika), reģistrēties par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un darīt to pašu (neveikt pilna apjoma sociālās iemaksas un neveikt pilna apjoma iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus) jau kā legālās ekonomikas uzņēmumiem (nav ēnu ekonomika). Otrkārt. Latvijā no 2009. gada ēnu ekonomika samazinājās arī migrācijas ietekmē. Ekonomiskās krīzes laikā ēnu ekonomikas subjekti pameta Latviju proporcionāli vairāk nekā legālās ekonomikas veicēji. No Latvijas pamatā aizbrauca tie, kas nebija nodarbināti sociāli atbildīgos uzņēmumos (vai valsts pārvadē) ar labu algu un pilnu sociālu nodrošinājumu. Aizbrauca arī tie, kas darbojās ēnu ekonomikā, un, krīzei ieilgstot, palika vispār bez sociālā nodrošinājuma. Pat tad, kad Latviju pameta kāds legālajā sektorā nodarbinātais, tad uz brīvo vietu varēja pāriet kāds no nestabilā un riskantā ēnu ekonomikas sektora. Migrācijas ietekmē ēnu ekonomika būtiski samazinājās. Taču politiķi to nevēlas saskatīt, bet visvisādi atbalsta tikai tos pētniekus, kas gadu gadiem nemaina savus secinājumus par miljardu miljardiem eiro lielu ēnu ekonomiku Latvijā. Politiķiem, kuri murgo par miljardiem, kas apgrozās ēnu ekonomikā, vajadzētu izbraukt ārpus Rīgas, kur viņi atklātu, ka panīkums un optimisma trūkums ēnu ekonomikas segmentā ir vēl lielāks par panīkumu legālās ekonomikas sektorā.